Bens Latkovskis / Viedokļi

Uz ko cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un no kā baidās tie, kurus apdraud Krievijas iespējamā agresija? Uz to, ka Rietumu lielvaras centīsies saglabāt pieņemamas (lai neteiktu – labas vai pat draudzīgas) attiecības ar Krieviju un piekopt samierniecisku taktiku, lai ko tā arī darītu. Tieši par to bažījās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, intervijā LTV Panorāmai sakot, ka viņai «pretīga Rietumu valstu gļēvā reakcija uz Krievijas agresiju pret Ukrainu». Diemžēl šīm bažām ir pamats.

Krievijas Federācijas padome sestdien vienbalsīgi pieņēma lēmumu atļaut Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka «ASV nosoda Krievijas intervenci un Ukrainas teritorijas okupāciju, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu».

Par spīti visai skaļajiem iebildumiem ekspremjera Valda Dombrovska bijušo biroja vadītāju Olitu Augustovsku otrdien iecēla Starptautiskās idostas Rīga valdē. Vienotība sabiedrības kritiku izlikās nedzirdam un trīs mēnešus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām un septiņus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ar apbrīnojamu visatļautības apziņu vai vienkārši ar ēzeļa stūrgalvību pārbrauca pāri sabiedriskai domai kā Zatlera tanks.

Otrdien, 25. februārī, sasaukta Starptautiskās lidostas «Rīga» akcionāru sapulce, kurā plānots izveidot jaunu valdes locekļa amatu. Šis amats ar aptuveni 3800 eiro lielu mēnešalgu nolūkots bijušajai Valda Dombrovska biroja vadītājai Olitai Augustovskai, kura pēc premjera demisijas palikusi bez algota darba, ziņo portāls pietiek.com.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra LNT rīta raidījumā 900 sekundes izteiktā gatavība pieslieties bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kustībai No sirds Latvijai raisa pastiprinātu uzmanību. Ja Kūtris patiešām pievienosies Sudrabas komandai, tad šis solis var būtiski izmainīt Latvijas politisko ainavu.

Dažādas labdarības organizācijas lūdz iedzīvotājus ziedot bērnu klīniskajai slimnīcai, atsevišķiem smagiem slimniekiem, ugunsdzēsēju ģērbtuvju skapīšiem. Un cilvēki ziedo. Pats regulāri ziedoju un iesaku to darīt arī citiem. Patīkama gandarījuma sajūta, ka esi kādam palīdzējis.

Saeima galīgajā lasījumā gatavojas pieņemt grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis nupat publicētajā intervijā žurnālam Playboy apgalvo, ka viņa toreizējā vietniece Juta Strīķe «noairējusi» operatīvās izstrādes lietu pret kādu Valda Dombrovska valdības ministru.

No 1. aprīļa Latvijā ievērojami (līdz pat 40%) pieaugs maksa par elektroenerģiju. Sabiedrība pret šādu uzbrukumu sava maciņa saturam izturas ar tādu kā nolemtību. Ja jau vajag kārtējo reizi atdarīt maku «tirgus liberalizācijas» vārdā, tad atdarīsim. Nav jau pirmā reize, kad «labākas nākotnes» vārdā nesam upuri. Tāds mūsu liktenis, klusi, bet neatlaidīgi programmē politiskie manipulatori.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte otrdien nāca klajā ar visai dramatisku pēc formas, bet jokainu pēc satura paziņojumu – Uz Latvijas Televīziju tiek izdarīts masīvs spiediens. Skan dramatiski, taču masīvais spiediens izrādījās vien dažas publikācijas presē un daži žurnālistu jautājumi.

Kijeva liesmo. Barikādes nodala ne tikai dažādas sabiedrības grupas, bet šķeļ visu valsti. Izvirzās jautājums par Ukrainas kā vienotas valsts nākotni.

