Elita Veidemane / Autori

Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.

1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

“31. decembrī LTV7 ēterā būs skatāms pēdējais ziņu raidījums krievu valodā. Krievu valodas raidījumu pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā ir pilnībā loģiska, ņemot vērā agresīvās nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanos,” vietnē “Facebook” raksta Rīgas domes deputāte (GKR) un LTV7 raidījuma vadītāja Natālija Ābola. Latviešu nodēvējums par “agresīvo nacionālo minoritāti” izsaucis lielu viļņošanos sabiedrībā. Situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis un sociologs Aigars Freimanis.

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.

ASV vēstniecība Rīgā interneta platformā “Telegram” izveidojusi kontu, kurā ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons Latvijas sabiedrību uzrunā krieviski. “Labdien, mani sauc Kristofers Robinsons, esmu ASV vēstnieks Latvijā. Lai gan esmu šeit jau gandrīz divus gadus, katra jauna vieta un tikšanās ar jums turpina mani pārsteigt. Esmu bijis Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī,” tīmeklī publicētajā video dzirdams, kā vēstnieks Latvijas sabiedrību uzrunā agresorvalsts valodā.

Rektālās svecītes salīdzināt ar adventes svecēm – tik augsts lidojums nebija vērojams pat iepriekšējā sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” skandāla ietvaros, kad sabiedrība sašuta par “cūku komiksu”, kurā māksliniece Gundega Evelone Ukrainas aizstāvjus iemiesoja cūku tēlos. Šoreiz sabiedrisko mediju portālā kāds Rupucinskis ar jaunu komiksu “Ziemas stāsti” ņirgājas par slimību un par Adventa laiku.

“Tūrists” Muhameds, vēlēdamies no Baltkrievijas nokļūt Vācijā, pa žogā izgrieztu caurumu ielīda Latvijā, pārvadātājam par to viņš samaksāja 7000 eiro, un tagad viņš ir priecīgs palikt mūsu valstī, konkrēti – Liepnā, jo “nav svarīgi, kura tā ir – Latvija, Lietuva, Polija, Vācija – tās visas ir Eiropas valstis, Šengenas zonas valstis”. Tāds priekpilna optimisma piesātināts sižets parādījās Latvijas Televīzijā, kura pamatdoma bija – cik labi, ka mēs kļūstam par valsti, kas plaši atver durvis nelegālajiem migrantiem.

Neuztraucieties, iedzīvotāju slaukšanas temps joprojām ir pakāpenisks. Tāda bija doma, ko izteica “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, novembrī skaidrojot atdzimušo vēlmi palielināt nodevu par pases un ID kartes izsniegšanu. Gada sākumā valsts pārvaldniekiem ienāca prātā nodevu par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu krasi palielināt, taču sabiedrības sašutums bija tik liels, ka no šī nodoma nācās atteikties. Tagad tas ir atdzimis ar jaunu spēku.

Nākamgad ministriem algas pieaugs par 195 eiro, Saeimas deputātiem – par 110 eiro, savukārt valsts augstāko amatpersonu mēnešalga pieaugs par 219 eiro. Tauta gavilē, jo tautas kalpiem nu nevajadzēs badoties un skaitīt kapeikas: viņi varēs strādāt iedzīvotāju labā vēl intensīvāk nekā līdz šim. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” norāda – algu jautājums ir Saeimas rokās, bet bijušais premjers Einars Repše uzskata, ka alga jāpaaugstina tikai par labu darbu, pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana.

Kārtējais sabiedriskā medija skandāls – žurnālistes Olgas Kņazevas nicinošā attieksme pret valsts valodu, kas izplūda kādā raidījumā Latvijas Radio frekvencē, kas raida krieviski, konkrēti LR4, lika uzdot jautājumus uzraugorganizācijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – vadītājam Jānim Siksnim. Viņš atbildēja: “Jūsu jautājumi ir nosūtīti medijiem atbildes sagatavošanai. To pienākums ir sniegt skaidrojumu.” Šoreiz nepietika ar vienkāršiem, mazliet paplašinātiem teikumiem, nācās meklēt skaidrojumu, ko sniegtu Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.

Sekojot līdzi nākamā gada valsts budžeta apspriešanas un tā virzīšanas gaitai, Neatkarīgā politisko sarunu kuluāros saklausīja asas diskusijas par dabas resursu nodokļa piemērošanu saules paneļu tirdzniecības jomai. Būtu tikai loģiski, ja saules paneļu tirgotājiem tiktu piemērots dabas resursu nodoklis jau tagad, tad nākotnē valstij nenāktos segt izdevumus par nolietoto paneļu utilizēšanu. Tomēr izskatās, ka pret papildus ieņēmumiem budžetā iestājušies daži valdošās koalīcijas politiķi.

Pēc skandāla saistībā ar Latvijas radio LR4 kanāla žurnālistes Olgas Kņazevas izteikumiem nosūtīju jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim. Atgādināsim: Kņazeva ēterā nolasīja latviešu valodu pazemojošu tekstu. Tā nebija vienīgā reize, kad tika demonstrēta LR4 žurnālistes un šī radio kanāla nepārprotama attieksme pret latviešu valodu.

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Izcilā, daudzas vētras un izglītības ministrus pārcietusī, tomēr vienmēr augstus akreditācijas punktus ieguvusī Lūcijas Rancānes Amatu pamatskola, kas atrodas Rēzeknes novadā, atkal nokļuvusi draudīgā situācijā: ja pašvaldība neatradīs naudu skolotāju algām, skolu var nākties slēgt.

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.