Elita Veidemane / Autori

Kad beigsies asinsizliešana Ukrainā; vai cerībām uz mieru ir racionāls pamats; kāda ir Donalda Trampa pašreizējā loma pasaules politikā; vai Eiropai izdosies saglabāt vienotību un savaldīt Viktoru Orbānu un Robertu Fico – “Neatkarīgās” saruna par pašreizējo situāciju pasaules politikā ar politologu Andi Kudoru.

Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?

Plaši izreklamētās palīdzības sniegšanas Ukrainai kampaņas gaisotnē ir godīgi pieminēt arī tos, kuri nesavtīgi bez maksas sniedz juridisko palīdzību grūtībās nonākušajiem – gan ukraiņiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem.

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

Latviešu valodas skolotāja Annija Baumane māca cittautiešiem latviešu valodu. Protams, tiem, kuri vēlas iekļauties latviskajā vidē, cienot latviešu kultūru, vēsturi un valodu. Annija nodemonstrēja video ierakstu, kurā viena no viņas klientēm latviski aprakstīja foto, uz kura redzamas divas sievietes ar iepirkumu saiņiem. Protams, klientes stāstā bija kļūdas, bet varēja dzirdēt, ka viņa cenšas pati tās labot, atrodot īstos vārdus un īstās vārdu galotnes, lai vārdu vijums būtu skaidrs. “Viņa pie manis mācās jau trīs gadus,” teic Annija. Šīs nodarbes nav vieglas, bet Annija ir optimisma pilna: daudzi krievi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Par to, kā Vladimirs Putins iegājis vēsturē un kāpēc viņš grib atjaunot impēriju, par to, vai Krievija sabruks, ja zaudēs karu, par to, kādēļ jāpriecājas par Latvijas panākumiem ekonomikā un finanšu jomā, kā arī par daudz ko citu: intervija ar Andri Teikmani – juristu, diplomātu un politiķi. Bijis vēstnieks daudzās valstīs, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, balsoja par 4. maija deklarāciju, bija Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.

Hindi valodas prasība darba piedāvājuma sludinājumā ātri apceļoja sociālos tīklus un raisīja dažādus kontrastiem bagātus komentārus. Tās ir pirmās vēsmas un signāli par to, kādas valodas dominēs nākotnes Latvijas uzņēmējdarbībā, vai tomēr tā ir tikai un vienīgi sīka nejaušība, kurai nav vērts pievērst īpašu uzmanību?

Krāsns lauku mājā iekurināta, un mēs ar prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu varam parunāt – ne tikai par ziemas spelgoni, ne tikai par pavasari, ko gaidām dabā un politikā, bet arī par valsti, par cilvēku izjūtām un cerībām. Laiks ir tik sarežģīts kā senlaiku tamborējums. Bet daudz melnāks. Tāpēc sveču mēnesī vajag nest gaismu.

Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Šajā ziemā dzīvniekiem neklājas viegli. It sevišķi, ja uznāk 30 grādu sals. Cieš gan kaķi un suņi, gan putni – lieli un mazi. “Neatkarīgā” iztaujāja Tukuma dzīvnieku patversmes saimnieci Simonu Grunduli un biedrības “Drauga spārns” dibinātāju Aneti Asari-Siņevolnovu. Ir vairāki veidi, kā varam palīdzēt mūsu draugiem.

Šis Davosas forums bijis līdz šim interesantākais un būtiskākais, salīdzinot ar iepriekšējiem forumiem – daudz kritikas, ES dabūja pamatīgu sutu par savu ļenganumu un vārgulību – par šiem un citiem procesiem ārpolitikā saruna ar domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskojis savas 2025. gada darbības pārskatu. It kā jau tur nekas briesmīgs nav teikts. Ja vairākas pazīmes liecina par Krievijas agresīvajiem ilgtermiņa nodomiem, tā ir viena lieta – teorētisks atzinums. Pavisam cita lieta, ja tepat mums līdzās ar pilnu jaudu darbojas Krievijā izstrādāta programmatūra, kura kalpo “Rīgas satiksmes” darbībai. Arī nekas satraucošs?

Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.

Kopš Barikādēm pagājuši 35 gadi. Skarbi gadi, kas ar skalpeļa precizitāti laika koksnē iegriež notikumus. Sāpīgus, neticamus, pārsteidzošus. Esam liecinieki jaunām, nu jau nesalīdzināmi globālākām un asiņainākām barikādēm, kuras ceļ lielvaras. Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Ēriku Hānbergu atceroties tos laikus, kurus aprakstījuši desmitiem žurnālistu, mēģināsim apjaust laiku un cilvēkus.

Inteliģence, erudīcija un bagātība ne vienmēr nosaka cilvēka uzvedību. Svinīgās vakariņas Alpu kūrortā Davosā pārvērtās skandālā, par ko gan neviens publiski nevēlas runāt. Vakariņās, ko rīkoja ASV miljardieris Lerijs Finks, sakot tostu (?), aizvainojošu izrunāšanos atļāvās ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks, kurš dažādos toņos un gradācijās kritizēja Eiropu.

Kāpostu putra ar vecu siļķi, šķiet, būtu baudāmāka ēdmaņa par to politiski militāro blenderējumu, kas patlaban tiek piedāvāts pasaulei. Par šīm garšas īpašībām “Neatkarīgā” sarunājas ar Drošības, pētniecības un inovāciju centra vadošo pētnieku Tomu Rostoku.

Pasaules ekonomikas forums Davosā pulcē pasaules politiskos, biznesa un akadēmiskos līderus, lai apspriestu globālās problēmas un meklētu risinājumus. Foruma laikā prezidents Rinkēvičs tiksies ar ārvalstu līderiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, piedalīsies diskusijās. “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Edgaru Rinkēviču.

Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.

Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.