Astroloģijā visas zodiaka zīmes dalās četrās grupās – zemes, gaisa, ūdens un uguns zīmēs. Ja līdzīgi klasificētu valdības, tad Laimdotas Straujumas valdību droši varētu dēvēt par zemes zīmes valdību. Ne tikai tāpēc, ka pati Straujuma nāk no Zemkopības ministrijas, bet gan tāpēc, ka valdībā ir aicināti cilvēki, kuri nav tendēti runāt par zvaigžņu nešanu no debesīm, bet gan darīt lietišķus, pavisam ikdienišķus darbus. Tādus darbus, kas nesola dedzīgu atzinību noteiktās aprindās, bet bez kuru izdarīšanas tautai maizes rieciens var palikt plānāks un garoza cietāka. Valdībā nav neviena, kurš būtu kā Roberts Ķīlis vai Edmunds Sprūdžs – ar milzu pretenzijām uz vieduma pārāko pakāpi, bet pavisam mazu spēciņu, lai kaut ko reālu spētu izdarīt.

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis intervijā NRA izsaka diezgan strīdīgu pieņēmumu, ka sievietes politikā, tāpat kā biznesā, izjaucot spēles noteikumus un ar savu darbošanos kopumā negatīvi ietekmē valsts vai uzņēmuma darbības rezultātus.

Drukātie mediji piedzīvo ne tos labākos laikus. Īpaši smagi iet dienas laikrakstiem, kuriem grūti konkurēt ar interneta portāliem.

Var tikai piekrist žurnāla Ir galvenās redaktores Nellijas LočmelesTjarves teiktajam LTV raidījumā Sastrēgumstunda, ka visa pamatā jābūt principiem. Gan valdības veidošanā, gan to personu izvēlē, kuri sabiedriskajā televīzijā pārstāv sabiedrību tā dēvētajos diskusiju raidījumos. Ja šie principi ir izplūduši un neskaidri, tad beigās sanāk muļļāšanās, kas visiem jau apnikusi līdz kaklam.

Pieredzējušās politiķes Laimdotas Straujumas izvirzīšana par premjerministra kandidāti izraisījusi pretrunīgu reakciju.

Sociālajos tīklos klejo kāda asprātība. Proti, Vaira VīķeFreiberga pierādījusi, ka par Latvijas prezidentu var būt sieviete; Valdis Zatlers – ka par prezidentu var būt jebkurš; savukārt Andris Bērziņš pierādījis, ka prezidents var nebūt vispār.

Aizvadītais gads Latvijā diemžēl pagājis traģiskā zīmē. Lai kā to negribētos teikt, bet 2013. gads nepaliks vēsturē kā izcili noorganizētu Dziesmu un deju svētku vai Latvijas 90 gadu jubilejas svinību gads. Tas uz visiem laikiem paliks gads, kurā sabruka Maxima, paņemot 54 cilvēku dzīvības.

Latvijā politiķi bieži atkārto, ka Latvija ir parlamentāra republika un prezidents vairāk pilda reprezentatīvas funkcijas, izņemot to vienīgo reizi, kad viņš, nosaucot premjera kandidātu, ir situācijas noteicējs.

Valdības izveidotā «sabiedriskā» komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai jau no tās izveides brīža radīja vairākus jautājumus. Kāpēc šo komisiju veido un finansē valdība? Kāpēc tieši šie neslēptie Vienotības atbalstītāji – Voika, Rubesa, Kažociņš – izvirzīti komisijas galvgalī?

Nesaskaņas, ultimāti, augstprātība, savstarpēja neuzticēšanās, greizsirdība ir vārdi, kas raksturoja līdzšinējo valdošo koalīciju. Jau vasarā Valsts prezidents Andris Bērziņš valdošo gaisotni valdībā nodēvēja par vājprāta murgiem.

Pēc tāda mēroga traģēdijām, kādu nupat piedzīvojām, tautā ir dzirdama vēlme kaut ko būtiski mainīt. Turklāt noteikti uz labo pusi. Tā dzīvot kā līdz šim vairs nedrīkstot, skan šajās dienās no dažādām pusēm. Vai šādai apņēmībai ir arī kāds reāls segums vai arī tā būs tikai kārtējā nerealizētā Jaungada apņemšanās citu aizmirsto apņemšanos starpā?