Savukārt runājot par nodokļu nastu, jāņem vērā, ka pati šobrīd augstā inflācija jau ir papildu nodoklis, un šādā situācijā vēl celt nodokļus bez analīzes par ietekmi uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir vienkārši nekompetenti un kaitnieciski.
Te pat nav jēgas diskutēt. Jaunās valdības līmeni uzskatāmi nodemonstrēja "evakuācijas" farss no Izraēlas. Kamēr citas valstis savus pilsoņus tiešām glāba un evakuēja, Latvijā valstij piederošā!!!! aviokompānija vienkārši noorganizēja kārtējo komercreisu un nosauca to par "evakuāciju"....... Un jūs domājat, ka politiķi, kas atļaujas kaut ko tādu, ir spējīgi risināt ekonomikas problēmas, un galvenais- vai viņiem ir vēlme kaut ko risināt??? Protams, ka nav, tas taču acīmredzams.
Maxima - pagājušais gads . Latvijas āboli 1,50 euro/kg., kamēr Polijas 0,75, bet ar akciju 0,45. Vai tiešām neredzat atšķirību cenās un kam tās lētākas?
Polijas gadījums uzskatāmi pierāda, ka PVN samazināšana pārtikai ir ne tikai izdevīga pircējiem, bet vispār veicina pārtikas ražošanas un pārstrādes nozares attīstību, to jau sen ir minējuši speciālisti. Problēma jau ir tajā, ka Latvijas valdošos politiķus vispār neinteresē ne sabiedrības problēmas ne valsts attīstība....
Latvijā ir acīmredzot ir nepārtraukta ekonomiskā krīze desmit un vairāk gadu garumā, jo tikai krīzes gados izņēmuma kārtā valsts ārējā parāda apkalpošana var kļūt par galveno un vienīgo budžeta politikas uzdevumu. Normālā gadījumā fiskālās disciplīnas padomei būtu jāraugās, lai Finanšu ministrijas gatavotais budžeta projekts nebūtu prociklisks, būtu jākonstruē teorētiskā IKP pieauguma taisne un jāsalīdzina ar ciklisko līkni, lai redzētu, vai ekonomika jāstimulē vai jāierobežo. LV turpretim tikai taisa un taisa jaunus parādus, vienalga vai ekonomika aug vairāk, nekā paredzēts, vai neaug nemaz, jo nepieciešams finansēt uzpūsto ierēdniecību un paredzēt simtiem miljonu aizvien jauniem, zaglīgiem projektiem, no kā tautsaimniecībai labākajā gadījumā ir sildošs īstermiņa efekts. Tā kā LV nav savas monetārās politikas, jo to nosaka Vācija ar savas nacionālās valūtas - eiro palīdzību - tad ir jāskatās uz Māstrihtas kritērijiem eirozonā kopumā, nevis LV atsevišķi. Galvenais jautājums ir vai parāds pieaug lēnāk, nekā reālais IKP. Ja ne, tad Finanšu ministrija un Saeima jāpārstrādā kaulu miltos.