Artūrs Krasts / Autori

Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.

Starptautiskie mediji dāsni komentē pasaules, tostarp Krievijas, reakciju pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka kontrolēs Venecuēlu “līdz situācijas stabilizācijai”. Tramps pieprasīja Venecuēlai no savas teritorijas izraidīt “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari, ziņoja “ABC News”. Operācijas gaitā tika likvidēta daļa Maduro apsardzes, nogalināti “nevainīgi civiliedzīvotāji”, Maduro izvirzītas apsūdzības narkotiku un ieroču tirdzniecībā, vēstīja raidsabiedrība BBC.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.

Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.

Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.

Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.

“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.