Bens Latkovskis

Valsts prezidents Egils Levits, 8. maijā noliekot vainagu Rīgas Brāļu kapos un godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, norādīja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš,” un turpināja: “Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”
 
Runājot par nu jau bijušā Zāļu valsts aģentūras vadītāja Svena Henkuzena sodīšanu, viņu pazeminot amatā uz trim gadiem, droši var lietot populāro sakāmvārdu – vilks paēdis, un kaza dzīva.
 
Trešdienas vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” politisko šaha partiju bija uzaicināti izspēlēt divi vietējās nozīmes lielmeistari: agresīvā, uzbrūkošā stila pārstāvis – jaunais, ambiciozais Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvo partijas (JKP) un pieredzējušais, apdomīgais “vecais buks” Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība – JV). Var pat teikt, ka satikās divu atšķirīgu paaudžu (ne tik daudz vecuma, cik cīņu pieredzes ziņā) politiķi – šahisti.
 
Aizvadītajā nedēļā tviterpublikas sociālpolitiski asākās debates norisinājās ap naida kurinātājas Sandras Veinbergas kārtējo naida izlējumu kreisi radikālajā izdevumā TVNET, Saeimas lēmumu par kafejnīcu terašu atļaušanu no 7. maija un trīszvaigžņu ordeņu piešķiršanu virknei žurnālistu.
 
Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.
 
Kā jau varēja prognozēt Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka nedēļas laikā valsts jāpamet septiņiem Baltijas valstu un Slovākijas diplomātiem, tai skaitā vienam Latvijas diplomātam. Pagājušā nedēļā no šīm valstīm tika izraidīti vairāki Krievijas diplomāti, solidarizējoties ar Čehiju, kura 17.aprīlī izraidīja 18 Krievijas diplomātus. Atbildot uz to, Krievija savukārt izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
 
Jau četras dienas pagājušas kopš baisā notikuma Tukumā. Sabiedrība joprojām ir šokā par notikušo, bet policijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgās struktūras turpina klusēt kā partizāni. Pareizāk sakot, kaut ko bārdā murmina, kas tikai vēl vairāk satracina publiku.
 
Sestdien tviteri satricināja sen nebijusi vētra. Iemesls tai, protams, bija noziegums/notikums Tukumā, par kuru sākotnējā informācija bija nepiedodami skopa. Vēl šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, policija nav spējusi definēt, kas tad īsti tur notika.
 
Pēdējā laikā (pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens apstiprinoši atbildēja uz telesabiedrības ABC žurnālista Džordža Stefanopulosa jautājumu, vai uzskata Putinu par slepkavu) no Krievijas pienāca arvien satraucošākas ziņas, kas lika pat gluži nopietniem analītiķiem pieļaut plaša militāra konflikta iespējamību.
 
Pēdējā laikā uz Latvijas politiskās skatuves bija vērojama nomācoša garlaicība. Ja neesi dedzīgs seriāla “Cīņa ar pandēmiju” fans, tad nekas saistošs tur nenotika. Taču trešdien politiskās dzīves vērotājus iepriecināja divi ievērības cienīgi notikumi.
 
Bijušā policista Dereka Šovēna tiesas process, kurā viņš tika apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, noslēdzies ar pilnīgu apsūdzības triumfu. Šovēns atzīts par vainīgu visās trijās viņam izvirzītās apsūdzībās – otrās pakāpes slepkavībā, trešās pakāpes slepkavībā un otrās pakāpes nonāvēšanā aiz neuzmanības.
 
Pirms dažiem mēnešiem tika atklāts jauns konservatīvas ievirzes tīmekļa portāls “Telos”, tagad 19. aprīlī nodibināta domnīca – “Konservatīvisma studiju centrs”. Vai varam runāt par konservatīvās domas atdzimšanu Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē?
 
Latvijas kreiso aktīvistu kopiena nenogurstoši turpina uzbrukt latviešu kultūras mantojumam. Šoreiz tradicionālo vērtību grāvēji savus demontāžas buldozerus vērsa pret latviešu šūpuļdziesmām, kuru teksti neatbilstot laikmeta prasībām.
 
Pirms kāda laika, analizējot mirstības rādītājus Latvijā no pērnā gada novembra līdz janvārim https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/343178-virsplana-miruso-skaits-latvija-butiski-parsniedz-ar-sars-cov-2-virusu-miruso-skaitu, nācās konstatēt, ka virsnormatīvā mirstība šajā periodā ir ievērojami lielāka nekā mirstības pieaugums, kuru izraisījusi saslimšana ar Covid-19. Ar virsnormatīvo mirstību jāsaprot lielāku mirušo skaitu nekā vidēji pēdējos četros gados attiecīgajos mēnešos.
 
