Nafta un gāze paliek lētāka; Krievijai šantažēt Rietumus kļūst aizvien grūtāk

© Pixabay.com

Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropā attiecībā uz enerģētisko resursu piegādēm nācās piedzīvot izbīli, nepatīkamie momenti vismaz šķietami ir kļuvuši par pagātni. Šobrīd abu minēto resursu cenas ir kļuvušas ievērojami zemākas nekā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā.

Atceros kādu sarunu tā dēvēto trekno gadu izskaņā, kad pašreizējais ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis, raksturojot tirgus tendences un aizvien piebriestošo finanšu burbuli par tā laika “cenu ralliju” naftas tirgū, nāca klajā ar atziņu: “Mēs šobrīd dzīvojam pēc nākamo desmitgažu cenām.” Var teikt, ka teiciens bijis pravietisks un cenu ziņā patlaban atrodamies turpat, kur pirms padsmit gadiem. Brīžiem no patērētāja viedokļa pat izdevīgākās situācijās. Turklāt 2008. gada vasara, kad viena barela naftas cena tuvojās pusotram simtam dolāru, tā arī nav atkārtojusies. Pat ne pagājušā gada marta sākumā, kad pasaules izejvielu tirgi bija nonākuši panikā saistībā ar augstāk pieminēto Krievijas agresiju pret tās dienvidrietumos esošo kaimiņvalsti. Pērn marta sākumā Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” barela cena īslaicīgi pakāpās virs 139 ASV dolāru atzīmes. Pēc tam vēl dažus cenu līmenis turējās visai nepatīkams šī ogļūdeņražu resursa patērētājiem, taču pēc tam cenu līmeņi kļuva aizvien pievilcīgāki, neraugoties uz aizvien jaunām Krievijai piemērotajām eksporta sankcijām. Šo der atcerēties, ja paraugāmies uz “melnā zelta” tirgus pašreizējām tendencēm un to, kādas tās varētu būt nākamo mēnešu gaitā.

Līdz simtam netiek

Var teikt, ka šogad pasaules naftas tirgus ir piedzīvojis trīs izteiktākus kāpuma viļņus, taču jau pirmā laikā - šā gada aprīlī, kad piecas arābu valstis paziņoja par ieguves apjoma samazināšanu par nepilnu miljonu barelu diennaktī, “Neatkarīgā” rakstīja, ka pieaugums nebūs ilgstošs un tirgus atgriezīsies pie iepriekšējiem līmeņiem vai pat pie krituma tendences turpināšanās. Aptuveni tā arī notika, un tas pats bija arī pēc otrā cenu kāpuma viļņa vasaras beigās, kad septembra otrajā pusē cena atkal traucās lejup un līdz 7. oktobra “Hamās” iebrukumam Izraēlā jau bija pat zemākā līmenī nekā sākoties kāpumam. Likumsakarīgi, kad teroristi iebruka Izraēlā un darīja to īpaši nežēlīgi, lai nerastos nekādas šaubas par masveida militāru prettriecienu un tālāku konflikta eskalāciju, naftas tirgus atkal piedzīvoja trauksmi. Taču, ja vasaras beigās no nedaudz vairāk nekā 80 ASV dolāru par barelu naftas cena pakāpās līdz 96-97 dolāriem par barelu, tad pēdējā viļņa laikā sasniegtais cenas līmenis jau bija par pāris dolāriem zemāks. Ja tirgus būtu augšupejošs, tad diezgan droši varētu teikt, ka katrs vilnis vestu pretī aizvien augstākam cenu līmenim, taču šobrīd līdz tam netiek, cenai tā arī nepietuvojoties pat psiholoģiski svarīgajai 100 dolāru atzīmei par barelu. Patlaban tā svārstās ap 80 dolāriem barelā, līdz ar to viss pēdējo laiku cenas pieaugums ir zaudēts. Vēl būtiski pateikt, ka patlaban cena ir par kādiem 15-17% zemāka nekā pirms pērnā gada 24. februāra rīta, kad Krievijas tanki šķērsoja Ukrainas robežu, lai dotos Kijivas virzienā.

Krīze reizēm palīdz

Iemesls, kāpēc naftas cena vairs nespēj būtiski pieaugt, ir tāds, ka tam nav ekonomiskā pamatojuma, neraugoties uz to, ka vēl apmēram pirms gadiem divdesmit tika uzskatīts, ka šis resurss izsīks, un, ja tā laika prognozes būtu piepildījušās, mums droši vien tagad nāktos saskarties ar tirgus deficītu un ļoti augstām cenām. To, cik cenas ir augstas vai zemas, šobrīd ne tik daudz diktē naftas tirgus, bet gan nodokļi, ko samaksājam par degvielas iegādi. Un pašas naftas tirgus vērtības īpatsvars kopējā degvielas cenā, laikam ejot, ir sarucis, un, jo zemāka ir melnā zelta cena biržā, jo mazāks ir šis īpatsvars. Tomēr nafta ir tā, kas regulē degvielas tirgus cenu svārstības un ietekmē arī citu enerģētisko resursu cenas, tāpēc šī fosilā kurināmā tirgus cenu tendences ir būtiskas un pat ekonomiskās izaugsmes apmērus nosakošas arī tādās valstīs kā Latvija. Jo mazāk maksā nafta, jo mazāk tērējam par tās importu un vairāk naudas paliek vietējā ekonomikā. Labā ziņa ir tā, ka līdz ar pasaules tirdzniecības stagnēšanu šī cenu tendence, visticamāk, turpināsies. Apsīkstot pasaules tirdzniecībai, aizvien mazāk degvielas nepieciešams pārvadājumiem, un vēl nesenā tirgus deficīta vietā pamazām virzāmies uz naftas pārpalikumu.

Tālākais scenārijs

Potenciālā cenu nākotnes virzība ir atkarīga no situācijas pasaules ekonomikā. Jau iepriekš ik pa laikam ticis runāts par Ķīnas ekonomisko piezemēšanos, un šis scenārijs no dienaskārtības nav pazudis. Šobrīd Ķīna varētu būt galvenā valsts, kas ietekmē izejvielu cenas pasaules biržās, un, ja tai klāsies ekonomiski grūtāk nekā līdz šim, tad arī cenas preču biržās varētu samazināties. Šeit ir jāpiebilst, ka jau šobrīd, kad pasaules ekonomiskā situācija nav pārāk daudzsološa, katra jauna slikta ziņa par ekonomiskās attīstības tempu mazināšanos kādā no lielvalstīm naftas tirgum runā par sliktu. Šobrīd vispār ir ļoti ticama iespēja, ka pasaules naftas tirgus cenu tendences attīstās pēc 2014,-2015. gada scenārija, kad, eksportētājiem cenšoties saglabāt savu tirgus daļu, sākas aizvien izteiktāka dempingošana un cenas nonāk aizvien zemākos līmeņos. Tādējādi apmēram pusotra gada vai nedaudz ilgākā laikā nafta no simt un padsmit dolāriem par barelu cenā nokritās zem 30 dolāriem par šo tilpuma vienību. Tā var būt arī laba ziņa tiem, kas satraukušies par pēdējā laika slikto ziņu gammu attiecībā uz Ukrainas spēju stāties pretī agresoram. Pozitīvi tas ir tāpēc, ka Ukrainai būs iespēja ne tikai tikt pie lētākas degvielas bruņutehnikas darbināšanai, bet aizvien mazāk naudas nonāks Krievijā kara finansēšanai. Šeit jāpiebilst, ka labā ziņa gan mums Baltijā, gan Ukrainā ir arī gāzes cenas kritums, kas vienlaikus ļauj mums taupīt, bet samazina naudas resursu pieejamību Krievijai. Iepriekšējie gadi pasaulei ir nesuši vēl kādu atskārsmi. Pēc tam, kad ASV ir kļuvušas par naftas un gāzes ieguves lielvalsti, autoritāro režīmu enerģētisko resursu svira dažādu valstu šantažēšanai kļūst aizvien mazāk iedarbīga. Pēdējā laikā gāze ir cenā nokritusies pat straujāk nekā nafta. Piemēram, otrdienas pievakarē dabasgāzes cena Nīderlandes biržā bija mazāka par 43 eiro megavatstundā, salīdzinājumā ar apmēram 50 eiro pirms mēneša. Tā kā šī resursa pietiek, bet ekonomiskā situācija var diktēt mazāku patēriņu, tad arī zilais kurināmais varētu turpināt kļūt lētāks, stiprinot arī Latvijas mājsaimniecību finansiālo kapacitāti.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais