Uzmanību: "ģeopolitiskā situācija"
Sakarā ar ģeopolitisko situāciju Citadeles banku pārdeva par sviestmaizi, jo citādi vēl, nedo’ die’s, to nopirktu krievi. Sakarā ar ģeopolitisko situāciju prezidentu nedrīkst ļaut vēlēt tautai un to drīkst uzticēt tikai simts tautas «gudrākajiem» pārstāvjiem.
Sakarā ar ģeopolitisko situāciju nedrīkst mainīt nedemokrātisko un arhaisko speciālo pielaižu piešķiršanas kārtību, jo citādi vēl pielaidi iedos kādam slēptam krievmīlim. Brīnums, ka vēl netiek teikts, ka sakarā ar ģeopolitisko situāciju vispār atceļamas vēlēšanas un partija Vienotība uz mūžīgiem laikiem jāpasludina par vienīgo pareizo.
Izskatās, ka «ģeopolitiskā situācija» kļuvusi par ārkārtīgi izdevīgu izkārtni, kuras aizsegā var veikt dažādus nedarbus vai – tieši otrādi – neko nedarīt un bremzēt jebkādas reformas. Ja ekonomika atdziest un attīstība nenotiek, tad vainīga ir nevis valdības pasivitāte un kūtrums, bet gan «ģeopolitiskā situācija». Ja valstī neienāk investīcijas, tad ne jau tāpēc, ka tiek raustīti uzņēmējdarbības nosacījumi un nodokļu likmes, bet gan atkal vainīga ģeopolitiskā situācija. Tā varētu turpināt bez gala, jo visās neveiksmēs var vainot nevis savu nekompetenci un neprasmi organizēt darbu, bet gan ģeopolitisko situāciju.
Šo ģeopolitisko situāciju var piesaukt jebkurā gadījumā, un tas būs nekļūdīgi, jo, izrunājot šos burvju vārdus, tā izteicējs automātiski sevi iezīmē kā par valsti norūpējušos cilvēku un katrs, kuram ir cits viedoklis, tikpat automātiski kļūst «ģeopolitiskais pretinieks», kuram acīmredzot nerūp pareizā «ģeopolitiskā nostāja». Tas viss pamazām kļūst par pilnīgu absurdu, lai cik patiesībā nopietna vai nenopietna būtu reālā ģeopolitiskā situācija.
Vai tas nozīmē, ka ģeopolitiskā situācija ir nenozīmīga un tai nevajadzētu ietekmēt mūsu valsts politiku? Noteikti nē, taču šai saistībai ir jābūt adekvātai. Tā nedrīkst būt kā atruna nekā nedarīšanai vai sliktam darbam. Ģeopolitiskā situācija nedrīkst pildīt (bet izskatās, ka ir sākusi) to pašu atrunas funkciju, ko padomju laikā klimatiskie apstākļi lauksaimniecībā – pārtikas trūkumu attaisnoja ar sausumu, mitrumu, agrajām salnām, kailsalu ziemā un ko tik vēl ne, lai gan patiesais iemesls bija neefektīvā saimniekošanas sistēma.
Nenoliedzami ģeopolitiskā situācija ir saasinājusies un pasaule kopš Krimas aneksijas ir kļuvusi būtiski nestabilāka un miers trauslāks. Ko tas maina mūsu valsts attīstībā? Vai tas nozīmē, ka tagad iesaldēsim esošo situāciju un neko vairs nemainīsim, līdz ģeopolitiskā situācija uzlabojas? Teorētiski Krievijas prezidents Vladimirs Putins var «saimniekot» mūsu kaimiņvalstī vēl ļoti ilgi. Tātad arī «ģeopolitiskā situācija» var būt saspringta vēl ilgi. Vai tas nozīmē, ka neīstenosim nekādas politiskas reformas, jo reformas vienmēr saistās ar zināmu risku? Vai šo reformu neīstenošana kaut kādā veidā uzlabos Latvijas drošību?
Ar «ģeopolitiskās situācijas» lozungu tiek attaisnota slepenība un demokrātijas ierobežošana. Sauksim lietas īstajos vārdos. Galvenais iemesls, kāpēc daļa sabiedrības klusībā atbalsta «mazāk demokrātijas», ir tas, ka viņi neuzticas savai tautai. Piemēram, daudzi atbalsta liegumu tautai vēlēt savu valsts prezidentu, jo uzskata, ka «dumjā tauta tādu pašu vai vēl dumjāku ievēlēs». Visi pārējie argumenti, ieskaitot «ģeopolitisko situāciju», ir tikai ērtas atrunas. Man ir pretjautājums – kas var būt valsts iekšējo drošību vairāk apdraudošs kā šīs valsts pilsoņu neticība sev un saviem līdzpilsoņiem? Ja mēs neticam sev, tas nozīmē, ka sevi necienām. Ja necienām sevi, tad uz kāda pamata prasām, lai mūs cienītu citi?
Katru reizi, kad kāds piesauc kā argumentu «ģeopolitisko situāciju», ir īpaši jāsaausās, jo šis vārdu savienojums arvien biežāk tiek lietots kā aizsegs šaubīgai rīcībai. Uzskatāmākais piemērs ir jau minētā Citadeles bankas pārdošana, kur acīm redzami aizdomīgas lietas (bēdīgi slavenais Gruzijas brauciens, kad redzami politiķi brauca atpūsties vienā lidmašīnā ar bankas pircēju pārstāvi) neguva pietiekamu sabiedrisko skanējumu, jo bija it kā pretrunā mūsu «ģeopolitiskajām» interesēm. Ģeopolitiskās situācijas piesaukšana jāvērtē kā paaugstināta aizdomīguma faktors, kuram jāpievērš īpaša vērība. Būsim uzmanīgi.