Elita Veidemane / Autori

Aizvadītajās trīs diennaktīs dzēsti jau 55 (!) kūlas ugunsgrēki. Pirms pusnakts sestdien VUGD saņēma izsaukumu uz Ķekavas pagastu, kur dega pērnā gada zāle viena hektāra platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Savukārt Kūku pagastā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Bija spēcīgs vējš, un liesmas sasniedza šķūni. Pelnos pārvērtās dēļi, kas atradās degošajā pļavā. Bet pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika uzkurināts jau februārī.

Joprojām daudzi cilvēki ir neziņā: kāpēc tieši 16. marts ir izvēlēts par “Daugavas vanagu”, respektīvi, latviešu leģionāru piemiņas dienu? “Daugavas vanagu” organizācijas sākumi atrodami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā pasaules kara noslēguma. “Daugavas vanagu” organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu leģiona kareivji: jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija palīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm pieminēt latviešu leģionārus. Par latviešu leģionāriem – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.

Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.

Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Kas ir tas “cits”, kas tiek pieprasīts ēnu dienu anketas pieteikumos? Ēnu dienu Latvijā organizē biedrība “Junior Achievement Latvia” (JAL). Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības programma, kas sniedz iespēju iegūt praktisku un visaptverošu ieskatu dažādās profesijās. Latvijā Ēnu diena norisinās kopš 2001. gada. Arī šogad.

“Mūsu tautiešu drošība ir mana prioritāte, tāpēc valdībā šodien (5.03. – E.V.) lēmām par atbalstu mājupceļam tiem, kuri šobrīd atrodas Tuvo Austrumu reģionā. Kopā ar “airBaltic” organizēsim repatriācijas reisus no reģiona. Lielāko izmaksu daļu segs valsts, pasažieru līdzmaksājums – 350 eiro.

2023. gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots. Izveidojās katastrofāla situācija. Plūdos Jēkabpilī tika bojātas Bebru, Dambja, Dārznieku un vēl 11 citas ielas, kā arī ceļi Droškāni–Jaunbrēķi, Randoti–Līgotnes, Skudras–Leicāni un Pīlādzis–Apsītes. Kā būs šogad, cik gatava ir pilsēta plūdu šausmām?

“Kas ir latvietis?” – reiz, pēc kādas filmas pirmizrādes, Jānis Streičs, gandarīti smaidīdams, man jautāja. Viņš apskāva mani, un man šķita, ka mani apskāvusi silta pasaule. “Mēs neesam maza tauta. Tādas runas mani kaitina. Ne jau cilvēku skaitā vai mūsu aizņemtās zemes lielumā ir mērāms tautas lielums. Mēs nesitam sev pa krūtīm un nekliedzam: mēs esam latvieši! Mums ir iekšējais lepnums. Tas ir mūsu klusums, mūsu vēsture un Dieva dotais jēdziens – latvietis,” viņš teica.

Satversmes tiesa 2. martā turpināja izskatīt lietu par mazākumtautību (iekļaujot to skaitā arī krievu valodu, kas nav mazākumtautība) valodu lietošanu Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Lietu Satversmes tiesā ierosināja 20 Saeimas deputāti.

Karo ASV un Izraēla pret Irānu jeb karš kļūst un kļūs daudz globālāks; vai šajā karā tiks iesaistīti arī NATO spēki, vai Latvijas karavīriem arī būs jādodas karot uz Tuvajiem Austrumiem – saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.

Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?

Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?

Kad beigsies asinsizliešana Ukrainā; vai cerībām uz mieru ir racionāls pamats; kāda ir Donalda Trampa pašreizējā loma pasaules politikā; vai Eiropai izdosies saglabāt vienotību un savaldīt Viktoru Orbānu un Robertu Fico – “Neatkarīgās” saruna par pašreizējo situāciju pasaules politikā ar politologu Andi Kudoru.

Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?

Plaši izreklamētās palīdzības sniegšanas Ukrainai kampaņas gaisotnē ir godīgi pieminēt arī tos, kuri nesavtīgi bez maksas sniedz juridisko palīdzību grūtībās nonākušajiem – gan ukraiņiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem.

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

Latviešu valodas skolotāja Annija Baumane māca cittautiešiem latviešu valodu. Protams, tiem, kuri vēlas iekļauties latviskajā vidē, cienot latviešu kultūru, vēsturi un valodu. Annija nodemonstrēja video ierakstu, kurā viena no viņas klientēm latviski aprakstīja foto, uz kura redzamas divas sievietes ar iepirkumu saiņiem. Protams, klientes stāstā bija kļūdas, bet varēja dzirdēt, ka viņa cenšas pati tās labot, atrodot īstos vārdus un īstās vārdu galotnes, lai vārdu vijums būtu skaidrs. “Viņa pie manis mācās jau trīs gadus,” teic Annija. Šīs nodarbes nav vieglas, bet Annija ir optimisma pilna: daudzi krievi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Par to, kā Vladimirs Putins iegājis vēsturē un kāpēc viņš grib atjaunot impēriju, par to, vai Krievija sabruks, ja zaudēs karu, par to, kādēļ jāpriecājas par Latvijas panākumiem ekonomikā un finanšu jomā, kā arī par daudz ko citu: intervija ar Andri Teikmani – juristu, diplomātu un politiķi. Bijis vēstnieks daudzās valstīs, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, balsoja par 4. maija deklarāciju, bija Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.