Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.
Portāls UNIAN ziņo, ka ASV gatavojas samazināt savu militāro kontingentu dažās Austrumeiropas valstīs: Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā un Bulgārijā. No Rumānijas tikšot atsaukti ap 800 karavīru (kopumā tur uzturas ap 1000 karavīru): šāds lēmums ticis pieņemts Baltajā namā, protams, formāli to var vēl pārskatīt Kongress, kaut gan tas ir maz ticams.
Patlaban amerikāņu karavīri ir dislocēti vairākās bāzēs, un vēl nav zināms, kura no tām tiks skarta pirmā. Gan UNIAN, gan “Reuters” norāda, ka Vašingtonas lēmums nav saistīts ar Rumānijas politisko situāciju. Bet, kā jau teikts, amerikāņu karaspēku atsauks arī no
Ungārijas. Skaļi šīs darbības netiek skaidrotas, taču tās liecina, ka ASV pārkārto savu stratēģisko politiku reģionā.
Šādi signāli tika saklausīti jau pavasarī, kad amerikāņus izveda no stratēģiskas nozīmes lidostas Polijā. Toreiz Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs uzsvēra, ka ASV karavīri valstī paliek, taču tos pārvieto uz citām bāzēm.
Oktobrī aģentūra “Reuters” citēja Trampa teikto Baltajā namā, kad viņš tikās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu: “Kā jūs zināt, mums Eiropā ir daudz karavīru, un, iespējams, mēs tos nedaudz pārvietosim, bet kopumā nē, mēs visu atstāsim aptuveni tā, kā ir.” Kā vienmēr - nekā konkrēta, nekādu sakarīgu skaidrojumu.
Bet jāpiebilst, ka patlaban Eiropā ir dislocēts ap 100 000 cilvēku ASV militārais kontingents. Tramps gan apgalvo, ka ASV karavīri arī turpmāk tiks izvietoti Polijā, viņu skaits varētu pieaugt. “Mēs pat neesam domājuši par karavīru izvešanu no Polijas,” Tramps sacīja Polijas prezidenta Karola Navrocka pirmās vizītes laikā Baltajā namā. “ASV palīdzēs Polijai aizstāvēties,” izteicās Tramps. Jācer, ka šī situācija nāks par labu arī mums. “Tā ir zīme pasaulei un sevišķi Krievijai, ka ASV un Polija ir kopā,” toreiz sacīja Navrockis.
Pirms 31 gada Baltijas jūrā nogrima pasažieru prāmis “Estonia”. Vācijas sabiedriskās raidorganizācijs NDR, WDR un laikraksts
“Süddeutsche Zeitung” veica kopīgu pētījumu, kurā izdevās noskaidrot, ka - pēc sabiedroto valstu rīcībā esošajiem izlūkdatiem - Krievija izmanto kuģa vraku, lai veiktu apmācības zemūdens operāciju īstenošanai. Iespējams arī, ka vrakā tiek slēptas spiegošanas iekārtas. Un tas viss notiek par spīti niršanas aizliegumam kuģa vraka tuvumā.
Iespējams, vairāku NATO valstu rīcībā ir fakti par to, ka pirms dažiem gadiem uz “Estonia” vraka tika izvietotas tehniskas iekārtas, kas palīdz īstenot precīzu zemūdens dronu un robotu pārvietošanos. Ir pamatotas aizdomas, ka šādas darbības varēja veikt Krievija.
Vācu žurnālisti un militāro aprindu pārstāvji uzsver, ka “Estonia” vraka atrašanās vieta ir ideāla, lai slepus iegūtu nepieciešamo informāciju, jo vraka tuvumā ir vairāki kuģošanas maršruti. Pie vraka piestiprinātās novērošanas iekārtas ir grūti pamanāmas, tāpēc tās var piestiprināt pastāvīgai darbībai. Jāpiebilst gan, ka Baltijas jūrā atrodas daudzi vraki, kurus var izmantot Krievija.
Vācu žurnālisti pieprasīja atbildes no Somijas, Igaunijas un Krievijas pārstāvjiem. Maskava atbildes nesniedza. Igauņi medijiem skaidroja, ka kopā ar sabiedrotajiem rūpīgi seko līdzi notikumiem Baltijas jūrā. Somijas robežsardze operatīvu iemeslu dēļ sīkāku informāciju par tās veiktajiem izlūkošanas pasākumiem neizpauda.
Pirms četriem gadiem Somijas valdība uz laiku atcēla kuģa vraka īpaši aizsargājamo statusu, lai varētu izmeklēt prāmja nogrimšanas apstākļus. Aizliegums nirt “Estonia” tuvumā tika atjaunots pērnā gada beigās. Taču kāda Zviedrijas amatpersona apliecināja, ka iepriekš veiktajā izmeklēšanā sadarbībā ar igauņu kolēģiem netika atklāti pierādījumi Krievijas spiegošanas darbībām: “Mēs augstā izšķirtspējā fotografējām kuģa vraku un neredzējām nekādu aktivitāšu pazīmes. Skaidrs, ka Baltijas jūrā ir krievu vienības, bet mēs nevaram redzēt šādas darbības pazīmes pie vraka.” Šobrīd skaidrs ir tikai tas, ka krievi izmanto jebkuru spiegošanas iespēju, atliek vien uziet šīs iespējas.
Atgriežoties no tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, ASV prezidents Tramps žurnālistiem atklāja, ka raķešu “Tomahawk” piegādes Ukrainai pagaidām netiekot plānotas, kaut arī Pentagons ir gatavs to darīt jau tūlīt. “Taču nākotnē varētu mainīt lēmumu,” viņš piebildis. “Nē. Nav tā, ka es nevarētu mainīt lēmumu, bet pagaidām - nē,” teica prezidents, norādot, ka dažkārt konfliktiem jāļauj “izdegt”. Viņš piebilda, ka Krievijai šis ir smags karš, “iespējams, Putins ir zaudējis miljonu karavīru”, un arī Ukrainai situācija esot ļoti grūta.
Zināms, ka ASV Aizsardzības ministrija jau oktobrī atbalstīja “Tomahawk” piegādes. Oktobra beigās tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Tramps sacīja, ka šobrīd nevēlas nodot ieročus, kas nepieciešami ASV pašaizsardzībai. Jāatzīst, ka šī nav pirmā reize, kad Ukraina tiek piemānīta. Baidos arī, ka ne pēdējā.
Toties ļoti runātīgs Tramps bija intervijā CBS raidījumā “60 Minutes”, apgalvojot, ka Krievija un Ķīna “izmēģina kodolieročus dziļi pazemē, kur cilvēki nezina, kas tiek testēts”. Viņš piebilda, ka nevēlas, lai ASV būtu vienīgā valsts, kas neizmēģina, un pavēlējis Pentagonam rīkoties līdzīgi. Nav gan skaidrs, kāds nolūks ir šādiem megadārgiem un megabīstamiem izmēģinājumiem, taču saprast, kas darās ASV prezidenta galvā, nav vienkārši.
