Artūrs Krasts / Autori

Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?

Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.

ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.

Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.

Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.

Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.

Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.

“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.

2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”

Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.

Starptautiskie mediji dāsni komentē pasaules, tostarp Krievijas, reakciju pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka kontrolēs Venecuēlu “līdz situācijas stabilizācijai”. Tramps pieprasīja Venecuēlai no savas teritorijas izraidīt “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari, ziņoja “ABC News”. Operācijas gaitā tika likvidēta daļa Maduro apsardzes, nogalināti “nevainīgi civiliedzīvotāji”, Maduro izvirzītas apsūdzības narkotiku un ieroču tirdzniecībā, vēstīja raidsabiedrība BBC.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.

Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.

Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.

Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.

“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.