Elita Veidemane / Autori

Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.

Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.

“Mēs šādā satraukuma situācijā dzīvojam jau trīs gadus. Bet domāju, ka panikai nav pamata. Jādara savi darbi, jāstrādā ar sabiedrību. Iedzīvotājos jābūt drošības sajūtai,” piesardzīgā optimismā teic Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kad runājam par topošo pretmobilitātes likumu un Ludzas novadu kā pierobežas zonu. Bet tēmu ir daudz, un Edgars Mekšs tās labi pārzina.

Vai Latgale ir pietiekami nosargāta pret Krievijas iebrukumu, vai Latgale būs pirmā, kam uzmāksies agresorvalsts – par šīm tēmām “Neatkarīgā” sarunājas ar Tālavu Jundzi, juristu un politologu, agrāk – arī politiķi. Bijis Augstākās Padomes deputāts un pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Tagad (tikai tagad!) aktualitāti ir ieguvis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. “Par to vajadzēja domāt daudz agrāk,” uzskata Tālavs Jundzis.

“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

65 gadu vecumā mūžībā devies sociologs, uzņēmuma “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis. Ar spožu prātu apveltītais sabiedrības – un it sevišķi politiķu – vērtētājs, allaž asprātīgais un trāpīgais dzīves norišu pārzinātājs. Tas ir neticami un skumji.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?

51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.

Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.

Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.

Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.

Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku, kurš bijis Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs, ar doktoru Sandri Šrāderu. Kas gaida Latviju? Patstāvīga valsts vai nenoteikta teritorija, vasaļvalsts?

“Neatkarīgās” publikācija par miljardieri ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību, sankcijām pakļauto Pjotru Avenu izsauca plašu ažiotāžu, lai gan publikācijā bija tikai Ārlietu ministrijas skaidrojums par sankciju būtību, Avena advokātu komentārs un daži plašsaziņas līdzekļu jautājumi, uz kuriem neviens faktiski neatbildēja.

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

Nakts pagāja un aizsauca sev līdzi Daci Balodi (03.01.1956, - 11.09.2025). Manu vistuvāko kolēģi, veidojot laikrakstu “Atmoda’’. Neaizmirstami ir viņas siltie smiekli, viņas dzelžainā loģika un sirsnība. Kad apspriedām nākamā “Atmodas” numura saturu, Daces idejas bija nopietnas un vērā ņemamas.

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Pēdējais sprediķis, ko teica arhibīskaps – nu jau emeritus – Jānis Vanags, notika augusta pēdējās piektdienas pēcpusdienā, kas vēstīja par drīzo rudeni. Rudens ir ražas laiks, un mēs kopā ar Jāni Vanagu aplūkojām ražu.

Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.

Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?