“Tā ir slepkavība!” strikti nosaka Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, vērtēdama trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Viņa patversmē saimnieko jau teju trīsdesmit gadus, tāpēc labi pazīst dzīvnieku paradumus un uzvedību. Bet tikpat labi šo pazīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem.
Kā ikvienai dzīvnieku patversmei, arī Tukumā esošajai neklājas viegli. Naudas regulāri pietrūkst, bet “esam ieraduši ar visu sadzīvot, līdztekus brīnoties par mūsu attapīgo valdību, par likumiem un lēmumiem, kas tiek histēriski pieņemti. Es runāju par tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti par sliktu patversmēm. Brīnos par juristiem, kuri tos rada. Tā, piemēram, labturības prasības. Dzīvnieku glābšanas biedrības ir sliktas, savukārt ar dzīvnieku audzētavām, kas klaji pārkāpj turēšanas un staidzināšanas noteikumus un kas pērk un pārdod dzīvniekus bez dokumentiem, viss ir kārtībā! Kontrolējošās iestādes nevar (negrib?) tikt ar to galā. Vieglāk ir atbraukt uz patversmi, uztaisīt bargu seju un pateikt, ka būri nav atbilstošajā izmērā”, skaidroja Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece.
Te nu nonākam pie robežšķirtnes: kurā brīdī varam teikt, ka, raugi, šis cilvēks ir tas, kurš glābj dzīvniekus, rūpējas par viņiem, savukārt tas ir slepkava un nelietis? Tāpēc mūsu saruna ar Simonu Grunduli ir tieši par Brunavas suņiem, par kuru iespējamo vainu it kā stirnas plosīšanā nav nekādu pierādījumu, bet amatpersonas joprojām atrunājas ar tukšfrāzēm par to, ka viss “jāizmeklē rūpīgi”.
Un klusītēm tiek pieminēts arī mednieks - dzīvnieku bende -, kurš nošāva trīs suņus, kaut arī viņam - izrādās! - neviens tādu pavēli nebija devis. Bet varbūt tomēr bija? Stāsta, ka suņi esot ņirguši zobus pret suņu saimnieka kaimiņieni, kura izsaukusi “palīgspēkus”. Tiešām? Un kur ir foto?
Kādas ir jūsu pārdomas par to, kas notika Brunavā, kad mednieks nošāva trīs mājas suņu, no kuriem viens bija pieaudzis suns, otrs jaunulis, bet trešais - kucēns?
Jebkurā gadījumā pat cilvēkam, kurš ir pieķerts slepkavības brīdī, teorētiski vajadzētu saprast, ka dzīvība ir gan cilvēkam, gan dzīvniekam. Jebkuram policista solim jābūt skaidram un saprotamam, ir taču filmēšanas kameras, bet šajā - Brunavas gadījumā - pēkšņi nebija nekā! Manuprāt, suņi ir nošauti, sarunājot “pa draugam”, jo kādam (kādai) viņi varēja nepatikt. Pieņemsim, ka visa problēma ir stirnā, un suņi, iespējams, viņu tiešām saplēsuši. Tad lai valsts pieprasa kompensēt stirnas vērtību. Bet man šķiet, ka tā visa ir draugu būšana, un, kad ir jāatbild, tad plinte krūmos. Taču patiesībā tā ir baisa slepkavība. Kad pie mums spridzina petardes, mūsu suņi, izdzirdot šāvienus, ir gatavi mukt kur pagadās. Tāda ir jebkura suņa reakcija.
Jā, mednieki šauj stirnas, un mēs pēc tam tās ēdam. Un nedomājam par to! Bet atcerēsimies, ka automašīnas bieži notriec stirnas, un uz foto tā izskatījās tieši tāda. Savukārt cilvēkam, konkrētam medniekam, ir ierocis. Vai šis cilvēks ir bijis pie psihiatra? Lai nēsātu ieroci, jābūt ļoti stingrām pārbaudēm. Šāds cilvēks nāvi nēsā rokās. Viņš var nošaut kucēnu, tikpat labi viņš var cilvēku nošaut.
Tagad izskan runas par iespējamu paraugprāvu.
Tiešām vajadzētu paraugprāvu. Gribētu paskatīties acīs tam suņu bendem. Vai tiešām policija nav rīcībspējīga? Ne policisti, ne mednieku biedrība, ne suņu ķērāji - neviens neko nevarēja izdarīt.
Tukumā mums bija viens gadījums: suns stirnu nokodis. Paga, brauksim skatīties. Aizbraucām. Skatāmies: guļ stirna. Bet blakus ir cilvēka pēdas. Stirna bija mašīnas notriekta, cilvēks dzīvnieka ķermeni novilka malā. Suns to atrada un sāka ēst. Vai tad suns zina, kāds liktenis bijis šai stirnai? Varbūt to suni arī vajadzēja nošaut? Tā taču ir linča tiesa!
Mums jau gribētos, lai trīs suņu lietā tiktu parādīta objektivitāte un zināšanas.
Protams. Jo gadījums ir kliedzošs. Ja sāk runāt par kaimiņu attiecībām… Ja nepatīk kaimiņš, tad ies šaut nost viņa suņus?
Vai Tukuma novadā nav bijuši tādi gadījumi, ka suņi uzbrūk cilvēkiem?
Suns nekad pirmais neuzbruks cilvēkam. Dažkārt televizorā rāda tās saplēstās aitas, bet ko var gribēt, ja aitas tiek palaistas savā vaļā? Tad vajag nodrošināt teritoriju, lai dzīvnieki netiek pie tām aitām.
Cilvēki kļūst nevērīgāki? Nežēlīgāki?
Redzat, kā sadalās sabiedrība? Vieniem žēl suņu, otriem - stirnas, trešajiem - suņu saimnieka vai kaimiņienes, kuras dēļ, šķiet, visa tā jezga sākās. Bet ja tev bail no trim suņiem, tad sēdi savā istabā un gaidi suņu ķērājus, nevis lien pie suņiem stirniņu žēlot, kaut arī pati ēd gaļu. Kad beigsies visa šī caureja, skaidri redzēsim, kurš bija par un kurš pret.
Bet objektīvi padomājot: nošaut kucēnu - to var izdarīt tikai izdzimtenis. Ja kāds apgalvo, ka suņi plosījuši stirnu, tad kāpēc tas netika nofilmēts? Mēs taču filmējam visu: ko ēdam, dzeram, ko kakājam! Taču tagad neviens neko nefilmēja. Un kāda reakcija? Visas amatpersonas knapi pīkst. “Mēs viņu atlaidām,” saka Bauskas amatpersonas par policijas priekšnieku. Kāpēc vajadzēja atlaist? Lai uzņemas atbildību un izmeklē!
Tomēr domāju, ka izmeklēšana notiks, un kaut kādam rezultātam jābūt. Medniekiem taču ir kaut kādi noteikumi, kā rīkoties dažādos gadījumos. Ja nezina, tad jārīko kursi. Kam tad domātas miega zāles, ar ko suņus iemidzināt? Tad jau visus klaiņojošos suņus vajag nošaut. Ja šādi suņu šāvēji kaut kur netālu dzīvo, tad jābaidās uz ielas iziet.
Beigu beigās ir jāsaprot, ka vainīgs ir cilvēks, nevis dzīvnieks.
Nu bet protams. Labi, suņu saimnieks Modris ir vainīgs, ka nepieskatīja suņus, viņš var saņemt sodu par suņu klaiņošanu, bet kādu sodu saņems mednieks par suņu slepkavošanu?
