“Neviens būtisks māksliniecisks lēmums Dailes teātrī netiek pieņemts bez Žagara, un neviens būtisks finansiāls lēmums netiek pieņemts bez Kairiša. Un mums šī sinerģija strādā ļoti labi,” saka Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Septembrī Londonas galerijā Tate Britain atklās izstādi, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Britu māksliniece Sāra Lūkasa ir epatāžas meistare. Viņas fotogrāfijas, instalācijas un metaforiskās skulptūras, kas veidotas no visnegaidītākajiem materiāliem, skatītājos raisa daudz emociju — no neveiklības sajūtas līdz dedzinošam kaunam un šokam.
Jevgeņijs Vintūrs-Irverstags ir jauns vārds Latvijas koncertbiznesā. Pirmo reizi viņš sevi pieteica pagājušā gada augustā, kad Jūrmalā sarīkoja franču dziedātājas Natālijas Desejas uzstāšanos. Pēc tam viņš uz Latviju atveda kanādiešu pianistu Janu Lisecki, Krievijā aizliegto pianisti Poļinu Osetinsku un pasaulslaveno operdīvu no ASV Džoisu Didonato. Jauno sezonu viņš sāk ar Renātes Ļitvinovas viesizrādēm.
Liepājas teātris savā 117. sezonā galveno akcentu liks uz latviešu oriģināldramaturģiju, iestudējot gan jau zināmas, gan īpaši Liepājas teātrim rakstītas lugas. Kopumā gaidāmi deviņi jauniestudējumi, no kuriem seši lielajā zālē un trīs – Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars”.
“Vienmēr kaut kas sākas un kaut kas beidzas, bet, kamēr vien cilvēks ir dzīvs, nekas nebeidzas,” saka pasaulslavenā operas dīva, unikālā soprāna īpašniece, prestižā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” iniciatore, iedvesmotāja un žūrijas priekšsēdētāja un mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” mūza un patronese Inese Galante.
No 30. augusta līdz 9. septembrim Rīgā notiks 19. Starptautiskais laikmetīgā teātra festivāls Homo Novus. Šogad tas ir veltīts viesmīlībai un kolektīvai rīcībai — darbam, ko varam paveikt tikai kopā ar pārējiem. Programmā iekļautas izrādes no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Dienvidkorejas un citām valstīm. Visām šīm izrādēm kopīgs ir tikai viens — tās pārsniedz tradicionālo teātra formu robežas un izvirza drosmīgus, reizēm šokējoši atklātus jautājumus.
Līdz augusta beigām Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā apskatāma izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā” par psihiskās veselības tēmu. Izstādes sastāvdaļa ir ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas imersīvā performance "Sirdspuksti". Pēdējās divas šīs performances izrādes notiks 10. un 17. augustā. Tajās var piedalīties ikviens interesents.
Pārsteidzošais iznākums Nacionālajā teātrī, Kultūras ministrijas jaunieceltajam direktoram nespējot vienoties ar māksliniecisko vadītāju attiecībā uz teātra nākotnes veidošanu, negaidīti spilgti izgaismoja šķērso lietu kārtību Latvijā. Proti, to, ka teātrī svarīgākais ir direktors, nevis mākslinieciskais vadītājs ar savu programmu.
”Mūsdienu sabiedrības sastāv no burbuļiem, mēs dzīvojam kaimiņos, bet mūsu intereses un vērtības ir ļoti atšķirīgas. Arī es pati translēju tikai to, ko esmu uztvērusi, uzkrājusi,” saka māksliniece Magone Boleiko.
Parīzē, Cartier fondā (Fondation Cartier), tiek atklāta Apvienotajā Karalistē dzīvojošā austrāliešu mākslinieka Rona Mueka izstāde. Viņš ir pazīstams ar savām hiperreālistiskajām skulptūrām, kas šokē ar savu patiesumu un mēroga spēli.
“Kad ir laba dramaturģija, kas aktierim burtiski “guļ mutē” un kad izrāde trāpa skatītājam tieši sirdī, raisot dzīvas emocijas, enerģijas apmaiņa ir tik liela, ka no tās ieguvēji ir visi – gan skatītāji, gan aktieri,” saka Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis.
Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.
Katram laikam ir savi varoņi un dīvas. Un jo pieejamāka kļūst informācija, jo par tiem uzzina ātrāk un lielāka auditorija. Šobrīd runāt par informācijas pieejamību būtu muļķīgi, izņemot, ja vien es būtu iemigusi 1995.gadā, kad internets vēl bija autiņos, un pamostos šodien, kad atliek kādam tviterī iečivināt par savu sāpi, un pēc minūtes par to zina visi.
Šogad ir īpašs iemesls apmeklēt Lietuvas galvaspilsētu - tā svin 700 gadu jubileju. Ja jūs jau esat bijuši Viļņā, jūs, iespējams, esat iepazinušies ar visiem tās galvenajiem apskates objektiem. Dzīvesstils ir izveidojis adrešu sarakstu tiem, kuriem ir apnikuši oficiālie tūrisma maršruti un kuri ir gatavi "iedziļināties", lai sajustu pilsētas atmosfēru.
“Kad Latvijā tika izsludināta kārtējā mājsēde, pēc iepriekšējo karantīnu un mājsēžu pieredzes pāris stundu laikā tika pieņemts lēmums divatā ar jaunāko dēlu pārcelties uz siltāku klimatu. Mazliet gan bija bail – pirmo reizi mūžā nopirkt lidmašīnas biļeti tikai vienā virzienā…” atzīst finansiste un fotogrāfe Agnese Pastare.
