Nelegālā migrācija joprojām ir problēma Latvijai. Var pat teikt, ka viena no svarīgākajām. Šī problēma ir drauds mūsu identitātei un drošībai. Septembrī Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks uzsāka cīņu ar nelegālo migrāciju. Bija daudz skeptiķu un “cilvēktiesību” cīnītāju. Kas šajā frontē notiek šobrīd – saruna ar Edvardu Ratnieku un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas atbildes uz mūsu jautājumiem.
“Mēs koncentrējamies ne tikai uz nelegālo migrāciju, bet arī uz imigrāciju,” skaidro Edvards Ratnieks, “un visi paziņojumi un secinājumi par mūsu darbu šajā virzienā būs pieejami nākamnedēļ. Būs nopietns kopsavilkums. Bet lieta ir tāda, ka imigrācija ir cieši saistīta ar nelegālo migrāciju. “Legālajiem” vienā mirklī izbeidzas uzturēšanās atļauja, un daļa no viņiem nebrauc atpakaļ uz savu valsti. Bet valsts ieviestais mehānisms ir tāds, lai darītu visu iespējamo - piepalīdzēt, pagarināt uzturēšanās termiņus un tamlīdzīgi.”
Mazliet vairāk nekā mēneša garumā RD mēģinājusi kontrolēt migrantu atrašanos galvaspilsētā. Kā veicies domniekiem kopā ar Rīgas pašvaldības policiju - uzzināsim pavisam drīz. “Ir arī labās ziņas,” saka Ratnieks, “pēkšņi sākusi kustēties valdība, Iekšlietu ministrija sniedz savus priekšlikumus informatīvajos ziņojumos, tiesa, tie gan vēl ir uzlabojami, lai mūsu attieksmi padarītu stingrāku. Bet te ir stāsts par to, vai mēs gribam būt paši vai negribam. Vai grasāmies pieļaut tās pašas kļūdas, ko citas valsti jau ir pieļāvušas? Tas būtu visstulbākais, ko mēs varētu izdarīt. Kāpēc kāds iedomājas, ka pie mums migrantu nestais posts būs kaut kripatiņu “labāks” nekā citās valstīs?”
Ratnieks piebilst, ka redzējis, kā Japānas jaunā premjere Sanaji Takaiči uzstāšanās reizēs teikusi, ka labāk ir dzīvot valstī ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā pieļaut pārlieku migrāciju. “Arī uzņēmēju organizācijas ir atbalstījušas formulu “cik iebrauc, tik izbrauc”. Mēs to atbalstām: nevar būt tā, ka, it kā braucot uz šejieni mācīties, “students” atvelk uz Latviju visu savu milzīgo ģimeni. Arī strādājošie atvelk uz Latviju visus savējos.”
Ratnieks atceras nesen dzirdētu stāstu. Kāds jauns cilvēks, migrants, izdomāja, ka vienā no Latvijas pilsētām jāatver sava tirgotava. Viņam jautā: “No kurienes tev būs naudiņa, lai biznesu uzsāktu?” Viņš atbild: “Man Indijā 500 radinieku, viņi man sametīs naudiņu, es uztaisīšu biznesu, tad viņi pamazām ieradīsies pie manis.” Izdomāts vai neizdomāts stāsts - bet visumā ticams.
Ratnieks atzīst, ka pretestība, risinot pretimigrācijas jautājumus, ir liela. “Bet paldies varu pateikt dažiem Saeimas deputātiem, NA frakcijai, īpaši Jānim Dombravam. Februārī Saeima nobalsoja, ka pašvaldības policijai ir tiesības risināt migrācijas jautājumus, palīdzot robežsargiem. Un otrs, kas nule tika panākts, ka kriminālsodītas personas vai arī personas, kas veikušas administratīvus pārkāpumus, izraida no valsts, nepagarinot uzturēšanās atļaujas. Domāju, ka mēs būsim ļoti aktīvs politiskais spēks šajā migrācijas jautājumā.”
Kad septembrī Edvards Ratnieks pasludināja cīņu pret nelegālo migrāciju, ilgi nebija jāgaida, lai aktivizētos dažādas NVO, kas - kā jau ierasts - vienlīdz tizli protestē gan pret Stambulas konvencijas denonsēšanu, gan pret citiem LGBT “aktuālajiem” jautājumiem. Un tā pie Rīgas domes notika protests “Migrācija ir cilvēktiesības”, lai “paustu bažas par politiķu centieniem izmantot migrantus kā politiskās manipulācijas instrumentu un baiļu kurināšanas avotu”.
Par nelegālās migrācijas un migrantu nodarīto postu, kas jau vērojams vairākās valstīs, tur gan nebija ne vārda. Bet protestēt taču var pret jebko. Bez analīzes, bez loģikas. Un interesanti, ka uz šiem “protestiem” ierodas arvien tie paši cilvēki… Nu, gandrīz tie paši. Viss acīmredzot atkarīgs no samaksas kārtības, centības zīmēt plakātus un brīvā laika iespējām.
Taču tas jau ir cits jautājums: kā mēdz teikt - par vērtībām, bet varbūt arī par vientiesību, neinformētību un pat apmātību. Mēs pievērsīsimies konkrētībai. Tāpēc uzdevu jautājumus Rīgas pašvaldības policijai, kuras vārdā atbildēja komunikāciju nodaļas darbiniece Ieva Lukaža-Apalupa.
Jautājumi bija šādi:
1. No rīdziniekiem nereti saņemam sūdzības, ka Rīga paliekot arvien melnāka. Neesot vairs droši atrasties uz ielām, sevišķi vakaros. Vai un kā pašvaldības policija reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par migrantu uzvedību?
2. Vai policija ir fiksējusi incidentus starp vietējiem iedzīvotājiem un migrantiem? Kā tiek risinātas šādas situācijas?
3. Vai situācija ar migrantiem Rīgā paliek nopietnāka?
4. Kādā veidā policija kontrolē migrantu pulcēšanās vietas, piemēram, mošejām piemērotas telpas?
5. Vai policijai ir nepieciešama valsts palīdzība migrantu pieplūduma apturēšanā?
Atbilde no Rīgas pašvaldības policijas: “Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RVPP) darbības galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana galvaspilsētā. Tomēr savu iespēju robežās mēs sniedzam atbalstu citām kompetentajām iestādēm un dienestiem, pārbaudot Latvijā ieceļojošo personu likumisko iemeslu uzturēties valstī.
Visbiežāk šādas pārbaudes tiek īstenotas studējošo viesnīcās jeb kopmītnēs, būvniecības, industriālajos un tirdzniecības objektos, kā arī pamestos objektos un atsevišķās ārvalstu pilsoņu dzīvesvietās. Gadījumos, ja, ikdienas darbā pārbaudot ieceļojušo personu identitāti un pamatojumu uzturēties valstī, mūsu darbinieki konstatē pārkāpumu, tas uzreiz tiek fiksēts un informācija nodota atbildīgajām institūcijām, visbiežāk Valsts robežsardzei. Lai iegūtu papildu informāciju par iespējamajām Latvijā nelegāli ieceļojušo personu atrašanās vietām, sazināmies arī ar iedzīvotāju apkaimju organizācijām.
RVPP ikdienas darbā nav fiksējusi incidentus starp vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā nelegāli ieceļojušām personām. Taču, konstatējot vai reaģējot uz sūdzībām par konfliktsituācijām, pašvaldības policija visās situācijās rīkojas atbilstoši tiesiskajam regulējumam neatkarīgi no tautības, rases vai valstiskās piederības.”
Vai mūsu cerības uz konkrētību ir attaisnojušās - lai spriež lasītāji. Taču no policijas atbildes patlaban var secināt - kā tajā dziesmiņā - “viss kārtībā, ak, cienījamā kundze”. Vai viss tik tiešām ir kārtībā? Laiku pa laikam iebraucot Rīgā, nogriežas melns gar acīm: tikai retu reizi uz ielām nesatiekam tumšādainus migrantus. Par laimi, vēl neesam nonākuši līdz drausmīgajai migrantu situācijai, kāda ir Zviedrijā vai Lielbritānijā, taču - ja nekas netiks darīts vai uz šo situāciju raudzīsimies caur rozā brillēm, - mēs varam sasniegt tādu pašu stadiju - bezcerīgu un pat graujošu.
