Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.
Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.
Galvenais nedēļas notikums - karš Tuvajos Austrumos joprojām pasaules uzmanības centrā. Parādās iespējamo scenāriju prognozes par ASV un Izraēlas militāro operāciju Irānā.
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Kijivas un Budapeštas konflikts par Krievijas naftas piegādēm sašķoba ES atbalsta politiku Ukrainai: Ungārija ar Slovākija palīdz Kremlim atklāt “otro fronti” – Orbāns ar Fico draud atstāt Zelenski bez Eiropas naudas un elektrības.
Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Valerijs Zalužnijs intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” atklāj intriģējošus faktus par konflikta aizkulisēm ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Sabiedroto rietumvalstu sankciju politika vainagojusies panākumiem: Krievijas naftas eksporta apjoma un ieņēmumu krituma fonā Kremlim jaunas likstas – naftas ieguve turpinās, bet to nav kur uzglabāt.
Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.
Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.
ASV Tieslietu departamenta publiskotie Džefrija Epstīna lietas materiāli “elites aprindās” izraisa drudžainu satraukumu. Politisko procesu vērotāji un komentētāji Epstīna lietā saskata “saikni ar izlūkdienestiem”, kas informāciju pludina valstu politisko aprindu un specdienestu interesēs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no svarīgākām lietām.
Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas veda miera sarunas, tikmēr pēc Īlona Maska norādījumiem speciālisti atslēdza nereģistrētos “Starlink” satelītu interneta lietotājus. Kā izrādās, ne viss noritēja tik vienkārši.
Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu?
Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?
Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.
ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.