Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.
“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.
Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?
Viesturs Silenieks ir biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs, viņš apmāca zemessargus dronu gudrībās, bet ikdienas darbs norit valsts kapitālsabiedrībā “Possessor” – Viesturs veido valsts rezervju sistēmu.
13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.
Mūsu līdzšinējās valdības līdz šim ir darījušas visu iespējamo, lai mēs ”izskatītos labi” uz Eiropas Savienības fona. “Laba izskatīšanās” tika un joprojām tiek paģērēta arī migrantu jautājumā. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Polijai oficiālu izņēmumu no jauno ES migrācijas noteikumu piemērošanas, proti, Polijai vairs neuzspiež pārvietošanas kvotas, Polijai neuzliks finansiālus sodus par migrantu neuzņemšanu. Ko dara Latvija šajā virzienā? Kā vienmēr – neko. Precīzāk sakot, mēģina “izskatīties labi”. Situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).
Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?
Vispirms – skaidrojums par to, kas ir “družiņņiki”. Tie ir sabiedriskie kārtības sargi, kādi bija padomju laikos. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tagad apsver iespēju ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas varētu palīdzēt drošības uzturēšanā, piemēram, kādos masu pasākumos.
“Var aizturēt kādu migrantu, tas tiek nodots Valsts policijai, kas šo migrantu nodod Valsts robežsardzei. Un ko ar šo migrantu darīt robežsardzei? Tai nav resursu, tā var migrantus vienīgi krāmēt kaudzēs,” skarbi ironizē Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”
Skolotāja Ieva Taranda ir neparasta: stilīga, ar tetovējumiem, asprātīga un pārliecināta par savu taisnību. Tagad viņa ir izaugusi līdz Jūrmalas valsts ģimnāzijas direktores amatam. Viņa ir paraugs saviem skolēniem. Viņa ir paraugs saviem pieciem bērniem – četriem jaunekļiem un meitiņai. Vecākajam bērnam ir 25 gadi, jaunākajam – 16. Ieva izskatās tikpat jauna. Sveicam aizvadītajā Skolotāju dienā Ievu Tarandu un visus Latvijas skolotājus.
Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.
Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.
“Mēs šādā satraukuma situācijā dzīvojam jau trīs gadus. Bet domāju, ka panikai nav pamata. Jādara savi darbi, jāstrādā ar sabiedrību. Iedzīvotājos jābūt drošības sajūtai,” piesardzīgā optimismā teic Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kad runājam par topošo pretmobilitātes likumu un Ludzas novadu kā pierobežas zonu. Bet tēmu ir daudz, un Edgars Mekšs tās labi pārzina.
Vai Latgale ir pietiekami nosargāta pret Krievijas iebrukumu, vai Latgale būs pirmā, kam uzmāksies agresorvalsts – par šīm tēmām “Neatkarīgā” sarunājas ar Tālavu Jundzi, juristu un politologu, agrāk – arī politiķi. Bijis Augstākās Padomes deputāts un pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Tagad (tikai tagad!) aktualitāti ir ieguvis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. “Par to vajadzēja domāt daudz agrāk,” uzskata Tālavs Jundzis.
“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
65 gadu vecumā mūžībā devies sociologs, uzņēmuma “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis. Ar spožu prātu apveltītais sabiedrības – un it sevišķi politiķu – vērtētājs, allaž asprātīgais un trāpīgais dzīves norišu pārzinātājs. Tas ir neticami un skumji.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.