Vai Latvijas ekonomikā beidzot sāksies augšupeja?

© Depositphoto

Pretēji iepriekš paustajām pesimistiskajam prognozēm mūsu valsts ekonomiskais samazinājums ir bijis samērā niecīgs. Diemžēl arī nākotnes priekšvēstneši nav tie labākie. Uz pagaidām pieticīgā ekonomikas krituma fona tas neļauj paredzēt, ka visas nedienas ir galā.

Ja raugāmies pēc kopējā ekonomikas apjoma izmaiņām, tad šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn tā ir sarukusi par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr cits parametrs, nevis par ekonomiskās izaugsmes apjomu, bet gan tempu, liecina, ka tas ir tāds pats kā gadu iepriekš. Savukārt, ja salīdzinām trešo ceturksni ar otro, tad esam tikuši pat pie pieticīga 0,2% vērta ekonomiskā pieauguma.

Vai naudas ir vairāk?

Savulaik viens no kolēģiem izteicās: “Labāk skaļāka monētu šķindoņa maciņā nekā statistisks iekšzemes kopprodukta pieaugums.” Neapšaubot šīs dziļās domas patiesumu, jāpiebilst, ka viens otru neizslēdz un dažreiz var gadīties arī otrādi. Proti, iedzīvotāju rīcībā var nonākt lielāka naudas masa, neraugoties uz kopēju ekonomisko kritumu. Tā tas bija, piemēram, kovidkrīzes laikā, un iespējams, ka šāds brīdis ir pienācis tagad, taču par to vēl nevaram būt pilnīgi droši. Proti, atsākoties algu kāpumam un laikā, kad inflācija krītas, vismaz daļai sabiedrības pirktspēja pieaug. Domājams, ka šādu ievirzi nav pilnīgi nekādas jēgas apšaubīt pašreizējā Latvijas ekonomikā, jo pretējā gadījumā tās apjoms gada laikā būtu sarucis nevis vien par 0,7%, bet krietni vien vairāk. Sevišķi vēl ņemot vērā, ka divos ciparos rakstāms procentuālais eksporta kritums pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā jau ir kļuvis par normu. Līdz ar to ļoti daudz kas šī pieticīgā ekonomiskā krituma saglabāšanā ir atkarīgs no vietējā patēriņa un tā iespējām palielināties. To, ka šāds apgalvojums varētu būt patiess, lielā mērā liecina kāpums nozarē, kas sevī ietver operācijas ar nekustamo īpašumu. Šis nozares (kas tradicionāli bijusi ar trešo lielāko radīto vērtību Latvijas ekonomikas struktūrā) darbības mērogs, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro pieaugumu”), sasniedz 6,8%. Nekustamā īpašuma sfēra darbojas visai ciešā sazobē ar būvniecību, kuras apjomi šā gada trešajā ceturksnī ir pieauguši par 16,1%. Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 33,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms - par 2,3% un specializēto būvdarbu veikšana - par 16,6%. Būvniecību ietekmē ne tikai privātā sektora tēriņi, bet arī dažādi valsts projekti, taču nozare lielā mērā “kustas” tāpēc, ka arī mājsaimniecību līmenī aizvien ir liels skaits tādu, kas var kaut ko tērēt. Jāpiebilst, ka arī tādas ar iedzīvotāju tēriņiem saistītas nozares kā māksla, izklaide un atpūta, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare darbojas ar lielākiem apgriezieniem nekā pērn. Pirmā no tām augusi par 4,8%, otrā - par 2,5%. Jāpiebilst, ka pēdējā piedzīvojusi vairākkārtēju peļņas pieaugumu, ja salīdzinām šā gada trešo ceturksni un atbilstošu periodu gadu iepriekš. Piemēram, ēdināšanas industrijas peļņa pieaugusi apmēram pieckārt. Tas nevarētu būt noticis, ja attiecībā uz iedzīvotājiem pieejamajiem naudas resursiem viss būtu galīgi bēdīgi.

Ir pamats bažām

Tomēr ne visas ziņas ir iepriecinošas, turklāt arī priekšvēstneši nav tie labākie, kas neļauj uz pagaidām pieticīgā ekonomikas krituma fona spriest, ka visas nedienas ir galā. Tajā skaitā uz iedzīvotāju materiālās situācijas uzlabošanos. Pārtikas tirgotāju komentāri “Neatkarīgajai” par iedzīvotāju pirkšanas paradumu izmaiņām pagaidām nevēsta par to, ka materiālā situācija būtu uzlabojusies. Tas zināmā mērā saskan arī kopējiem tirdzniecības datiem, saskaņā ar kuriem apjomi šā gada trešajā ceturksnī ir bijuši par 3,6% mazāki nekā pērn tajā pašā laika nogrieznī. Tiesa gan, situācija dažādās sfērās ir samērā atšķirīga. Piemēram, vairumtirgotāju situācija ir pasliktinājusies, kamēr mazumtirgotājiem vismaz atsevišķos gadījumos tā noteikti varētu būt daudz labāka. Vienlaikus aktīva darbība turpinās automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē. Tur gada laikā fiksēts pieaugums par 5,9%, kas arī ir signāls tam, ka kādreiz uz inflācijas rēķina nopelnītā nauda stutē vismaz atsevišķus segmentus. Taču atsevišķas labas ziņas nevar saglābt to, ko rada pasaules tirdzniecības apsīkšana, līdz ar to kritums mūsu apstrādes rūpniecībā un uz āru pārdoto pakalpojumu industrijās. Ja runājam par apstrādes rūpniecību, tad šeit problēmas ir acīmredzamas, jo apjomi krītas jau piecus ceturkšņus pēc kārtas. Iepriekšējā no tiem salīdzinājumā ar atbilstošu laika period pērn apjomi kritušies par 6,3%. To lielā mērā veicināja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 6,5% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences - pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 2,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,1%). Savukārt samazinājumu uzrāda gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 5,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 18,2%), mēbeļu ražošana (par 26,9%). Kritums ir arī vienā no mūsu būtiskākajām eksporta pakalpojumu nozarēm - transportā un uzglabāšanā, kur apjoms gada laikā krities turpat par desmitdaļu jeb 9,8%. To negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 4,5%), ūdens transports (par 20,3%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 18,6%), pasta un kurjeru darbības (par 9,5%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 8,9%). Līdz ar to kopējā situācija arī ir vērtējama kā samērā neviennozīmīga. Drīzāk pat var teikt, ka nozares, kuras piedzīvojušas izaugsmi, lielā mērā turas uz iepriekš lielās inflācijas laikā nopelnītās naudas izlietošanas rēķina. Tomēr, vai mūsu ekonomika kritīs dziļāk vai sāks atveseļošanos jau nākamajos ceturkšņos, pagaidām ir pāragri spriest.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais