Jaunā Rīgas teātra renovācijas un būvniecības projekta mērķis, izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri, ir sasniegts. Par to šodien pārliecinājās ikviens, kuram bija iespēja būt ne tikai lieciniekiem šajā leģendārajā brīdī, bet arī doties īsā ekskursijā. Lieki piebilst, ka svētku sajūta nerimās.
Jaunajam Rīgas teātrim tika nodotas ilgi gaidītās un pelnītās - atjaunotā Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa atslēgas. Šajā apjomīgajā projektā piedalījās daudzi, lai teātris atgrieztos mājās Rīgā, Lačplēša ielā 25.
Projekta vaininieki stāsta, ka ēka, kas atrodas tagadējā Lāčplēša ielā 25, būvēta 20. gadsimtā. Sākumā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas latviešu amatnieku palīdzības nams. Tai ir ļoti svarīga vieta Latvijas skatuves mākslā.
1902.gadā te darbu sāka Jaunais Rīgas latviešu teātris. 122 gadu laikā te strādājuši seši teātri, viens teātra novirziens. Ar ēku ir saistītas sešas Latvijas kultūras kanonā iekļautas skatuves mākslas vērtības - ne tikai četri teātri, arī Alvja Hermaņa vadītais Jaunais Rīgas teātris, bet arī divas īpašas izrādes.
Lāčplēša iela savu nosaukumu ieguva 1923.gadā par godu režisora un Rīgas jaunā teātra direktora Alekša Mierlauka iestudētajai Raiņa lugai “Uguns un nakts”.
Sveikt Jauno Rīgas teātri bija ieradusies kultūras ministre Agnese Logina:
“Priecājos par Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās. Šī ēka ir lielisks paraugs, kā savienot vēsturisko un laikmetīgo. Šodien noslēdzas ilgu gadu darbs, lai Jaunais Rīgas teātris atgrieztos savās vēsturiskajās mājās.
Ēka ir pielāgota ar dziļu cieņu pret vēsturi un Jaunā Rīgas teātra vajadzībām. Šodien mums ir jāsvin. Es aicinu svinēt, jo šodien mēs atklājam atgriešanās mājās sezonu. Jaunais Rīgas teātris šogad ir pirmais, kas atgriežas mājās. Apsveicu visus.
Un novēlu, lai Jaunā Rīgas teātra nosaukuma kods “jaunais” atklāj, kā uzrunāt un satikt arvien jaunus skatītājus, saliedēt un vienot visu sabiedrību.
Zaiga Gaile, šā projekta arhitekte, uzrunā neslēpa gandarījumu:
Ir 2024.gads. Tie ir desmit manas dzīves gadi - līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā. Kamēr norit darbi, viss šķiet grūti un ilgi.
Tagad, atskatoties atpakaļ, redzams, ka laiks aizritējis ātri, jo nekur kultūras projekti netop ātri un viegli. Šodien ir liels lepnums un gandarījums par to, ka, neskatoties uz visiem apstākļiem, mums ir izdevies valsts finansētā objektā uzcelt tik skaistu ēku. Nāciet un baudiet.
“Projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide - būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kādas nav nevienam citam objektam Latvijā,” arhitekte raksta par projektu mājas lapā.
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzrunā pateicās visiem, kas pielika savu roku, lai šī diena pienāktu:
Gāja mums traki, bet šodien aizmirsīsim visas tās peripētijas un kaislības, kam esam gājuši cauri pa šo laiku. Galvenais ir rezultāts. Atjaunotā teātra ēka ir brīnišķīga. Tā ir skaista un funkcionāla. Tajā ir vēsture un tā vienlaikus ir arī moderna. Tajā ir veco laiku zona un tajā ir jauno laiku zona. Pagātni un nākotni savieno caurspīdīgs tilts. Paldies visiem, kas piedalījās!
Vislielākais paldies - nodokļu maksātājiem, kuri finansēja šo remontu. Nevarētu gluži teikt, ka uztveram to kā dāvanu, jo JRT jau 30 gadus darīja ļoti svarīgu darbu mūsu sabiedrībai gan šeit mājās, gan strādājot par Latvijas vēstniekiem pasaulē. Un tomēr - liels paldies personīgi katram, kurš ar saviem nodokļiem apmaksāja šo remontu.
Jāsaka, ka mēs, JRT kolektīvs, veco graustu bijām tā iemīlējuši, ka labprāt tur strādātu arī līdz mūža beigām. Tieši skatītāju drošība un ērtības bija grūdiens remontam. Bet beigās ieguvēji būsim visi.
Otrs galvenais paldies ir meistariem, celtniekiem un amatniekiem, kuri ar savām rokām to darbu reāli arī paveica. Jo šī māja patiešām ir rokudarbs. Mūsdienās, kad daudziem pasaule eksistē tikai datora ekrānā, ir īpaši jāizceļ cilvēki, kuri joprojām māk izdarīt lietas ar rokām un turklāt dara to meistarīgi.
Ja jūs interesē manas subjektīvās izjūtas, tad atzīšos, ka atguvu ticību šai būvei tikai tad, kad, pieslēdzoties “Skonto”, es ieraudzīju Jāņa Kreicburga acis un sajutu viņa enerģētiku. Jo, manuprāt, būvniecības procesa vadītājs bija šā objekta dvēsele. Jo bez sirds un emocijām nevajag mājas būvēt. Nekas labs nesanāks. Paldies “Skonto” īpašniekam Guntim Rāvim par pacietību un lielo uzņēmību. Sena austrumu gudrība vēsta, ka vēsturē ir iespējams palikt tikai ar vienu lietu - ar pilsētbūvniecību, ne ar ko citu. Tad nu šis ir tas gadījums un es apsveicu arī ar to.
Liels paldies arī Valsts Nekustamo īpašumu komandai un Renāram Griškevicam personīgi. Gāja mums visādi. Bet es saprotu, ka ierēdņi arī ir tikai mūsu politiķu radītās greizās sistēmas ķīlnieki. Taču rezultāts ir brīnišķīgs un paldies, Renār!
Un visbeidzot milzu paldies arhitektu komandai un galvenajai vizionārei Zaigai Gailei! Zaiga uzreiz saprata, ka vienīgais veids, kā uzbūvēt JRT māju, ir mēģināt saprast JRT dvēseli. Jo šis nebija gluži vecās mājas remonts. Tagad ir uzbūvēta pavisam jauna teātra māja. Jā, te ir daudz atmiņu, taču tā ir pavisam cita māja. JRT, protams, vispirms ir cilvēki, nevis nams. Bet šī būs ideāla vieta, kur mūsu teātra dvēselei materializēties. Paldies, Zaiga!
“Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs atzina, ka paveikts patiesi nozīmīgs darbs:
Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un komfortablām telpām aktieriem.
Mēs visi kopā - arhitekti, būvnieki, apakšuzņēmēji, VNĪ darbinieki - esam paveikuši patiešām nozīmīgu darbu. Lai arī kādas garajā būvniecības periodā bija mūsu savstarpējās attiecības, tomēr šodien varam lepoties ar padarīto.
JRT ēku komplekss ir pabeigts, un atslēgas nodotas teātra kolektīvam. Martā vēl turpināsim sistēmu un aprīkojuma pielāgošanu, lai tās precīzi atbilstu teātra vajadzībām un aktieru komfortam.
Ēkas atjaunošanā iespēju robežā ir ievēroti ilgtspējības principi: otrreiz izmantoti būvniecības materiāli, saudzīgi atjaunotas vēsturiskās apdares detaļas. Pagalmā būs pieejamas velostāvvietas. Tāpat ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Alvis Hermanis atklāj, ka Jaunā Rīgas teātra atjaunotās ēkas atklāšanas svētki sāksies no 19.marta. Svētku programma, kur būs gan jaunas teātra izrādes, gan citi pasākumi, sauksies “JRT pavasaris”, jo liktenīgas sagadīšanās rezultātā jaunā teātra māja skatītājiem vērs durvis reizē ar pavasara atnākšanu.
