Bens Latkovskis / Viedokļi

Ja sudraba lietas ilgstoši tur atvilktnē un regulāri nespodrina, tad tās apsūbē. Somerseta Moema romānā Teātris, pēc kura motīviem Jānis Streičs uzņēma tāda paša nosaukuma filmu, galvenā varone Džūlija Lamberte saka: «Jo lielāks aktieris, jo ilgāka pauze.»

Tas, ka Zolitūdes traģēdijas pirmais politiski cietušais izrādīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, pārsteidz tikai pirmajā brīdī. Pietiek atcerēties mūsu valstī valdošos tikumus, lai viss nostātos savās vietās un gribētos izsaukties: «Nu, protams, bet kurš gan cits!» Tas izriet no vispārējā cīņas likuma.

Grūtā brīdī vienmēr atklājas, kas kurš ir. Brīdī, kad apkārt viss brūk un jūk, parādās – kurš ir tas, uz kuru var paļauties.

Prezidents Andris Bērziņš sestdienas rīta intervijā LTV1 skarbi nosauca Zolitūdes traģēdiju par neaizsargātu cilvēku slepkavību. Tomēr aiz šiem skaudrajiem, bet neapšaubāmi patiesajiem vārdiem nedrīkstētu aizmirst viņa teiktā sistēmisko daļu. Proti, ka valsts pārvaldes sistēma ir novesta līdz pilnīgai bezatbildībai un tā ir jāmaina.

Gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs Latvijas politiskajā ringā ierindojami smagsvaru kategorijā.

Rīga starptautiski pazīstama kā jūgendstila galvaspilsēta. Ārzemnieki staigā pa Alberta, Elizabetes ielām, un augšup pavērstās galvas grozās visriņķī, aplūkojot jūgendstila ēku fasāžu rotājumus.

Pasaulē tiek noteikti dažādi indeksi. Preses brīvības, uzņēmējdarbības konkurētspējas, laimes indeksi un vēl daudzi citi.

Pārdaugavas mikrorajons, kurā uzaugu, skaitījās ļoti latvisks. Šeit pagalmos dažkārt bija dzirdamas bērnu čalas latviešu valodā un sētniece latviski varēja ar vienu otru aprunāties par to, kad tuvējā veikalā izmetīs sviestu vai desu.

Kādreizējais pasaules čempions šahā un pazīstams Krievijas politiskais opozicionārs Garijs Kasparovs izspēlējis savu politiskā šaha kombināciju, pārsteidzot mūsu politiķus nesagatavotus.

Skatoties LTV raidījumu Sastrēgumstunda, varētu domāt, ka konflikts KNAB jau pavisam drīz tiks atrisināts.

Dažkārt šķiet, ka valdība nevis cenšas padarīt iedzīvotāju dzīvi vieglāku un patīkamāku, bet tieši otrādi – atrast arvien jaunas iespējas, lai pārbaudītu tautas izturību un pacietības slieksni.

72 gadus vecais Ķekavas iedzīvotājs Egīls piecpadsmit gadu būvēja māju, un pirms dažām dienām šī māja nodega saimnieka acu priekšā.

Politiskajā ķēķī aktīvi tiek vārīta jauna putra, ar ko mūsu politiķi varētu barot tautu un baroties arī paši gaidāmajā priekšvēlēšanu periodā.

Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma atsākta pensiju indeksācija. Arī nākamā gada budžetā paredzēta neliela pensiju indeksācija. Šobrīd vēl notiek diskusijas par to, kādai tai jābūt, jo ir vairāki varianti.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc stāšanās amatā par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja valsts pārvaldes sistēmas reformu. Prezidenta izveidotā ekspertu grupa septembrī atkārtoti izvirzīja Ministru kabineta darba pilnveidošanas priekšlikumus, un pagājušajā nedēļā šie priekšlikumi tika izskatīti Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē.

ASV valdības finansēšanas apturēšana un gaidāmā valsts parāda griestu sasniegšana liek pasaulei ar bažām vērot cīņas ASV Kongresā, uz kuru fona mūsu stīvēšanās ap termiņuzturēšanas atļaujām izskatās kā bezbēdīgas bērnudārza rotaļas.

Par nākamā gada budžeta nodošanu izskatīšanai komisijās ceturtdienas Saeimas sēdē nobalsoja opozīcijā esošā ZZS, kamēr valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) balsošanā nepiedalījās.

Diskusija par Satversmes preambulas nepieciešamību jau ir radījusi pozitīvu blakusefektu.

Vienotība uzsākusi ļoti riskantu spēli. Premjerministrs Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes asi kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās vadītāja Vjačeslava Dombrovska darbu, apgalvojot, ka tik smagas problēmas kā tagad ar IZM līdz šim nav bijis ne ar šo, ne ar kādu citu ministriju.

Žurnālists Lato Lapsa vakar preses konferencē kārtējo reizi pierādīja, ka uz mūsu valsti droši var attiecināt viņa jau agrāk izteikto apzīmējumu – policejiski bandītiska valsts.

Tie, kas piedzīvojuši padomju laikus, noteikti būs redzējuši tā laika populāro seriālu Septiņpadsmit pavasara mirkļi. Šajā seriālā darbība notiek 1945. gada pavasarī Berlīnes augstāko drošības dienestu koridoros. Padomju armija ir Berlīnes pievārtē, katastrofa pavisam tuvu, un jau dzirdamas artilērijas kanonādes, bet kabinetos turpinās ierastās intrigas un galma spēlītes. Krievu izlūks Štirlics alias Isajevs savās interesēs meistarīgi izmanto atsevišķu struktūrvienību un to vadītāju (gestapo šefa Millera un pretizlūkošanas dienesta vadītāja Šellenberga) savstarpējo nepatiku. Viena vēlme ieriebt nemazinās pat tuvojošās katastrofas priekšā.

Bieži Latvijas politiskās sistēmas neefektivitāti skaidro ar pārāk lielu politisko partiju skaitu. «Ja mums būtu kā ASV divas lielas partijas, kas savā starpā konkurētu, tad gan...» spriež novērotāji, un pēc izteikumu tonalitātes var nojaust, ka tas viņiem šķiet nesniedzams sapnis.