Ziņas par pasaules ekonomikas bremzēšanos jau ir kļuvušas par visai ierastu parādību. Tomēr šobrīd ierastajām bažām nāk klāt jaunas – problēmas ekonomikā apdraud arī pasaules tautsaimniecības vilcējspēkus. Tā nav laba ziņa Latvijai.
Līdz šim esam pieraduši pie vājās ekonomiskās izaugsmes eirozonas valstīs un pieņēmuši domu, ka šī stagnācija izvērtīsies lejupslīdē. Tāpat pēdējā laikā diezgan bieži dzirdēts par problēmām saistībā ar burbuli Ķīnas mājokļu tirgū, kurš augšupejas brīdī bija nozīmīgs pieprasījuma radītājs gan izejvielu ieguvei, gan apstrādei visas planētas mērogos. Taču patlaban ir satraukums arī par situācijas pasliktināšanos ASV mājokļu tirgū.
Tie, kuri ir nodzīvojuši līdz mūža ceturtajam gadu desmitam, atminas iepriekšējo ASV mājokļu un hipotekārā tirgus sabrukumu 2007.-2008. gadā, kas ievadīja otro lielāko pasaules ekonomikas krīzi. Tā nodarīja lielu postu arī Latvijai. Demogrāfijas ziņā sekas jūtamas arī šodien. Savukārt, ja runājam par mūsu valsts pašreizējo ekonomikas dinamiku, tad tā no izaugsmes viedokļa neizvada savus labākos laikus. Pagaidām Latvijas valsts ekonomiku no pamanāmas lejupslīdes attur kāpums atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar iekšējo patēriņu valstī. Tomēr tas tā nevar turpināties ilgstoši, un, nemainoties eksporta tendencēm, agri vai vēlu ekonomiskā situācija pie mums sāks aizvien jūtamāk pasliktināties. “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa skatījumā Latvijas ekonomikas šobrīd nelabvēlīgo likteni visspilgtāk raksturo eksporta kritums par 11,8%, ko nosaka gan vājā izaugsme vai recesija eksporta tirgos, gan mūsu ekonomikas izteiktā atkarība no cikliski jutīgām nozarēm, pirmām kārtām celtniecības citās valstīs. Tieši šī apstākļa dēļ varbūtējās problēmas ASV ekonomikā rada pamatu bažām par to, kas varētu notikt Latvijā. Kā stāsta investīciju kompānijas “CBL Asset Management” ekonomiste Simona Striževska, šā gada oktobrī mājokļu pārdošanas apjomos ASV reģistrēts astotais samazinājums pēc kārtas un pārdošanas apjomi ir bijuši par nepilniem 15% mazāki nekā pirms gada. Tikmēr cenas turpinājušas mēreni augt un oktobrī uzrādīja 3% pieaugumu gada griezumā, ko lielā mērā veicināja zems piedāvājums tirgū. Savukārt būvnieku noskaņojuma indekss ASV turpina pasliktināties, novembrī sasniedzot zemāko līmeni 11 mēnešu laikā. Ekonomiste piebilst, ka arī kopējie ASV ekonomikas aktivitātes rādītāji oktobrī kļuvuši lēnāki nekā iepriekš.
“Tas, ka ASV ir vāja mājokļu būvniecība, pati par sevi nav laba ziņa. Latvijai ļoti svarīgais kokmateriālu tirgus nav tik lielā mērā globalizēts kā naftas tirgus, taču cenas ASV tirgū ietekmē Eiropu, jo tas ir alternatīvs pārdošanas tirgus. Cenas ASV ir zemas, arī šī gada ietvaros tendence ir lejupejoša, arī Eiropā zemākais punkts vēl visdrīzāk nav sasniegts,” ieskatu norisēs sniedz P. Strautiņš. Pēc viņa teiktā, šobrīd ASV mājokļu tirgus ir viens no vājākajiem ASV ekonomikas sektoriem, jo hipotekārie kredīti ir krasi sadārdzinājušies. Vidējā 30 gadu hipotēkas procentu likme ir samazinājusies līdz 7,5% no 8% augstākajā punktā oktobrī, bet tipiska likme 2020.-2021. gadā bija 3%. Tātad aizdevums šobrīd ir divarpus reizes dārgāks nekā ierasts aktīvā mājokļu tirgus laikā, kas ievērojami sadārdzina arī pirkumu kopējās izmaksas. Ja nauda kļūst dārgāka un tā ir grūtāk pieejama, tad arī cenu kritums var nepalīdzēt. Tie, kuri nekustamā īpašuma iegādi aizvien var atļauties, cer nogaidīt, kad cenas nokritīsies, un tas, protams, nav labvēlīgs faktors, lai tirgus aktivitāte turētos augsta. Komentējot ietekmi uz Latviju, S. Striževska stāsta, ka, ņemot vērā tās eksporta struktūru, atslābums ASV būvniecības sektorā šogad negatīvi ietekmējis pārdošanas apjomus šajā valstī. Kopumā gan Latvijas preču eksporta un importa struktūrā ASV pārāk lielu vietu neieņem. Šogad šīs valsts īpatsvars eksporta struktūrā ir 2,6%, bet importa precēm tas ir vien tikai procents. Taču eksperte uzsver, ka daudz svarīgāk par tiešo tirdzniecības ietekmi ir tas, kāda ir šīs valsts procesu ietekme uz kopējo pasaules ekonomisko konjunktūru. “ASV kā pasaules ekonomikas smagsvars atstāj būtisku ietekmi uz resursu, valūtas un finanšu tirgiem, un pašsaprotami, ka arī uz globālās ekonomikas izaugsmes tempiem kopumā. Līdz šim norises ASV bija drīzāk draudzīgas pasaules ekonomikas izaugsmei,” piebilst S. Striževska. Iespējams, ka, ekonomikai atkopjoties, pozitīvā ietekme uz pasauli kopumā saglabāsies.
Laiks kopš iepriekšējās finanšu krīzes pasaules ekonomikas zinātājiem un finanšu tirgus dalībniekiem asociējas ar atziņu, ka, tiklīdz ASV ekonomikā notiks kaut kas slikts, tā vietējā centrālā banka ar monetārās politikas palīdzību, samazinot aizdevumu likmes, visu sakārtos. Ja kaut kas tāds notiktu, tad arī Latvijas kredītņēmējiem dzīve varētu kļūt vieglāka, jo aizdevumi, arī tie, kas ņemti iepriekš, varētu kļūt lētāki, neraugoties uz to, ka no ASV atrodamies visa patālu. Varbūtējais Latvijas ieguvums šoreiz saistītos ar to, ka pasaules finanšu tirgus ir globāls, tādējādi ASV un eirozonā, lai nepieļautu pārāk lielas valūtas kursu svārstības, arī procentu likmju virzībai jābūt zināmā sazobē. Pēc P. Strautiņa domām, ASV izaugsmes bremzēšanās, par spīti dažādām negācijām, vienlaikus var būt arī laba ziņa Latvijai. “Šīs valsts tirgus veido ļoti mazu daļu no mūsu preču eksporta, tātad neliela tiešā ietekme. Taču ASV dolāra procentu likmes ir atkarīgas no ASV ekonomiskās situācijas, un tās savukārt stipri ietekmē procentu likmju līmeni visā pasaulē, arī eirozonā,”skaidro eksperts. Nu jau pāris mēnešus gan ASV, gan eirozonā finanšu tirgū kotētās likmes, kas kalpo par atskaites punktu kredīta likmju cenošanā, ir samazinājušās. Pēc P. Strautiņa teiktā, tas noticis, pateicoties gan signāliem par lēnāku ASV ekonomisko pieaugumu, gan arī saistībā ar strauju inflācijas kritumu. Viņš piebilst, ka pasaules ekonomikas svarīgākais skaitlis ir ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums, kas vēl relatīvi nesen, 19. oktobrī, gandrīz sasniedza 5% atzīmi, bet 4. decembra rītā bija 4,23%. Līdzīgi kopš augstākā punkta oktobrī ir samazinājies Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums, no gandrīz 3% līdz 2,35%. Taču mūsu kredītņēmējam svarīgas ir starpbanku tirgus likmes EURIBOR. Labā ziņa, ka arī tās sāk atkāpties no iepriekšējiem augstumiem. Pēc eksperta teiktā, EURIBOR 12 mēnešu likme, ko “dzīvē izmanto reti”, bet kas ietekmē plašāk izmantojamo triju un sešu mēnešu likmes virzību, ir sākusi samazināties. Tai augstākais punkts bija 29. septembrī - gandrīz 4,23%, taču šī mēneša sākumā tā pietuvojās 3,9%. Pagaidām kredītņēmēji izmaksu samazinājumu nejūt vai arī šis kritums ir pavisam niecīgs, taču, pašreizējām tendencēm turpinoties, jau nākamā gada pavasarī no maksājumu viedokļa skats uz dzīvi varētu kļūt krietni vien gaišāks.
