Tradicionālo vērtību stilīgais šarms

© F64

Šā gada 3. jūlijā ANO Cilvēktiesību padome Ženēvā pieņēma rezolūciju Ģimenes aizsardzībai. Par šo rezolūciju balsoja 27 valstis, pret 14 valstis, tajā skaitā Latvija. Latvija balsoja pret, jo rezolūcijā tiekot runāts vienīgi par tradicionālās ģimenes aizsardzību, kas Latvijas pārstāvja izpratnē ir pārāk šaurs ģimenes traktējums. Nerunāsim, vai šāds balsojums nav pretrunā mūsu Satversmei, kas ļoti precīzi definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, un kāds bija mūsu pārstāvja mandāts balsot tieši šādi. Parunāsim pēc būtības.

«Smalkajā» sabiedrībā par cilvēkiem, kuri aizstāv «tradicionālās vērtības», ierasts pavīpsnāt kā par atpalikušiem pāķiem, kas neko nesaprot no mūsdienu dzīves. Esmu pietiekami daudz bijis Rietumos un citur pasaulē, lai nešaubītos – patiešām, tas dzīves modelis, kurš valda Rietumos, cilvēkam ir vispieņemamākais gandrīz no visiem aspektiem. Līdz ar to necentīšos pierādīt, ka ir kāds cits alternatīvs ceļš, kurš mums ejams. Taču tas nenozīmē, ka bez ierunām jāseko vienai (uzsveru, tikai vienai) Rietumu sabiedrības daļai, kuras adepti šeit uzdodas par progresīvāko sabiedrības daļu, kas vienīgā tiesīga runāt Rietumu vārdā.

Ja jau ģimenes aizstāvībai jāpieņem speciāla ANO rezolūcija, tad tas nozīmē, ka ģimenes vērtības ir apdraudētas un pārdzīvo krīzi. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēl pirms stāšanās amatā žurnālā Ieva sludināja tradicionālās ģimenes galu un spriedelēja par 11 gadiem, kas it kā esot ilgākais laiks, kādu divi cilvēki varot sadzīvot kopā. Šie izteikumi ne mirkli neapdraudēja viņa piemērotību augstajam amatam, kas liecina, ka tradicionālās ģimenes sociālais prestižs ir visai zems.

Šajā situācijā ne vienam vien ģimenes institūts sāk šķist lieks un nevajadzīgs. Zaudējot skaidrus orientierus, daudzi apjūk, bet apjukumā ne vienmēr tiek pieņemti labākie lēmumi. Cilvēces vēsture rāda, ka tradicionālās vērtības tāpēc jau arī ir tradicionālas, jo ir izturējušas gadu tūkstošu pārbaudi. Tagad daudzi domā līdzīgi kā Ķīlis, taču tiklīdz sabiedrībā nostiprināsies apjausma, ka tieši ģimene ir vieta, kur cilvēks var justies visdrošāk un komfortablāk, tā notiks atgriešanās pie tradicionālajām vērtībām. Tā notika 19. gadsimtā pēc 18. gadsimta vaļībām, un domāju, ka 21. gadsimts nebūs izņēmums. Šo viedokli pamatošu ar kādu analoģiju.

Savulaik strādāju kopā ar ultraliberāli noskaņotu kolēģi, kurš uzskatīja, ka viss senais un tradicionālais ir tikai traucēklis un no tā ir jāatbrīvojas kā liekas nastas. Būdams uzticīgs savai pārliecībai, viņš visā nopietnībā deklarēja, ka Vecrīga un bulvāru rajons Rīgā līdz pat Tallinas ielai ir jānojauc, lai atbrīvotu vietu jaunām, modernām ēkām. Nemaz nerunājot par tām koka mājām dažādās Rīgas malās, kuras līdz pēdējam ir gatava aizstāvēt arhitekte Zaiga Gaile un viņas domubiedri, lai gan šīs ēkas bieži vien ir nožēlojamā stāvoklī un cilvēkiem, kuri tajās dzīvo, nereti jāpiecieš sausā ateja kāpņu telpā.

Vai, racionāli spriežot, kolēģim nav taisnība? Bet nez kāpēc Vecrīgu neviens nedomā jaukt nost un par tās noārdīšanas plāniem trīsdesmitajos gados tagad šausmināmies. Līdzīgi ir ar tradicionālajām vērtībām. Arhaiskā, nekoptā veidā šīs vērtības var deformēties sieviešu apspiestībā, morālā divkosībā, no paaudzes uz paaudzi pārmantotos kompleksos un citos sociālos trūkumos. Taču tāpēc nav jāvēršas pret tradicionālajām vērtībām. Tās jāpiepilda ar mūsdienīgu saturu. Tieši tāpat kā vecās mājas nav vis jājauc nost, bet gan rūpīgi jārenovē un jāpadara maksimāli komfortablas dzīvošanai. Nesen ciemojos ASV. Tā ir fantastiski skaista un bagāta valsts, bet visvairāk tur nomāc vēsturiskās arhitektūras trūkums, tāpēc, atgriežoties Latvijā, priecājos par katru senāku celtni.

Līdzīgi mūsu sabiedrību nospiež vispārēja tradicionālās ģimenes ārdīšanas tendence, kuru raksturo augstais šķirto un vientuļo cilvēku skaits. Esmu pārliecināts, ka dzīvot tradicionālajā ģimenē, kur ir tēvs un māte, vīrs un sieva, brāļi un māsas, ir un būs daudz prestižāk nekā glancēto žurnālu sludinātajā, kur katram ir neskaitāmas attiecības un bērni no dažādiem partneriem. Arī dzīvot vēsturiskā mājā kļūst arvien stilīgāk, par spīti jauno projektu reklāmām. Tradicionālais atgriežas.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais