Elita Veidemane / Autori

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

Nakts pagāja un aizsauca sev līdzi Daci Balodi (03.01.1956, - 11.09.2025). Manu vistuvāko kolēģi, veidojot laikrakstu “Atmoda’’. Neaizmirstami ir viņas siltie smiekli, viņas dzelžainā loģika un sirsnība. Kad apspriedām nākamā “Atmodas” numura saturu, Daces idejas bija nopietnas un vērā ņemamas.

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Pēdējais sprediķis, ko teica arhibīskaps – nu jau emeritus – Jānis Vanags, notika augusta pēdējās piektdienas pēcpusdienā, kas vēstīja par drīzo rudeni. Rudens ir ražas laiks, un mēs kopā ar Jāni Vanagu aplūkojām ražu.

Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.

Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?

“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.

1989. gada 23. augustā, demonstrējot brīvības alkas, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība? “Neatkarīgās” saruna ar populāro dziedātāju.

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Aļaskā, iespējams, notiks Trampa un Putina sarunas. Iespējams, arī par Ukrainu. Kaut gan Putinam šobrīd ir lielākas problēmas par tūkstošu savu iedzīvotāju sūtīšanu nāvē, un tā ir brūkošā valsts ekonomika. Par to un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar politologu Filipu Rajevski.

“Viņš nav no šīs pasaules,” uzzinot, ka intervēšu Rundāles pils bijušo saimnieku, gribas teikt – pilskungu Imantu Lancmani, mani mīļi brīdināja draugi. Viņa erudīcija, inteliģence un taktiskums kā senlaiku grāfa mantija it visur bija ap viņu, un iespējams, ka viņš turpina kāda sava nezināmā senča uzdevumu: padarīt pasauli dižāku un skaistāku. Lancmanis pats smaida: “Pilskungs diez vai esmu… Drīzāk jau pils vergs. Bet to visu var apvienot, ja vajadzīgs.”

Jūs domājat, ka galda hokeju spēlē tikai pusaudži un tā nav nekāda nopietnā spēle? Jā, es arī kādreiz tā domāju. Bet nu uzzināju, ka šajā sporta veidā regulāri notiek pasaules čempionāti, un prestižākajā – “Open” individuālajā kategorijā – šogad jūnijā Zviedrijas pilsētā Umeo sacentās 115 dalībnieki no 18 valstīm (kopumā 180 cilvēku, ieskaitot citas kategorijas). Par čempionu kļuva Latvijas pārstāvis, divdesmit divus gadus vecais Rainers Kalniņš. Ar viņu šodien intervija.

“Mēs bijām gatavi braukt uz Latviju, jo viss jau bija izdarīts. Un tajā mirklī Helmanis teica: nē, es palikšu,” atceras ārsts Pēteris Apinis, kurš kopā ar veselu grupu braucēju, atdevuši automašīnas ukraiņiem, gatavojās doties atpakaļ uz Latviju. Vakar mēs Latvijā uzzinājām, ka Ogres novada mērs Egils Helmanis ir ievainots.

Par to, vai mūsu bērnos saglabājas latviskās atgriešanās gēns un vai šodien rokopera “Lāčplēsis” būtu citāda; par to, kāda mūzika rodas lūzuma brīžos un kāpēc Operā ir atcelts “Parsifāls”; par to, vai komponists tiek uzrunāts nākamo vēlēšanu sakarā; par to, kāpēc atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām ir noziegums. Un par daudz ko citu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par bruņumašīnām dronu laikmetā un par neesošajām patvertnēm; par to, vai premjere Siliņa grasījās nomainīt aizsardzības ministru Sprūdu; par ASV prezidenta Trampa “brīvo roku” principu; par īpatnējiem lēmumiem priekšvēlēšanu laikā; par to, vai ārlietu ministre Baiba Braže vēlas kļūt par Valsts prezidenti; par nepamatotiem tēriņiem valsts pārvaldē un par daudz ko citu.

Biļetes uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks jūlija sākumā, jūnijā tika izpirktas pirmās pusstundas laikā, līdz ar to daudzu dziedātāju un dejotāju vecāki netiks uz pasākumiem un neredzēs savu bērnu uzstāšanos. Ko darīt, ciklā "nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane vaicāja dziesmu svētku virsdireģentam Romānam Vanagam. Viņš atgādina, ka svētku jēga ir pavisam cita.

Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.