Vai Latvijai tuvojas kārtējā krīze?

© Pixabay.com

Rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjomu samazināšanās ir slikta zīme Latvijas ekonomikas attīstībai. Vai Latvijai tuvojas ekonomiskā krīze?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskā vērtējuma, mūsu valsts ekonomika iepriekšējā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, bija samazinājusies par procenta desmitdaļu. To varētu neuzskatīt par sliktu rādītāju, ja ņem vērā augsto procentu likmju radīto izmaksu pieaugumu un kritumu eksporta tirgos. Tomēr salīdzinoši labais rādītājs lielā mērā tika panākts uz lielākas iekasētās nodokļu masas rēķina, kas nevar tautsaimniecību balstīt ilgstoši. Lai noskaidrotu, kuras nozares varētu palīdzēt mūsu valsts ekonomikai noturēties pret kritumu, “Neatkarīgā” vērsās pie tautsaimniecības norišu speciālistiem.

Ar ceļamkrāniem un špakteļlāpstām

Neraugoties uz nenoteiktības drūmo fonu un kredītu procentu likmju pieaugumu, galvenā izaugsmes vilcēja šogad un nākamā gada pirmajā pusgadā varētu būt būvniecība, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe. “Pandēmijas un sankciju izraisītie piegāžu ķēžu traucējumi un samilzušās izmaksas iepriekšējos gados radīja investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos. Līgumu pārskatīšanas, jauni konkursi, būvdarbu kavēšanās - tas viss kā bebru rūpīgi uzbūvēts aizsprosts pārtrauca investīciju plūdumu. Šogad šīs slūžas beidzot sāka brukt un ekspluatācijā tika nodots krietns projektu birums,” situāciju komentē Latvijas Bankas pārstāve. Viņa piebilst, ka daudzi projekti joprojām ir nepabeigti un uzturēs būvniecības aktivitāti vēl kādu laiku. Cerības uz būvniecības nozari kā Latvijas ekonomikas šā brīža un tuvākā laika vilcējspēku izsaka arī citi eksperti. “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece vērš uzmanību faktam, ka tieši celtniecība mūsu valsts ekonomiku visbūtiskāk stutēja šā gada otrajā ceturksnī. Viņa atsaucas uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri vēsta, ka pieaugums būvniecības apjomos turpinājās arī trešajā ceturksnī, un, viņasprāt, domājams, ka šī tendence turpinās arī gada nogalē. “Visstraujāk auga ēku būvniecība, bet kāpums bija vērojams arī specializētajos būvdarbos un inženierbūvniecībā. Augsto procentu likmju un nenoteiktības ietekmē privātās investīcijas bremzējas, tajā pašā laikā investīciju aktivitāte ir spēcīga sabiedriskajā sektorā,” situāciju raksturo ekonomikas lietpratēja. Pēc viņas teiktā, aktivitātes sabiedriskajā sektorā veicina ES līdzfinansēto projektu ieviešana. “Saskaņā ar Finanšu ministrijas vērtējumu, arī 2024. gadā gaidāms nozīmīgs ar ES fondiem saistītu investīciju pieplūdums ekonomikā, kam vajadzētu sekmēt būvniecības nozares kāpumu. Ar lielu varbūtību tā arī tuvākajos pāris ceturkšņos būs velkošā nozare,” vērtē “Swedbank” pārstāve. Pēc A. Puķes teiktā, klāt nāk arī jauni projekti, un šajā ziņā īpaši var izcelt kokrūpniecību, kur iepriekšējā leknā peļņa daudziem ražotājiem ir ļāvusi no pašu līdzekļiem veikt jaunas investīcijas.

Cer uz lielākiem tēriņiem

Raugoties nākotnē, ekonomisti tautsaimniecības aktivizēšanos saista ar lielākiem tēriņiem, un ar tiem saistītās nozares varētu sākt atgūties jau nākamā gada pirmajā pusē. Mazinoties inflācijai un saglabājoties spēcīgai algu izaugsmei, iedzīvotāju pirktspēja jau ir sākusi uzlaboties, uzskata A. Buceniece. Tomēr viņa norāda, ka būs nepieciešams laiks, līdz iedzīvotāju patēriņš un ar to saistītās nozares to sajutīs savos biznesa apjomos. “Patēriņa cenu līmenis aizvien saglabājas augsts, un iedzīvotāju pirktspēja jeb spēja atļauties to pašu preču un pakalpojumu apjomu vēl nav atgriezusies tajā līmenī, kur tā bija pirms lielās inflācijas uznāciena. Mazumtirdzniecības nozares noskaņojuma rādītāji liecina, ka pesimisms attiecībā uz biznesa apjomiem sāk lēnām mazināties. Kāpumu varam gaidīt, visdrīzāk, tuvāk pavasarim,” secina “Swedbank” eksperte. Attiecībā uz nozarēm, kas saistītas ar patēriņu, “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš izsaka viedokli, ka šogad vēl samērā labus izaugsmes rādītājus varētu uzrādīt viesnīcu un restorānu nozare.

Pagaidām ap nulli, vēlāk nedaudz vairāk

Kopējais fons tautsaimniecībā pagaidām neļauj cerēt uz pieaugumu, vismaz ne uz būtisku. Pēc A. Bucenieces domām, kopumā šā gada izskaņā un nākamā gada sākumā ekonomiskā izaugsme būs ap nulli, respektīvi, nebūs ne izteikta pieauguma, ne krituma. Pēc P. Strautiņa domām, šā gada izskaņā salīdzinājumā ar šo periodu pērn ekonomikas galvenais indikators - valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) - nedaudz samazināsies, bet nākamgad varētu būt neliels - ap 1,5% vērts - pieaugums. Runājot par nozarēm, kas šobrīd vēl pretendē uz salīdzinoši labākiem izaugsmes rādītājiem nekā ekonomika kopumā, P. Strautiņš min nozari, kas tiek klasificēta kā “cita rūpniecība”, kas ir galvenokārt enerģētika. “Aizvadītais gads un šī sākums bija ļoti zema bāze, to ietekmēja gan augstās gāzes cenas, kas mudināja vairāk importēt elektrību, nevis ražot to TEC-2, gan ūdens notece un gaisa temperatūra,” skaidro “Luminor” ekonomists. Savukārt, ja runājam par būtiskāku ekonomisko pieaugumu, tad šeit ļoti liela loma būs tam, kad atgūsies mūsu galvenā eksportējošā nozare - apstrādes rūpniecība, kura patlaban piedzīvo kritumu. A. Bucenieces skatījumā šis vājums turpināsies aptuveni līdz nākamā gada vidum. Ekonomiste uzskata, ka nākamā gada otrajā pusē zemākas procentu likmes sāks iekustināt ekonomikas aktivitāti mūsu tirdzniecības partnervalstīs, kas veicinās arī pieprasījumu pēc mūsu ražojumiem. Tomēr būtiskāku mazumtirdzniecības un eksporta izaugsmi, viņasprāt, sagaidīsim 2025. gadā, jo būs nepieciešams laiks līdz ekonomikās pilnībā atspoguļosies zemāku procentu likmju ietekme.

Investē, par spīti grūtībām

Arī P. Strautiņš un A. Puķe apstrādes rūpniecības atgūšanos saista ar 2025. gadu. Viņuprāt, kāpumu tad veidos divas komponentes. Pirmā no tām ir ilglaicīga un saistīta ar ražošanas jaudu kāpumu. “Par spīti grūtiem laikiem, ražotāji investē. Šī gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā ir ieguldīts par 28% vairāk nekā pirms gada un par 59% vairāk nekā vidēji pēdējos sešos gados. Tajā skaitā iekārtās, kuru ietekme uz ražošanu ir vistiešākā, ieguldīts attiecīgi par 41% un 63% vairāk. Kopā pirmajā pusgadā nozarē ieguldīti 228 miljoni eiro,” kopējo ainu skaitļos ieskicē P. Strautiņš. Viņu jo īpaši priecē investīciju dinamika elektrotehnikas nozarē, kurā visi trīs lielākie uzņēmumi - “Light Guide Optics International”, “AE Partner” un “Lexel Fabrika” - šobrīd īsteno vai nesen ir pabeiguši lielus paplašināšanās projektus. Tāpat strauji augot jaudas koksnes dziļākā pārstrādē, tiek būvētas vairākas plātņu (saplāksnis, OSB, fibrolīts, akustiskās plāksnes) ražotnes.

Kokapstrādē notiekošo atzinīgi vērtē arī A. Puķe. “Neraugoties uz to, ka nozarē šobrīd ir bēdu ieleja pelnītspējas un pieprasījuma ziņā, tomēr teju ikviens no lielākajiem kokrūpniekiem kaļ jaunu investīciju plānus. Šie plāni savukārt ļaus straujāk atsperties 2025. gadā, kad paši ražotāji prognozē pieprasījuma un rentabilitātes normalizēšanos,” stāsta Latvijas Bankas ekonomiste. Viņa atgādina, ka šī nozare nosaka vienu trešo daļu apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma, tāpēc tā diktē arī kopējo rūpniecības sniegumu. “Un, ja nozare spēs ne tikai atjaunot līdzšinējās jaudas, bet arī ražot augstākas pievienotās vērtības produktus, tad uzjāt jaunu rekordu stikla kalnā ir visnotaļ ticami,” tēlaini piebilst A. Puķe. Viņasprāt. kokrūpniecības izaugsmes centienus atbalstīs arī citas nozares, lielas cerības ir arī uz augsto tehnoloģiju nozarēm (elektroniku, elektrotehniku, citām iekārtām), kuras šobrīd apstrādes rūpniecību notur no lielāka krituma un kas pat pandēmijas izaicinājumu periodu ir izmantojušas jaunu produktu attīstībā un mārketingā.

Otrā P. Strautiņa minētā ražošanas attīstības komponente ir saistīta ar ekonomikas cikla faktoriem. Pēc eksperta domām, 2023.-2024. gads ir un būs mājokļu tirgus vājuma vai pat krīzes laiks vairākos svarīgos tirgos - Zviedrijā, Vācijā, ASV. “Tas ir svarīgi, jo būvniecība, jo īpaši maza mēroga būvniecība, ir ļoti svarīgs mūsu rūpniecības tirgus, tas pērk vairāk nekā pusi mūsu kokapstrādes, ceturto daļu metālapstrādes saražotā, arī ķīmiju, darba apģērbus, plastmasas izstrādājumus u.c. preces,” skaidro “Luminor” ekonomists. Kā zināms, būvniecību samazina procentu likmju kāpums. Taču P. Strautiņš norāda, ka vienlaikus pastiprinās cita mājokļu krīze. Proti, mājokļu trūkst. “ASV un Rietumeiropā tiek būvēts mazāk, nekā ir nepieciešams, tātad veidojas apspiestais pieprasījums, kas veicinās būvniecības pieaugumu brīdī, kad uzlabosies finansēšanas nosacījumi. Samazinoties procentu likmēm, būvniecība atkal pieaugs, tātad kāps arī pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm, un tas būs labs peļņas laiks uzņēmumiem, kas pārdzīvos krīzi,” rezumē ekonomikas speciālists.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.

Svarīgākais