Elita Veidemane / Autori

1989. gada 23. augustā, demonstrējot brīvības alkas, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība? Šodien “Neatkarīgās” saruna ar populāro dziedātāju.

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Aļaskā, iespējams, notiks Trampa un Putina sarunas. Iespējams, arī par Ukrainu. Kaut gan Putinam šobrīd ir lielākas problēmas par tūkstošu savu iedzīvotāju sūtīšanu nāvē, un tā ir brūkošā valsts ekonomika. Par to un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar politologu Filipu Rajevski.

“Viņš nav no šīs pasaules,” uzzinot, ka intervēšu Rundāles pils bijušo saimnieku, gribas teikt – pilskungu Imantu Lancmani, mani mīļi brīdināja draugi. Viņa erudīcija, inteliģence un taktiskums kā senlaiku grāfa mantija it visur bija ap viņu, un iespējams, ka viņš turpina kāda sava nezināmā senča uzdevumu: padarīt pasauli dižāku un skaistāku. Lancmanis pats smaida: “Pilskungs diez vai esmu… Drīzāk jau pils vergs. Bet to visu var apvienot, ja vajadzīgs.”

Jūs domājat, ka galda hokeju spēlē tikai pusaudži un tā nav nekāda nopietnā spēle? Jā, es arī kādreiz tā domāju. Bet nu uzzināju, ka šajā sporta veidā regulāri notiek pasaules čempionāti, un prestižākajā – “Open” individuālajā kategorijā – šogad jūnijā Zviedrijas pilsētā Umeo sacentās 115 dalībnieki no 18 valstīm (kopumā 180 cilvēku, ieskaitot citas kategorijas). Par čempionu kļuva Latvijas pārstāvis, divdesmit divus gadus vecais Rainers Kalniņš. Ar viņu šodien intervija.

“Mēs bijām gatavi braukt uz Latviju, jo viss jau bija izdarīts. Un tajā mirklī Helmanis teica: nē, es palikšu,” atceras ārsts Pēteris Apinis, kurš kopā ar veselu grupu braucēju, atdevuši automašīnas ukraiņiem, gatavojās doties atpakaļ uz Latviju. Vakar mēs Latvijā uzzinājām, ka Ogres novada mērs Egils Helmanis ir ievainots.

Par to, vai mūsu bērnos saglabājas latviskās atgriešanās gēns un vai šodien rokopera “Lāčplēsis” būtu citāda; par to, kāda mūzika rodas lūzuma brīžos un kāpēc Operā ir atcelts “Parsifāls”; par to, vai komponists tiek uzrunāts nākamo vēlēšanu sakarā; par to, kāpēc atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām ir noziegums. Un par daudz ko citu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par bruņumašīnām dronu laikmetā un par neesošajām patvertnēm; par to, vai premjere Siliņa grasījās nomainīt aizsardzības ministru Sprūdu; par ASV prezidenta Trampa “brīvo roku” principu; par īpatnējiem lēmumiem priekšvēlēšanu laikā; par to, vai ārlietu ministre Baiba Braže vēlas kļūt par Valsts prezidenti; par nepamatotiem tēriņiem valsts pārvaldē un par daudz ko citu.

Biļetes uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks jūlija sākumā, jūnijā tika izpirktas pirmās pusstundas laikā, līdz ar to daudzu dziedātāju un dejotāju vecāki netiks uz pasākumiem un neredzēs savu bērnu uzstāšanos. Ko darīt, ciklā "nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane vaicāja dziesmu svētku virsdireģentam Romānam Vanagam. Viņš atgādina, ka svētku jēga ir pavisam cita.

Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.

Laikam esmu neuzmanīgi lasījusi esošās koalīcijas līgumu, jo neatceros, ka tur kaut viens vārds būtu teikts par to, ka eksistē 56 vai 112 dzimumi. Bet zaļzemnieki, raugi, esot pārkāpuši minēto līgumu, balsojot par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka ir tikai divi dzimumi. Par šo šausmu aktu sašutumā klaigā “progresīvais” Andris Šuvajevs. Lai saprastu, kas noticis, sāksim visu no sākuma.

Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.

Ikgadējais skolēnu sacerējumu konkurss, ko organizē kinorežisore un grāmatu autore, aktīvākā Sibīrijas izsūtījuma tēmu aprakstītāja Dzintra Geka kopā ar domubiedriem, atkal pulcināja desmitiem skolēnu, kuri piedalījās sacerējumu konkursā par tēmu: deportācijas.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls brīdina sabiedrību: Putins gatavo uzbrukumu Baltijas valstīm. Viņš teic, ka tas nebūšot iebrukums ar tankiem un bombardēšana, tie būs tā dēvētie zaļie cilvēciņi, kuri ienāks valstī, lai it kā aizsargātu krievvalodīgos. Kāls uzskata, ka šādā veidā Krievijas diktators Putins centīsies pārbaudīt NATO spējas un vēlmi aizsargāt savus sabiedrotos, proti, 5. panta atbilstību realitātei.

Saruna ar bijušo premjeru, tagad – uzņēmēju Māri Gaili: par to, kas dara cilvēkus bažīgus; vai krievi gribēs iebrukt Latvijā; par to, ka, visticamāk, būs provokācijas un kiberuzbrukumi; par to, kāpēc daudzi cilvēki domā padomju laika kategorijās; par to, kāpēc mums nevajag mošejas, bet vajag referendumus; par to, kāpēc, piemēram, Izraēlā apdraudējuma laikā dzimst vairāk bērnu, bet Latvijā – nedzimst.

Kā Rīgas domes topošā koalīcija spēs pārvarēt ideoloģiskās pretrunas par praidu un mošeju celtniecību Rīgas centrā, ko iesākt ar kokiem kastēs un stabiņiem Rīgas ielās – par šiem un citiem jautājumiem  Rīgas domē ievēlētais “Progresīvo” (PRO) deputāts Mārtiņš Kossovičs piekrita atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem tikai rakstiskā veidā.

Kādā veidā sadzīvos praida entuziasti un “frī, frī palestain” kliedzēji ar latviešu nacionālistiem? Vai Rīgas dome solās būt sadrumstaloti raiba un savstarpēji neiecietīga? Vai jezga ap balsu skaitīšanu un pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs valdības stabilitāti – par šīm un citām tēmām saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politologu Jāni Ikstenu.

Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.

"Nra.lv sarunas" studijā Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags.