Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.
Pašlaik spēkā esošo 2023. gada budžetu Saeima pieņēma šā gada 9. martā, noslēdzot savu plenārsēdi ar tās ilguma rekordu 23 stundu un 36 minūšu vērtībā. Tādā veidā toreizējā valdoša koalīcija “Vienotības”, Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) personā centās gandarīt sabiedrību par novēlošanos, ar kādu vispirms tika tapināta šī koalīcija un pēc tam koalīcija tapināja budžeta projektu. Kad nu tas bija sagatavots, tad likumprojektu par likumu centās pārvērst, netērējot šai pārvērtībai nevienu lieku sekundi. Pirmkārt, ierobežojot debašu ilgumu un, otrkārt, apņemoties pieņemt budžetu vienā plenārsēdē neatkarīgi no tā, cik gara tā sanāks. Atbilstoši tam, kā sēdes garums stiepās uz diennakti, dila deputātu spējas saprast, kur viņi atrodas un ko dara. No formālās puses viss gan tika noformēts pareizi (paldies Saeimas tehniskajiem darbiniekiem), bet tālākā notikumu gaita apliecināja virsrakstu, zem kāda “Neatkarīgā” šī pasākumu aprakstīja: “Mokošā budžeta pieņemšana brīdina par gaidāmajām briesmām.”
Pagaidām gan tik vien noticis, kā toreizējā valdība nomainīta ar citu valdību. No vienas puses, tā jau tikai vētra ūdens glāzē jeb politiķu pīļu dīķī. No otras puses, viņu nervozo pārsēšanos no viena krēsla uz citu krēslu var saprast kā gatavošanos lielākām nepatikšanām, kuras varētu skart arī plašākas ļaužu masas.
Šā gada pavasara budžeta priekšnesumu sabiedrība uzņēma gan ar interesi, gan arī ar neizpratni, kāpēc tā bija jārīkojas. Politiķi to manīja un ar E. Siliņas muti apsolījās, ka atkārtots šāds priekšnesums netiks. Budžeta projektu apspriedīs tik ilgi, cik ilgi vajadzēs, lai vieni varētu normāli parunāt un otri - klausīties, dzirdēt, saprast. Nodoms bija paveikt to divās dienās, iekļaujoties šajā darba nedēļā, taču 7. decembra sēde no plkst. 9 no rīta līdz plkst. 9 vakarā parādīja, ka kaut ko nāksies mainīt vai upurēt. Vai nu atgriezties pie budžeta pieņemšanas vecā stila, vai izstiept pasākumu uz divām nedēļām. Proti, vakardienas sēdi slēdza, apstājoties pie astioņpadsmitā no 19 likumprojektiem, kuru pieņemšana nodrošinātu budžeta likuma izpildi, ja budžets tiks pieņemts piedāvātajā versijā.
Pavadošie likumprojekti bija apkrāmēti ar apmēram 150 priekšlikumiem tos uzlabot. Pat, ja koalīcijas pienākums ir visus šo priekšlikumus noraidīt, tas prasa priekšlikumu pieteikšanu, piedāvāšanu apsriešanai un balsošanai. Savukārt paša budžeta likumprojekta grozīšanai iesniegti 356 priekšlikumi. Līdzšinējā tempā budzēta pieņemšana prasītu vēl 3-4 darba dienas.
Saeimas 7. decembra sēde sākās ar procedūras jautājumu - ar koalīcijas priekšlikumu ierobežot katru deputātu uzstāšanos ar trijām minūtēm. Koalīcija šo balsojumu uzvarēja ar 51 balsi “par”, demonstrējot cik nepieciešams lēmumu pieņemšanai pilnā Saeimas sastāvā. Pēc tam balsojumos piedalījās 80-90 deputāti, kuru vidū koalīcija spēja uzturēt savu vairākumu.
Ir pamats saukt budžeta pieņemšanu par rituālu vai vienkārši par izrādīšanos, bet tie nav lamu vārdi. Lai taču cilvēki paskatās un uzzina, kas politikā notiek un kas vēl notiks.
Tagadējā budžeta pieņemšanā uzkrītoši bija tas, kā ““Progresīvie” un ZZS idejiski saplūst vienā partijā”. Tāds ir apakšvirsraksts vienai no sadaļām “Neatkarīgās” reportāža par šī budžeta pieņemšanu. Tālākie notikumi parādīja, ka šādai saplūšanai liela nozīme, jo šīs partijas pa abām ir spējušas izspiest no valdošās koalīcijas un valdības AS un NA. Šīs otrās savlaicīgi neattapa, ka sadarbība tām vairāk nepieciešama nekā konkurence, uzturot savus reitingus ar skatu uz nākamajām vēlēšanām valsts vai pašvaldību līmenī.
Iespējams tomēr, ka AS un NA neattapība nav tām no dabas dota un negrozāma, bet konkrētajā reizē bija spiesta lieta sakarā ar to atrašanos valdošajā koalīcijā. Resursu tajā vairāk, bet manevru iespēju - mazāk nekā opozīcijā, kas izrādījās ērta vieta “Progresīvo” un ZZS savstarpējo simpātiju raisīšanai. Vismaz šai koalīcijai pirmā budžeta pieņemšanas sākumā nekas neliecina, ka partiju simpātijas būtu zudušas.
Saeimas rituālos nekas nav mainījies tādā nozīmē, ka valdība ik gadus piedāvā pamanāmā apmērā celt nodokļu, nodevu u.c. maksājumu likmes un paplašināt to sarakstu un pieticīgākā veidā samazināt valsts maksājumus dažādām iedzīvotāju grupām, kamēr opozīcija piedāvā nodokļus un nodeva samazināt praktiski līdz nullei, bet pensijas, pabalstus u.c. valsts izmaksas palielināt līdz apmēriem, ar kādiem Latvija varētu lepoties vismaz attiecībā pret Lietuvu un Igauniju. Mainoties pozīcijas un opozīcijas sastāvam, vieni un tie paši cilvēki sāk prasīt vai pamatot pilnīgi pretējo tam, ko teikuši pavisam nesen. 2023. gada specifika ar divu budžeta likumu pieņemšanu ar nelielu laika atstarpi vienā gadā un vēl jo nesenākā koalīcijas un opozīcijas sastāva nomaiņa padarīja par ļoti uzkrītošu budžeta debašu sastāvdaļu to, ka deputāti viens otram atgādināja viņu pašu sacīto pavisam nesen - mazāk nekā gada laikā. “Kāpēc jūs, cienītā /cienītā tagad koalīcijā neizmantojot iespēju izdarīt to, ko pirms pāris mēnešiem oiozīcijā pasludinājāt par savas dzīves galveno uzdevumu?” Visvairāk jācieš no šādiem jautājumiem bija Zaļo un Zemnieku savienības deputātien, bet viņi ir Saeimas ilgdzīvotāji, kas varēja aizrādīt citiem to pašu, kas tika aizrādīts viņiem.
Prātā paliekošs bija vēl viena Saeimas ilgdzīvotāja, katru reizi ar citu partiju parlamentā ietikt spējīgā Aināra Šlesera norādījums Tavara pārdzimšanai Valainī un otrādi. Proti, AS saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars tagad saka tieši to pašu, ko martā sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis, kurš tādā veidā ticis pie ekonomikas ministra vietas (A. Šlesers arī tajā ir bijis) tagadējā koalīcijā.
Budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir gan tehniski gadījumi, par kuriem tika vien pateikts, ka Saeima tos atbalsta, gan arī likumprojekti stundu garas apspriešanas vērtībā. Balsojumu rezultātus nekādas runas līdz šim nav ietekmējušas, bet nesenās opozīcijas ietikšana valdībā uzkurina tagadējo opozīciju teikt to pašu, ko tagadējās pozīcijas biedri teica pavisam nesen.
Protams, ka politiķiem bija ērti parādīt sevi, apriežot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par akcīzes nodokli” (nodokļa likmju celšana alkoholam, tabakai, autodegvielai - kas var būt interesantāks par šo?), Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (par pensijām - kas var būt populārāks par šo mūsu novecojošajā sabiedrībā?).
Uzņēmēju rēķinu kārtošana izvērtās saistībā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.
Ļoti aizraujošs pasākums no visas sabiedrība viedokļa izrādījās arī Dabas resursu nodokļa grozīšana. Šim un citiem jaunievedumiem Latvijas likumos “Neatkarīgā” veltīs atsevišķus stāstus.
