Pret provokatoriem bez histērijas

© F64

Trešdien Ādažu militārajā bāzē tika aizturēti divi tur nelikumīgi iekļuvuši Krievijas pilsoņi, kuriem līdzi bija šīs kaimiņvalsts karogs un skrejlapas angļu valodā. Neko lielu viņi nepaspēja izdarīt, jo ātri tika aizturēti. Šiem likumpārkāpējiem jāsaņem pelnītais sods, un, kāds tas būs, lems mūsu tiesībsargi. Skaidrs, ka šī bija rupja pret Latvijas valsti un tās bruņotajiem spēkiem vērsta provokācija.

Sociālajos tīklos daži šo provokāciju salīdzina ar Matiasa Rusta vadītās lidmašīnas nosēšanos Maskavas Sarkanajā laukumā 1987. gadā un kaunina mūsu militāristus par modrības trūkumu. Manuprāt, šāds vērtējums ir pašos pamatos aplams. Sāksim ar to, ka visa bijušā PSRS 1987. gadā bija slēgta, militarizēta teritorija, kuras robežu pat meža zvēram bija grūti šķērsot. Nesankcionēti robežu šķērsojoša lidaparāta nosēšanās šīs totalitārās un ciešā slepenības plīvurā ietītās valsts galvaspilsētas svarīgākajā laukumā patiešām bija pliķis visai PSRS pretgaisa aizsardzībai un režīmam kā tādam. Latvija ir demokrātiska valsts, un šeit uz katra stūra nerēgojas uzraksti ar brīdinājumiem – Aizliegtā zona, Stāt – šaušu. Priekšstati, ka armijas bāzes ir kaut kas tik slepens, ka nepiederošām personām pat to tuvumā aizliegts atrasties, ir paliekas no padomju laika greizās attieksmes pret apkārtējo pasauli.

Nupat biju ceļojumā pa ASV, un Kalifornijas štata tuksnešos karaspēka bāzes ir no vienas vietas, tai skaitā slavenā Edvardsa gaisa karaspēka bāze, kas atrodas pa ceļam no Losandželosas uz Nāves ieleju. Braucot pa šo reģionu, par karaspēka klātbūtni liecināja gan militāristi ceļmalas ēstuvēs, gan lokatori katra augstāka paugura galā, gan ik pa brīdim virs ceļa zemu pārlidojoši iznīcinātāji. Lai gan tuksnesī, braucot bez kartes, sanāca apmaldīties un braukt ne tikai pa lielceļiem, bet arī pa mazākas nozīmes ceļiem, nekur nemanīja aizliegumu uzrakstus un braukšanas ierobežojumus. Droši vien šādi uzraksti kaut kur arī bija, taču tie noteikti nebija acīs krītoši parastam ceļotājam. Ar to gribu teikt, ka no militārām bāzēm nav jātaisa kaut kādi slepenības bubuļi un šai slepenībai ir jābūt sapratīgai.

Tas, ka Ādažu bāzē provokatori tika nekavējoties aizturēti, pirms vēl viņi kaut ko bija paspējuši uzsākt, liecina, ka bāzes apsardze ar saviem uzdevumiem tikusi galā labi. Kaunēties nav par ko. Tas, protams, nenozīmē, ka pret šo provokāciju jāizturas nevērīgi – gluži kā pret vietējo puišeļu nejaušu iemaldīšanos. Jebkurā gadījumā tas jāuztver kā signāls, ka līdzīgus, Latvijai nedraudzīgus žestus varam sagaidīt arī turpmāk un modrība ir jāpastiprina. Šo darbību mērķis pēc savas būtības ir tāds pats kā Krievijas militārās aviācijas un kara flotes kaujas tehnikas provokatīvās demonstrācijas citu valstu pierobežā. Šo muskuļu izrādīšanas mērķis ir iebaidīt un atgādināt katram, ar ko viņam ir darīšana. Aizmirst, ar ko mums ir darīšana, mēs patiešām nedrīkstam, un tas mums jāliek stingri aiz auss.

Drošību, gan ārējo, gan iekšējo, kā savu prioritāti ir atzinis arī jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pagaidām vēl pilda aizsardzības ministra pienākumus, bet atzinīgi ir novērtējis savu iespējamo pēcteci šajā amatā – Raimondu Bergmani. Arī par Bergmani sociālajos tīklos ir dažādi viedokļi un kā galvenais trūkums tiek norādīta viņa sportiskā biogrāfija. It kā sportista biogrāfija automātiski nozīmē nepiemērotību nopietnam darbam. Patiesībā ir tieši otrādi – ja cilvēks ir spējis izcīnīt tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, tad tas liecina par mērķtiecību, darbaspējām un rakstura stingrību. Jāatgādina, ka 1992. gadā pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās Latvija pēc neatkarības atjaunošanas piedalījās kā atsevišķa valsts, viņš bija mūsu delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Bergmanim ir divas augstākās izglītības, kas tikai apstiprina šīs viņa pozitīvās īpašības.

Šobrīd Latvijas aizsardzības ministra amatā ir nepieciešams tieši šāds – mērķtiecīgs, nosvērts un stiprs cilvēks, kurš stingri stāv uz zemes un nepakļaujas dažādu provokatoru sīkajām riebeklībām. Ar stingru pārliecību par savu taisnību un nožēlu par šo provokatoru sīkmanību uz notikušo Ādažos jāreaģē arī Latvijas bruņotajiem spēkiem un visai sabiedrībai kopumā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais