Elita Veidemane / Autori

Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.

Laikam esmu neuzmanīgi lasījusi esošās koalīcijas līgumu, jo neatceros, ka tur kaut viens vārds būtu teikts par to, ka eksistē 56 vai 112 dzimumi. Bet zaļzemnieki, raugi, esot pārkāpuši minēto līgumu, balsojot par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka ir tikai divi dzimumi. Par šo šausmu aktu sašutumā klaigā “progresīvais” Andris Šuvajevs. Lai saprastu, kas noticis, sāksim visu no sākuma.

Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.

Ikgadējais skolēnu sacerējumu konkurss, ko organizē kinorežisore un grāmatu autore, aktīvākā Sibīrijas izsūtījuma tēmu aprakstītāja Dzintra Geka kopā ar domubiedriem, atkal pulcināja desmitiem skolēnu, kuri piedalījās sacerējumu konkursā par tēmu: deportācijas.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls brīdina sabiedrību: Putins gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm. Viņš teic, ka tas nebūšot iebrukums ar tankiem un bombardēšana, tie būs tā dēvētie zaļie cilvēciņi, kuri ienāks valstī, lai it kā aizsargātu krievvalodīgos. Kāls uzskata, ka šādā veidā Krievijas diktators Putins centīsies pārbaudīt NATO spējas un vēlmi aizsargāt savus sabiedrotos, proti, 5. panta atbilstību realitātei.

Saruna ar bijušo premjeru, tagad – uzņēmēju Māri Gaili: par to, kas dara cilvēkus bažīgus; vai krievi gribēs iebrukt Latvijā; par to, ka, visticamāk, būs provokācijas un kiberuzbrukumi; par to, kāpēc daudzi cilvēki domā padomju laika kategorijās; par to, kāpēc mums nevajag mošejas, bet vajag referendumus; par to, kāpēc, piemēram, Izraēlā apdraudējuma laikā dzimst vairāk bērnu, bet Latvijā – nedzimst.

Kā Rīgas domes topošā koalīcija spēs pārvarēt ideoloģiskās pretrunas par praidu un mošeju celtniecību Rīgas centrā, ko iesākt ar kokiem kastēs un stabiņiem Rīgas ielās – par šiem un citiem jautājumiem  Rīgas domē ievēlētais “Progresīvo” (PRO) deputāts Mārtiņš Kossovičs piekrita atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem tikai rakstiskā veidā.

Kādā veidā sadzīvos praida entuziasti un “frī, frī palestain” kliedzēji ar latviešu nacionālistiem? Vai Rīgas dome solās būt sadrumstaloti raiba un savstarpēji neiecietīga? Vai jezga ap balsu skaitīšanu un pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs valdības stabilitāti – par šīm un citām tēmām saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politologu Jāni Ikstenu.

Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.

"Nra.lv sarunas" studijā Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.

“Tāpēc, ka tā ir leģendāra estrāde,” teic mūziķis un komponists Jānis Lūsēns, atbildot uz jautājumu: kāpēc grupas “Zodiac” un Sūzijas Kvatro koncerts notiks tieši Ogres estrādē? Leģendāri ir visi trīs komponenti: gan Jānis ar “Zodiac”, gan Sūzija, gan Ogres estrāde. Pirms 40 gadiem, pēc Jura Kulakova “Pērkona” koncerta, Ogres klausītāji – lielākoties jaunieši – sakāpuši vilcienā, sāka dziedāt, emocijas nerimās, toties sākās vilciena demolēšana: tika izsisti vagona stikli, izārdītas sēdvietu dermatīna virsmas… Jānis nosmejas: cerams, ka šoreiz koncerta dienā – 5. jūlijā – tā nenotiks.

Lai trešās valsts pilsonis varētu ieceļot Latvijā ar nodomu studēt vai strādāt, viņam jāsaņem vīza vai uzturēšanās atļauja, “Neatkarīgajai” atbild Ārlietu ministrija. Noteikumu šo dokumentu saņemšanai ir daudz, un tie ir nopietni. Tomēr Rīga ir pilna ar eksotiska izskata vīriņiem un sieviņām. Studenti un zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki? Kā viņi visi iekļūst Latvijā? Un cik efektīvs ir Valsts robežsardzes darbs šajā situācijā?

“Rīga paliek arvien melnāka,” apgalvo gan rīdzinieki, gan arī galvaspilsētas viesi. Protams, ne visi. “Nebūsim tik pesimistiski,” atbild Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs. Aicinājums, protams, jauks, tomēr paliek šķērmi ap dūšu, redzot dienvidzemju indivīdu skaita pieaugumu Rīgas ielās. Un ja vēl iedomājamies, ka Rīgā ir pielāgotas telpas, kur šie indivīdi var piekopt savu tā dēvēto reliģiju – tad ir vēl šķērmāk. Kāda šobrīd ir situācija ar migrantiem?

“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.

Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).

Zaļais kurss, kas agrāk bija atbalstāms un planētu glābjošs virziens, nu ir pārvērties sektantismā: par to runā un neseno vēsturi atceras bijušais premjers un Saeimas priekšsēdētājs, ekologs Indulis Emsis.

Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”

Intervijas turpinājums ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par kārtējo sankciju paketi pret Krieviju; par to, vai ASV jaunais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību; vai britu lepnums par “Brexit” panākumiem nemudinās arī citas valstis izstāties no ES; par to, kuri ir mūsu īstie sabiedrotie. Un par daudz ko citu.

Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.

Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).