Katrs pats var sev uzdot jautājumu: kuras no skaļajām, mūsu šerloku holmsu atklātajām slepkavībām, atmiņā iešaujas pirmās? Atzīšos savā aizmāršībā, jo tā uz sitiena neatceros nevienu. Nav pat no kā izvēlēties. No zemapziņas dzīlēm izlien ironisks pretjautājums – vai tad mūsu tiesībsargu struktūrās starp inspektoriem lestreidiem ir arī kāds šerloks holmss?
 
Latvijā aizturēti 29 Terehovas muitas punkta muitnieki. Plašākā aizturēšana Latvijas muitas vēsturē. Milzu skandāls ar tālejošām politiskām sekām. Mediju virsraksti – “Kontrabandas tīkla taustekļi stiepjas uz augstiem Rīgas kabinetiem”, “Finanšu ministrs pēc KNAB veiktām kratīšanām atkāpies”. Diemžēl ne uz to pusi. Pilnīgs klusums. It kā šādas aizturēšanas būtu ikdienišķs notikums, kuram nav vērts pievērst lielāku uzmanību kā ceļu satiksmes negadījumam uz Turgeņeva ielas.
 
Krievijā ir divi vispāratzīti, nopietni militārie eksperti ar milzīgu pieredzi, zināšanām un sakariem aizsardzības struktūrās – Pāvels Felgengauers un Aleksandrs Golcs. Lai arī viņu pašreizējās situācijas attīstības prognozes nedaudz atšķiras, abi norāda, ka bezprecedenta Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām jāuztver kā ļoti nopietnu draudu pasaules drošībai. Radiostacijas “Eho Moskvi” raidījumā “Polnij Aļbac” Felgengauers pat paziņoja: “Mēs atrodamies ne tik vien kara priekšvakarā, mēs atrodamies kodolkara priekšvakarā.”
 
Latvijas tvitertelpā pārliecinoši turpina dominēt covid un vakcinācijas tēma. Dažbrīd rodas iespaids, ka vispār nekas cits pasaulē nenotiek. Pat nepieredzēta militāro spēku koncentrācija Krievijā pie Ukrainas robežām tviterpubliku nekādi nespēja novirzīt no pandēmijas problēmu apspriešanas.
 
Jau trešo nedēļu turpinās kara histērija Krievijas propagandas resursos. Kādu laiku par šo tēmu izvairījos rakstīt, jo sākumā šķita, ka visa šī ieroču žvadzināšana vairāk izskatās pēc “psihiskā uzbrukuma”, nevis īstas gatavošanās karam. Taču pēdējā laikā arvien vairāk nopietnu analītiķu, kuri vienmēr izcēlušies ar izsvērtu, racionālu situācijas analīzi, norāda, ka kara briesmas ir visnotaļ reālas, un pasaules sabiedrībai jādara viss iespējamais, lai tās novērstu.
 
“Latvijas Radio” raidījums “Zeme 2050” veic ļoti atbalstāmu darbu, sabiedrību informējot par mūsdienīgiem pilsētvides attīstības jautājumiem. Nav šaubu, ka mūsu pilsētvidei jākļūst arvien pievilcīgākai, ērtākai un visdažādākajiem cilvēkiem pieejamākai. Taču tad pēkšņi kā no senas, it kā jau aizmirstas pagātnes atskan arhitektes Evelīnas Ozolas balss: “Pilsētas vēsturiski ir veidotas tā, lai labi un ērti būtu darbaspējīgiem, pieaugušiem baltādainiem vīriešiem.”
 
No 7. aprīļa ārkārtas situācija ir atcelta, taču vairums ierobežojumu paliek nemainīgi. Pērn Latvija bija viena no tām Eiropas valstīm, kur pandēmijas dēļ ikdienas dzīve tiek vismazāk apgrūtināta, bet tagad esam iebraukuši pretējā grāvī – tik smags mājsēdes režīms šobrīd vairs reti kur ir.
 
Lieldienu brīvdienās turpinājās ierastās nejēdzības ap vakcināciju un tajā pašā vārdā nosaukto biroju. Vispirms izrādījās, ka daudziem, kuri bija saņēmuši aicinājumu uz vakcināciju, pieprasīts papildu norīkojums no ģimenes ārsta. Skaidrs, ka svētku dienās to nebija iespējams dabūt. Vienlaikus izrādījās, ka ierastais telefona numurs, kuru līdz tam par dārgu naudu reklamēja, svētku dienās nestrādā. Neskaidrību gadījumā jāzvana jau pa citu tālruņa numuru.