Šogad visām Baltijas valstu ostām būtisks kravu apgrozījuma kritums un Krievijas ostām tikpat būtisks pieaugums, ko tagad apdraud aizdomas par Krievijas vainu Somiju un Igauniju savienojoša zemūdens gāzes vada sabojāšanā.
Šis gads Latvijas ostām bēdīgi sākās un likumsakarīgi bēdīgi turpinās. Pārkrauto kravu daudzuma atpalicība procentos no 2022. gada rādītājiem šā gada gaitā palielinās:
Šajā gadījumā nav nekādas nozīmes ne vietējo politisko partiju intrigām par partiju uzticības personu iedabūšanu ostu valdēs, ne galvenajai intrigai ap Rīgas un Ventspils brīvostu pārsaukšanu par kapitālsabiedrībām, bet Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas nepārsaukšanu par kapitālsabiedrību. Jūrniecības terminoloģijā to varētu nosaukt par grūstīšanos pie bufetes grimstošā kuģī, kad cerību izglābties vairs nav.
Nemeklēt vainīgos starp Latvijas politiķiem, ierēdņiem un uzņēmējiem pārliecina arī tas, ka mūsu kaimiņvalstu ostās situācija ir tikpat bēdīga. Gan Lietuva, gan Igaunija jūras kravu apkalpošanu ir koncentrējušas katra vienā ostā, bet izrādās, ka izvairīšanās no vietējās konkurences nepalielina valsts konkurētspēju jūras kravu pārvadājumu apkalpošanā.
Par starptautisko datu avotu kalpo Polijā veidots “ostu pārskats” par desmit lielākajām Baltijas jūra ostā, kurā lietuviešu Klaipēda atrodas 8. pozīcijā, bet Rīga atrodas 10. pozīcijā. Pārskats rāda, ka kravu apgrozījums Klaipēdas ostā šā gada pirmajā pusgadā pret pērnā gada pirmo pusgadu samazinājies no 18,1 līdz 16,3 miljoniem tonnu, kas apbilst -9,9%. Rīgā samazinājums no 11,3 līdz 9,6 miljoniem tonnu, kas atbilst jau uzrādītajiem -14,9%. No kravu pārvadājumu viedokļa tik sīku vienību kā Tallinas ostu poļi pat nepiemin, bet igauņi ostas mājaslapā atklāj, ka kravu daudzums šā gada 6 mēnešos pret pērnā gada 6 mēnešiem samazinājies no 9,5 līdz 6,6 miljoniem tonnu, kas atbilst -30,6%. Turpat dati arī jau par šā gada deviņiem mēnešiem, kuros kravu zuduma temps pieaudzis vēl par procentpunktu.
Uzmundrinājumu tomēr var atrast, pārlūkojot ostu darbības rādītājus ne tikai šā gada, bet vairāku gadu ilgumā. Dati atgādina par 2020. gadu, kura tendenču turpinājums šobaltdien būtu novedis līdz ostu slēgšanai. Tomēr tāda turpinājuma nebija. 2021. gada garumā kravu plūsma stabilizējās un 2022. gads ļāva Latvijas ostām atgūties. Šīs izmaiņas procentuālā izteiksmē izskatās sekojoši:
Diemžēl jau 2022. gada garumā bija manāma kravu plūsmas saplakšana - pāreja no strauja pieauguma uz mērenāku pieaugumu, tālāk uz pieauguma trūkumu un kravu daudzuma samazinājumu, ko kādu brīdi vēl nosedza iepriekš uzkrātais pieaugums. Līdz ar 2023. gada sākumu kravu samazinājums kļuva nepārprotams, kas neizslēdz atsevišķus uzrāvienus, ja kopējo kravu plūsmu aplūko sadalījumos pa kravu veidiem, pa ostām un mēnešiem.
Par kravu samazinājumu Latvijas ostās vēl jo vairāk žēl tāpēc, ka kuģu Baltijas jūrā kļuvis vairāk, taču tie apiet Baltijas valstu ostas. Izrādās, ka tieši Krievija izcēlusies ar lielāko jūras kravu pieaugumu. Poļu “ostu pārskats” rāda šādus kravu apjoma un pieauguma skaitļus Baltijas jūras lielākajās ostās, kuru sarakstu atklāj Ustjluga:
Latvijai atliek gaidīt uz kādām pagaidām laikā un formā neskaidrām ģeopolitiskās situācijas izmaiņām pēc Ukrainas uzvaras karā un politiskās situācijas radikālām izmaiņām Krievijā un Baltkrievijā, un cerēt, ka kādreiz atkal būs iespējams izmantot priekšrocības, kas Latvijai rodas kā neaizsalstošu ostu turētājai. Patlaban Latvijas valsts ar tās iedzīvotājiem kā nodokļu maksātājiem ir ne tikai ostu turētāja, bet arī uzturētāja vismaz tādā nozīmē, ka ostas nevar iztikt bez dzelzceļa, bet valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” - bez valsts dotācijām. Pašreizējās tendences visai ātri novedīs līdz jautājumam, vai valsts gatava ieguldīt ostās budžeta naudu, nevis tikai Eiropas Savienības fondu dāvinājumus.
Šāda ir situācija Latvijas ostās laikā, kad 8. oktobrī tika sabojāts zemūdens gāzesvads “Balticconnector” starp Somiju un Igauniju. 10. oktobrī Igaunijas ārlietu, aizsardzības un klimata ministri nāca klajā ar apliecinājumu, ka “Balticconnector” bojājums ir cilvēku izraisīts. 13. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca aizdomas par Krievijas vainu gāzesvada spridzināšanā par “pilnīgām muļķībām". 19. oktobrī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica, ka gadījumā, ja tiktu konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.
Diemžēl vainas konstatēšana nav tuvākajā laikā sasniedzams rezultāts, ja vadāmies pēc tā, ka nav nekas dzirdēts, cik tālu vairāk nekā gada laikā tikuši pagājušā gada 26. septembrī veiktās Krievijas-Vācijas zemūdens gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanas izmeklētāji. Līdz ar to E. Rinkēvičs var izteikties pieņēmumu formātā bez konkretizācijas, ka ar jūras slēgšanu domāta savus krastus Ustjlugas, Primorskas un Sanktpēterburgas ostām atdevušā Somu līča slēgšana.
