Elita Veidemane / Autori

Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.

“Nu, ko tad jūs te atkal tādu pretvalstisku esat sastrādājuši?” dzirkstoši smiedamies, mūsu “Atmodas” virtuvītē kā labvēlīga pavasara vētra iebrāžas Jānis Danoss. Iedzeram tēju, izrunājam politiskās aktualitātes, un Danoss atkal ir prom. Jānis Danoss bija zinātnieks, asa prāta īpašnieks, viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, kvēls Latvijas Satversmes aizstāvis.

1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.

…Man bija 16 gadu, un es pirmo reizi aizgāju uz Raimonda Paula koncertu Dzintaru koncertzālē. Atceros dziesmu, kas mani dziļi saviļņoja. “Savāda vasara”. Dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Jutu, ka visapkārt virmo mīlestība. Raimonda Paula pieskārienos klaviertaustiņiem, Noras un Viktora dziedājumā, katrā klausītājā. Arī manī. Tolaik droši vien vēl nesapratu, ka mūzika var radīt mīlestību. Bet laiks tecēja, un es sāku to saprast. Saprast to, ka Raimondu Paulu nevar nemīlēt. Šodien, viņa 90. dzimšanas dienā, es viņu mīlu tāpat kā toreiz, kad man bija sešpadsmit gadu.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.

“ASV ir mūsu stiprākais partneris, un tas tiešām bija nepiedodami, ka Eiropas valstis neklausījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad viņš mēģināja Eiropu pārliecināt, ka mums ir jāpalielina militārā kapacitāte. Daudzas valstis ir sasniegušas vismaz trīs procentu IKP līmeni, dažas – pat piecu procentu līmeni. Nevar paļauties, ka kāds tavā vietā nokops visas nepatikšanas.” Par šo un citām ar mūsu drošību un izdzīvošanas iespējām saistītām tēmām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā vienotība”).

Vai virzāmies uz to, ka turpmāk pasauli valdīs trīs lielvalstis, vai varam teikt, ka ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals, “Neatkarīgās” saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejas locekli Rihardu Kolu (NA).

Kas ļauj agresorvalsts diversantiem Baltijas jūrā bojāt zemūdens infrastruktūru – iezīmētu vietu trūkums, kur izlaist kuģim enkurus, vai NATO kuģu trūkums – par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem aptaujājām militāros un sakaru jautājumu ekspertus.

ASV mediji ziņo, ka svētdien ASV sagūstītais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā. “Astoņus karus apturējušais” Tramps Dienvidamerikā ir paveicis to, ko negribēja darīt ar Putinu. Sestdien no rīta vairākās Venecuēlas galvaspilsētas vietās notikuši septiņi sprādzieni. Donalds Tramps savā “Truth Social” apstiprināja, ka ir atbildīgs par šiem notikumiem: “ASV veiksmīgi realizēts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai un tās vadītājam, prezidentam Nikolasam Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts.”

Lielākā problēma ir ES lēmumu pieņēmēju galvās: viņi nespēj pieņemt to, ka varētu būt karš; ja Eiropa darītu savu darbu atbilstoši vajadzībām, tad mēs šeit nerunātu par tā dēvēto amerikāņu miera plānu; sarunā ar “Neatkarīgo” saka bijušais aizsardzības ministrs, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks.

Janvārī svinēsim un atcerēsimies Barikāžu laiku. Tās izveidojās burtiski zibenīgi. Pirms 35 gadiem 12. janvārī Latvijas Universitātē sanākušajā Latvijas Tautas frontes (LTF) domes sēdē tika nolemts veidot barikādes, lai aizsargātu svarīgus objektus Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

“Politiski idejiskā jucekļa rezultāts ir viens: globālais līdzsvars ir izjaukts. Tā kā vājāka ir kļuvusi tikai viena puse – Rietumi, globālas katastrofas varbūtība ir pieaugusi, jo atsevišķi spēlētāji var vēlēties izmantot šo izdevību, lai pārdalītu “globālo pīrāgu”,” raksta kolēģis Bens Latkovskis. Bet “globālais pīrāgs” šajā gadījumā ir faktiski ir visa pasaule, jo diez vai atradīsies spēki, kuri šo pīrāgu vēlēsies pārdalīt miermīlīgi. Par to “Neatkarīgās” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Iedzīvošanās arhibīskapa amatā un arhibīskapa darba telpās prasa nesteidzību. “Ja amats būtu paredzēts trim vai četriem gadiem, tad būtu citādi,” teic Rinalds Grants. Bet iepriekšējais arhibīskaps Jānis Vanags amatā bija 32 gadus. Tobrīd, kad viņu ievēlēja, Vanags bija pasaulē jaunākais luterāņu arhibīskaps. “Mana maksimālā iespēja – kādi 20 gadi, jo 70 gados man jebkurā gadījumā jāatkāpjas no amata,” saka Rinalds Grants, jaunais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps.

*

Anatolijs Danilāns, profesors, gastroenterologs, mediķis ar lielisku humora uzjūtu, mums izstāsta, ka var ēst arī naktī, un nemaz nav jākautrējas, ja gribas pielavīties ledusskapim, lai no no tā nakts melnumā izņemtu kaut ko gardu.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

“Dievs pie mums nāk kā bērns,” teic Pēteris Spoģis, “kaut kas ļoti liels, bet tajā pašā laikā trausls un sargājams. Ja būsi pret šo atklāsmi paviršs, tā tavā dzīvē mirs.” Kristus piedzimšanas svētki, Ziemsvētki – 24. decembris – ir gaismas un tumsas lūzuma punkts. Cerību iesākums. Pēteris kopā ar mīļoto sievu Martu tur rokās savu septīto bērniņu, kurš dzimis pirms divarpus mēnešiem. Šeit, kopā ar vecākiem, dzīvo seši bērni, bet Belliņa ir debesīs. Viņa mūžam tiks pieminēta. Kā Dievs, kas nāk pie mums kā bērns. Savās pārdomās dalās bīskaps emeritus Pēteris Sproģis.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Kāpēc slimnīcā nomira bērns, par medicīnas kļūdām un vai to skaits samazinās, par birokrātiju medicīnā un par daudz ko citu – saruna ar latviešu ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku, televīzijas raidījuma vadītāju Pēteri Apini. Par notikušo traģēdiju sarunas beigās publiskojam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekles Zanes Straumes skaidrojumu “Neatkarīgajai”.

Tikko Mārupē notika gadījums, kas varēja izvērsties milzīgā traģēdijā. Kāda sieviete, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģināja noindēt savu dzīvesbiedru, nepilngadīgo dēlu un – visbeidzot – arī sevi. Nejaušības dēļ viņus visus trīs – vēl dzīvus – atrada kaimiņiene un izsauca “ātros”. Sieviete apcietināta par divkāršu slepkavības mēģinājumu. Kas bija pamatā šādām darbībām? “Neatkarīgā” runā ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.