Bens Latkovskis

Ukrainā prezidenta vēlēšanas noslēdzās bez pārsteigumiem. Arī otrajā kārtā pārliecinoši uzvarēja Volodimirs Zelenskis. Līdz ar to visaptverošās prezidenta vēlēšanās nodrošināta demokrātiska varas pāreja, kas liecina par Ukrainas virzību pa eiropeisku attīstības ceļu.
 
Lai gan uz rīdziniekiem tā dēvētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) tikpat kā neattiecas, tieši viņi ir galvenie tās virzītāji. Katram ir sava motivācija un intereses. Mani personiski visvairāk uztrauc, ka jau vairākas desmitgades notiek mūsu valsts iztukšošanās, ko gudrā vārdā dēvē par depopulāciju. Tāpēc no ATR gribētu lielāku skaidrību, kā šī reforma ietekmēs Latvijas novadu apdzīvotību.
 
Braucot mājās no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa Jelgavas pilī, domāju, kādu virsrakstu likt komentāram par tur redzēto. Prātā nāca dažādi varianti, līdz beidzot izkristalizējās it kā īstais. Tas, kurš visprecīzāk raksturoja kongresā valdošo atmosfēru un tā rezultātu – Zemnieki nolemj neko nemainīt.
 
Vairāk nekā nedēļu ilgušais presings pret jauniecelto sabiedriskās televīzijas (LTV) vadītāju Eināru Gielu beidzies ar pēdējā atkāpšanos. Pareizāk sakot, nekas vēl nav beidzies. Viss tikai sākas. Tagad kārta nākamajam solim – jātiek galā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), un koalīcijas partijas nolēmušas lūgt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par to, ko Saeima šajā ziņā varētu iesākt.
 
Tieši pusnaktī uz piektdienu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā parādījās paziņojums par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata. Sociālajos tīklos sākās diennakts stundai neparasta rosība. Ušakovs atlaists! Pilnīgi nepazīstami cilvēki virtuāli saskandināja iedomātas šampanieša glāzes, atzīmējot šo jaunumu, lai gan tas nebija nekāds pārsteigums nedz viņiem, nedz pašam Ušakovam.
 
Marta nogalē ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi pārsteidza pasauli. Viņš bez redzama iemesla (ja par tādu neuzskata Izraēlā gaidāmās parlamenta vēlēšanas) atzina Izraēlas jurisdikciju pār tā dēvētajām Golānas augstienēm, kuras kopš 1967. gada sešu dienu kara kontrolē Izraēla. 1981. gadā Izraēla šo teritoriju vienpusēji anektēja, taču, pēc starptautisko tiesību normām, tā joprojām skaitās Sīrijai piederoša Izraēlas okupēta teritorija. Vai šis lēmums kaut kādā veidā ietekmē arī mūs un kādā veidā?
 
Noslēdzies konkurss uz divām vakantajām vietām sabiedriskās televīzijas (LTV) valdē. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos Evu Juhņēviču.
 
Kad pirms vēlēšanām jaunizveidotā politiskā partija Kustība Par! apvienojās vienā vēlēšanu sarakstā ar Latvijas naudīgāko politisko spēku – Latvijas attīstībai, tad neviena no šīs politiskās laulības pusēm pat necentās slēpt šīs savienības pragmatisko raksturu.
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) beigusi juridisko pārbaudi par Rīgas domes darbu un konstatējusi vairākus iespējamus likumpārkāpumus. Viss liecina par to, ka Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšana no amata ir tuvākā laika jautājums.
 
Šā gada sākumā intervēju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Runājot par Latvijas biznesa vides konkurētspēju, viņš ar optimismu raudzījās nākotnē. Viņa optimisms balstījās uz pārliecību, ka «beidzot tiksim galā ar augstajām elektrības izmaksām jeb slaveno OIK (obligātā iepirkuma komponenti), kas atgrūž tos investorus, kuriem ir liels elektroenerģijas patēriņš» (Neatkarīgā, 18.01.2019.).
 
Saeimā steidzamības kārtā uzsākta likumprojekta skatīšana par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu. Likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot visas procedūras. Rodas jautājumi, kāpēc tāda steidzamība, kāds ir šīs reformas mērķis un kāpēc tai ir tik kaismīgs atbalstītāju kodols?
 
Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, arvien biežāk skan runas par Eiropu vienojošo ideoloģisko ietvaru. Savu redzējumu jau izteicis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Diemžēl ar neapbruņotu aci redzams, ka ideoloģiskas vienotības Eiropā nav, bet varbūt pēc tādas nemaz nevajadzētu tiekties? Tieši ideoloģiskā daudzveidībā un uzskatu brīvībā ir Eiropas spēks.
 
Rīgas satiksmes (RS) skandāls turpina spridzināt, un nav zināms, kā tas viss beigsies. Trešdien KNAB aizturējis ar RS cieši saistītā uzņēmuma Rīgas karte valdes locekli Aleksandru Brandavu. Agrākie RS valdes locekļi ir vai nu atlaisti, vai apcietināti. Neizturot mēslu smaku, atkāpies RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss.
 
Pagājušo sestdien Rīgā uz Bolderājas šosejas notika kārtējā traģiskā autoavārija. Pie Voleriem sadūrās Volkswagen mikroautobuss un 3. maršruta autobuss. Pēc sadursmes mikroautobuss, kurš bija iebraucis pretējā braukšanas joslā, pārvērtās lūžņu kaudzē, un divi tā pasažieri gāja bojā.
 
Šo rakstu biju iesācis jau pirms nedēļas, kad paklīda baumas par iespējamo Rīga mēra Nila Ušakova desantēšanos uz Briseli. Raksta nosaukums nebija diez cik oriģināls – Teflona Ušakovs. Man, tāpat kā daudziem citiem, šķita, ka Ušakova izredzes tikt ievēlētam Eiroparlamentā ir absolūti drošas un šāds gājiens no viņa personiskā izdevīguma viedokļa optimāls.
 
Latvijas Radio raidījuma Rīta rosme laikos Dzintris Kolāts reiz teica: «Man patīk vērot, kā labi cilvēki nonāk varā un sāk tur lēnām bojāties.» Par to, ka vara cilvēkus stipri izmaina, šaubu nav. Visai bieži arī bojā. Īpaši tad, ja varā nonāk gadījuma cilvēki vai tie, kuri uz to apzināti gājuši pašlabuma dēļ. Tas pats attiecas arī uz partijām.
 
Jaunā valdība kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem izvirzījusi Latvijas administratīvi teritoriālās (reģionālās) reformas realizāciju. Neesmu pret šo reformu principā, un tās tehniskais pamatojums (pašvaldību ir par daudz, un tās ir par sīku) skan visnotaļ loģiski, taču šīs reformas ideoloģiskais pamatojums, manuprāt, ir arhaisks un 21. gadsimtam neatbilstošs.
 
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vairs neslēpj, ka pret viņu personīgi un Ģenerālprokuratūru kopumā tiek izdarīts vēl nebijis politisks spiediens (intervija laikrakstam Diena, 11.02.2019.). Kalnmeiers šo spiedienu skaidro kā tīri personisku atriebību par to, ka pēc Ģenerālprokuratūras vadības maiņas viņš negodīgiem (Kalnmeiera raksturojums) KNAB darbiniekiem Jurašam un Strīķei licis ievērot likumus un darboties tiesiskuma rāmjos.
 
Ceturtdien Saeimas sēdē kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša vietā bija novietota deputāta fotogrāfija uz kartona. Kartona Juraša parādīšanās Saeimas sēžu zālē izsauca pretrunīgu reakciju. Vieni to uztvēra kā JKP saliedētības demonstrāciju, kamēr citi kā kārtējo JKP «muļķa laišanu».
 
Bismarks reiz esot teicis, ka muļķība ir nepārvērtējama Dieva dāvana, taču ar tās izmantošanu nedrīkstot pārspīlēt. Alda Gobzema straujā katapultēšanās politiskajā stratosfērā un tikpat straujā piezemēšanās (izmešana no partijas, kurā vēl nesen bija premjera kandidāts) ir labs piemērs tam, cik daudz, no vienas puses, var sasniegt, atklāti «laižot muļķi», taču arī tam, kas notiek, ja ar muļķa laišanu sāk pārspīlēt. Gobzema idiotiskā taisnošanās par puņķu (ne)ēšanu daudzu acīs kļuva par pēdējo pilienu. Nu cik var ākstīties? Kaut kādai mēra izjūtai taču jābūt.
 
Pēdējos gados daudzi politiskie analītiķi pauž bažas par aizvien pieaugoša primitīvisma ievazāšanos visās ikdienas dzīves sfērās, tajā skaitā politikā. Izglītotība, augsts intelekts, plašas zināšanas vairs nešķiet neapstrīdamas vērtības. Politiskajā cīņā arvien biežāk uzvar nevis spožs intelektuālis, bet gan cilvēks, kurš runā vienkāršā, «tautai» saprotamā valodā un saka «visu kā ir». Citiem vārdiem sakot – populists. Latvijas gadījumā Artuss Kaimiņš vai «revolucionārie matroži» no Jaunās konservatīvās partijas..
 
Jaunās Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas debates iezīmēja dziļu šķelšanos KPV LV partijā. Lai gan daži apskatnieki šo šķelšanos saredz kā divu pārspīlēti ambiciozu cilvēku neizbēgamu raksturu sadursmi par tēmu – kurš te galvenais, pamats tai ir daudz prozaiskāks. Vienkārši partijas frakcijas vadība un daļa deputātu, kuri redz savu bezmaz vienīgo iespēju tikt varā, ir sekmīgi piejaucēti. Kaimiņš pēkšņi ir atklājis, ka būt «pareizam» ir komfortablāk nekā tēlot mūžīgo opozicionāru.