Bens Latkovskis

Šodien Latvijā oficiālā vizītē ierodas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Spriežot pēc vizītes oficiālās programmas, tā plānota galvenokārt kā iepazīšanās tikšanās draudzīgu attiecību nodibināšanai.
 
Saeimā pārstāvētie politgrupējumi, lepni saukti par partijām, nolēmuši gandrīz astoņkārtīgi palielināt sev piešķiramo finansējumu no valsts budžeta. Solis, jāatzīst, visai riskants arī no pašu beneficiāru viedokļa. Lai kādas būtu mūsu tā dēvētās partijas, tās tomēr piedalās samērā demokrātiskā vēlēšanu procesā, un vēlētāju vēlmes ignorēt nedrīkst, lai kā arī to gribētos. Vairākkārtīga finansējuma palielināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, kā rāda dažādas aptaujas, neizraisa vēlētāju sajūsmu. Taču politiķi, izliekoties neredzam un nedzirdam sabiedrības neapmierinātību, neapturami iet uz to. Kāpēc?
 
Otrdien OIK lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka vairākām valsts amatpersonām varētu iestāties kriminālatbildība lietās «par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām».
 
Dienasgaismu ieraudzījusi pētnieciskās žurnālistes Agneses Margēvičas grāmata Brālība kvadrātā. Grāmatas nosaukums vedina uz zināmām asociācijām – par brālībām krievvalodīgajā pasaulē mēdz dēvēt kriminālus grupējumus, bet Kvadrāts ir neoficiāla iesauka kādam Rīgā populāram uzņēmējam, kurš parakstās ar saviem iniciāļiem – M. M. Māris Martinsons.
 
Patiesību sakot, viss jau tāpat ir skaidrs. Jauni vārdi ir lieki, un tos var arī neizteikt. Valdībai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Latvijas Universitātes rektora neapstiprināšanas lietā tieslietu ministrs (sic!) Bordāns nosaucis par «mārketinga triku». Ja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) fīrers (tas pats, kurš vienlaikus skaitās tieslietu ministrs) uzskata, ka tiesas nodarbojas ar «mārketinga trikiem», tad ko tur vēl teikt? Zemāk tiesiskuma izpratnē, šķiet, vairs nav kur krist, taču, ņemot vērā JKP līderu domāšanas bremžu sistēmas traucējumus, skaidrs, ka drīzumā sasniegsim arvien jaunus dziļuma rekordus.
 
Manā jaunībā viss bija pagalam vienkārši – padomju Latvijā mēs dzīvojām iekšpus žoga. Aiz tā bija fantastiskie, tikai filmās redzētie Rietumi – pārtikusi, krāsaina un vilinoša pasaule. Šaipus žoga bija pelēcība, Pirmā maija kurpes un deviņos vakarā PSKP CK plēnums televizorā. Viss bija skaidrs kā divreiz divi – tur ir īstā dzīve, šeit – nožēlojams surogāts.
 
Sešpadsmit gadu vecā klimata aktīviste Grēta Tūnberja kļuvusi par pasaules apspriestāko personu. Viņas uzruna ANO Klimata konferencē sacēlusi kārtējo emociju vilni. Ja «solīdā» sabiedrībā faktiski atļauta tikai viena emocija – ziemeļkorejiska jūsma un ne mazākā šaubu ēna, tad pie «brīvdomātājiem» viss nav tik viennozīmīgi.
 
Līdz gada beigām ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027), kurš iekļaujas 2014. gadā pieņemtajā kopējā attīstības plānā – NAP2030.
 
Vakar Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, kas paredz nodrošināt abonēto preses izdevumu piegādi 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim. Tas nozīmē, ka drukātās informācijas piegādes maksa nepieaugs.
 
Krieviem ir tāds parupjš teiciens, kurš, pārtulkojot pieklājīgā valodā, skan – nepatikšanas piezagās nemanāmi. Situāciju Rīgā, šķiet, vislabāk raksturo kāds cits neliterārs vārds, kurš vismaz nav rupjš – bardaks jeb literārā valodā – haoss.
 
Tirdzniecības centra Alfa jaunās piebūves atklāšana iezīmējās ar skandālu. Ne viens vien šā centra apmeklētājs piedzīvoja nepatīkamus brīžus, ieraugot veikaliņu, kurā tirgo krekliņus ar Putina ģīmetni, ar divdomīgiem, Krievijas agresīvi impērisko politiku cildinošiem uzrakstiem un apģērba gabalus, kuri marķēti ar Krievijas armijas simboliku.
 
Lai arī ārā spīd saule un gaiss vēl vasarīgi silts, rudens tuvums jau jaušams. Arī politiskajā dienas kārtībā. Tuvojas gada galvenā politiskā likuma – Valsts budžeta – pieņemšana un arvien skaļāk tiek spriests – kam dot un kam nedot naudu?
 
Var jau piesaukt dažādus it kā racionālus, juridiskiem terminiem pārbagātus argumentus. Var izlikties, ka diskusija notiek zinātniski tiesiskā plaknē. Taču, ja gribam (cits jautājums, vai gribam?) būt godīgi pirmām kārtām paši pret sevi, tad jāatzīst, ka attieksme pret Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām jau sen kā pārvērtusies primitīvas ticības jautājumā. Katra puse tic savai patiesības versijai un otras puses argumentos pat neklausās, lai cik juridiski korekti tie būtu noformulēti. Jo jebkuri argumenti šajā strīdā ir tikai plāni šķidrauti, kas vāji nosedz zem tiem redzamās himeras.
 
Jaunais Rīgas mērs ir ievēlēts, un viņam ir visas iespējas sevi parādīt. Kā Oļegs Burovs izmantos šo iespēju, redzēsim jau tuvākajā nākotnē. Vai Rīga iegūs jaunu attīstības uzrāvienu, tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no viņa.
 
Uzmanīgāks vērotājs varētu padomāt, ka virsrakstā minētajā latīņu izteicienā ieviesusies sīka drukas kļūda. Taču tā nav kļūda, bet gan apzināta dažu burtu pārbīde. Oriģinālā šī frāze patiešām rakstās nedaudz citādi – Ubi bene ibi patria – kur labi, tur tēvzeme. Mūsdienu Latvijas politikā šis teiciens jāpārfrāzē, burtus t un r samainot vietām, – Ubi bene ibi partia – kur labi (izdevīgi), tur mana partija.
 
Nesen satiksmes ministrs Tālis Linkaits veica izbraukumu ar dīzeļvilcienu līdz Bolderājai un atpakaļ. Pēc šīs labās gribas demonstrācijas ministrs pavēstīja, ka pasažieru pārvadājumi vilciena maršrutā Rīga–Bolderāja varētu tikt uzsākti tuvāko divu līdz trīs gadu laikā.
 
Pirmdien izšķirsies Rīgas domes (RD) liktenis. Vai nu tiks ievēlēts jauns Rīgas mērs, vai arī tiks pavērts ceļš uz RD atlaišanu un jaunām, ārkārtas vēlēšanām.
 
Putinam atkal paveicies, varēja padomāt ne viens vien notikumu vērotājs Krievijā, redzot, kādi ir laika apstākļi sestdienas rītā Maskavā pirms Saharova prospektā iecerētā opozicionāru mītiņa. Nepārejošais lietus droši vien daudziem lika padomāt – iet uz mītiņu vai palikt mājās. Tomēr, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (dienas otrajā pusē tie ievērojami uzlabojās), mītiņā piedalījās apmēram 50 000 cilvēku, kas ir lielākais protestētāju skaits Krievijā kopš 2011. gada decembra.
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir noslēdzis konsultācijas ar pašvaldību deputātiem par sabiedriskai apspriešanai izvirzīto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, teikts VARAM izplatītajā preses relīzē ar nosaukumu «J. Pūce konsultāciju laikā ATR apspriedis ar vairāk nekā tūkstoti pašvaldību pārstāvjiem».
 
Trešdien Stradiņa slimnīca saņēma telefona zvanu ar brīdinājumu, ka tur novietos spridzeklis. Pieaicinātie psihologi, izvērtējot sarunas ierakstu, atzinuši, ka draudi esot jāuztver kā pietiekami nopietni. Tāpēc pieņemts lēmums no slimnīcas evakuēt pacientus un darbiniekus. Vēlāk gan nekāds spridzeklis netika atrasts.
 
Viens no populārākajiem Latvijas videoblogeriem, kura uzņemtajiem sižetiem interneta vietnē Youtube gandrīz vienmēr ir vairāk par 100 000 skatījumu, ir motoblogeris ar segvārdu PilotZX6R. Braucot uz motocikla, viņš visu filmē ar pie ķiveres piestiprinātu videokameru un stāsta par dažādiem ar motocikliem un motobraukšanu saistītiem piedzīvojumiem. Bet ne tikai par to. Viņš stāsta arī par dzīvi dzimtajā Latvijā un Rīgā. Tā kā viņš savos sižetos runā krieviski, viņa skatījums iegūst īpašu nozīmi, jo viņa auditorija pārsvarā ir ārpus Latvijas dzīvojošie krievvalodīgie.
 
Krievijas spēka struktūras (tā saucamie siloviki) sestdien brutāli izdzenāja demonstrantus, kuri pulcējās pie Maskavas mērijas, lai protestētu pret to, ka ar acīmredzami sadomātiem ieganstiem Maskavas domes vēlēšanās netika reģistrēti varai nelojālie deputātu kandidāti. Dienas garumā tika aizturēti vairāk nekā tūkstoš cilvēku.