Cīņas ar kartona zobeniem
Valdības vadītāja atgriezusies no atvaļinājum, un politisko satricinājumu cienītāju cerības uz iespējamo valdības maiņu izrādījušās veltas. Politiskā situācija ir stabila kā kapos.
Šajā situācijā nedaudz komiski izskatās Reģionu apvienības uzbrukumi satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Deputāts Dainis Liepiņš, kurš pazīstams ar savu kašķīgo dabu (proti, allažiņ cenšas izjaukt to kārtību, kādā Latvijas politekonomiskā elite sasēdināta pie «siles», un vienmēr uzskata, ka pašam «pienākas» labāka vieta), sociālajos tīklos izteicis virkni pārmetumu ministram: «LDz šefs čokā, airBaltic apkalpe pālī, vadītāju štelles Pastā un Ceļu uzturētājos, bet ierēdnis Matīss kā svētā govs – neaizskarams!!!»
Liepiņam izdevies sakūdīt citus savas partijas biedrus, un tie tad prasīšot Matīsa demisiju. Var saprast Liepiņa partijas biedru Artusu Kaimiņu, kurš politikā ir iesācējs un tāpēc ar dažu mājputnu aizrautību staigā apkārt kladzinādams, cenšoties ap sevi pulcināt savu mazprasīgo elektorātu, bet Liepiņš ir pieredzējis politiķis, kuram jau būtu šis tas jāsaprot. Matīss visas savas politiskās karjeras laikā demonstrē to, ko nekad nav demonstrējis Liepiņš. Proti, sapratni, ka politikā galvenais ir pareizi novērtēt spēkus, nelēkt augstāk par pakaļu, īstajā brīdī piezīsties pie vadošā kuģa, ar visiem labi sadzīvot un citiem netraucēt. Matīss laikus pārsviedās topošās Vienotības nometnē un demonstrēja gatavību kārtot lietas ar visiem, tajā skaitā ar kādreizējo satiksmes ministrijas kuratoru Dzintaru Zaķi un Olšteina sešnieku. Tagad Matīss ir pilnvērtīgs Vienotības biedrs, ministrs, un piederība šim politekonomiskajam grupējumam dod pilnīgu politisko un tiesisko imunitāti.
Tas, ka Liepiņš šo elementāro patiesību nesaprot vai izliekas nesaprotam, liecina tikai par viņa neiederību sistēmā. Pats vien vainīgs, ka vieta pie siles tik tāla un neērta. Nav ko apskaust Matīsu, kurš darbojas pēc visiem sistēmas kanoniem un tāpēc dzīvo, cepuri kuldams. Vai kādreiz ir dzirdēts, ka Matīss par kādu nopietnu, cienījamu politiķi izsakās negatīvi, apvaino viņu vai izsaka šaubas par viņa godprātību? Nekad. Tāpēc arī viņš visās kompānijās (grupējumos) ir labi ieredzēts un KNAB viņam ar operatīvo mašīnu neseko. Savukārt Liepiņš ar visiem kašķējas, pats atrodas tiesvedībā, Saeimas sēžu zālē netiek ielaists, un viņa telefons, iespējams, tiek noklausīts. Tāda ir realitāte, Liepiņa kungs! Būtu laiks taču to saprast.
Līdzīgi pa Saeimas un tuvākās apkārtnes kafejnīcām spieto dažādi valdības gāzēji un valdības krišanas pareģotāji. Ik pa brīdim dzirdamas runas, ka Straujumas valdības dienas jau skaitītas; Āboltiņa sasolījusi tam vai citam to vai citu ministra krēslu, aplaimotais jau sacerējies utt. Taču visām šīm runām trūkst paša galvenā elementa, proti, politiskais spēks, kurš būs tas valdības gāzējs? Kurš ir neapmierināts ar pašreizējo pīrāga sadalījumu un vietu izkārtojumu pie siles? Skaidrs, ka Liepiņš, Kaimiņš, Sudraba, Kūtris vai Urbanovičs ir neapmierināti, bet tikpat skaidrs, ka no viņiem jau nekas nav atkarīgs. Viņi tur savā sulā var vārīties, cik grib, un pieprasīt ministru demisijas kaut katru dienu. Visu nosaka Saeimas aritmētika, un trīs pie varas esošās partijas pašreizējā sadalījumā jūtas pietiekami komfortabli, lai neko negribētu mainīt. Nevienam nav nepieciešamības riskēt ar vietu pie siles.
Runā, ka ar pašreizējo situāciju it kā neesot apmierināta Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Varbūt. Pat ļoti iespējams, jo viņas popularitāte krīt un vienīgais veids, kā atgūt tautas uzticību, ir riskēt un nostāties pie valsts galvenās stūres. Taču tādā gadījumā jābūt tādam piedāvājumam, kuru redzot, tauta atzinīgi teiktu: o, jā! Solvita ir īstā, sen bija laiks viņu par premjeri! Diemžēl nekāda īpaši pievilcīga piedāvājuma Āboltiņai nav, un cerēt, ka bez tā viņas premjerēšanu tauta uzņems ar gavilēm, ir diezgan naivi. Lai nu ko, bet Āboltiņa naiva nav. Viņa labi atceras Kalvīša likteni, kura pataisīšanā par sliktāko visu laiku premjeru, par spīti visu laiku labākajiem ekonomiskajiem rādītājiem, pati ar nežēlīgu baudu piedalījās. Tā ka arī Āboltiņa nav ieinteresēta kaut kādām pārmaiņām. Līdz ar to speciāli jūsmīgākiem skatītājiem Latvijas politiskajā arēnā turpinās cīņas ar kartona zobeniem.