Konspirologi arī Augstākajā tiesā
Pasaulē klīst dažādas konspirāciju (sazvērestību) teorijas. Piemēram, Krievijā valda teorija, ka pie visām mūsdienu nelaimēm vainojamas ASV vai to līdzskrējēji. Pēc Borisa Ņemcova slepkavības Krievijas publisko telpu pārplūdināja versijas, kurās tika pausta pārliecība, ka slepkavību organizējuši paši upura domubiedri (Kremļa opozicionāri, ukraiņu «fašisti», CIP vai citi «sliktie»), lai diskreditētu Putinu, «krievu pasauli» un visu labo, ko sevī iemieso «dižā» Krievija.
Arī Latvijā ir savas sazvērestības teorijas. Populārākā no tām ir šāda – vārdā nenosaukti ļaundari regulāri ieceļ KNAB vadībā savus ielikteņus, kuriem dots «slepens» rīkojums – graut KNAB no iekšpuses, to vājināt, diskreditēt un novest līdz apsmieklam. Lai šo nelietīgo rīkojumu pildītu, šie vadītāji apzināti strādā pēc iespējas sliktāk un nodarbojas ar klaju kaitniecību. Pirmais «kaitnieks» bija Normunds Vilnītis, un konspiroloģijas adeptiem izdevās ne vienam vien iestāstīt, ka tā nav nekāda sazvērestības teorija, «bet tā arī ir» – N. Vilnītis ir «speciāli iesūtīts», lai KNAB iznīcinātu. Daudzi šai leģendai tic joprojām. N. Vilnīti izdevās noēst, un viņa vietā pēc ļoti rūpīgas vērtēšanas (tai skaitā no kaitniecības teorijas sludinātāju puses) Saeima gandrīz vienbalsīgi ievēlēja Jaroslavu Streļčenoku. Tagad gan izrādās, ka arī J. Streļčenoks ir «ļaundaru» iesūtīts kaitnieks, kura «patieso» mērķi sociālajā vietnē twitter formulējis Augstākās tiesas (AT) tiesnesis Jānis Neimanis, publicējot šādu ierakstu: «tāds jau ir arī mērķis. totāli diskreditēt iestādi, lai vienīgais risinājums būtu KNAB likvidācija vai pilnīga marginalizācija.»
Interneta komentāros pie jebkura raksta par KNAB līdzīgi ieraksti nav retums. Taču šoreiz ir runa nevis par kaut kādiem anonīmiem interneta komentētājiem – konspirācijas teoriju cienītājiem, bet gan par augstu valsts amatpersonu – AT tiesnesi. J. Neimanis runā par konkrētu, negatīvi orientētu mērķi, kuru var izvirzīt vienīgi konkrēti cilvēki un tikpat konkrēti cilvēki var izpildīt. Būtībā tiek izvirzīta smaga apsūdzība plaša mēroga sazvērestībā, kur šie sazvērnieki «speciāli kaitē», lai sasniegtu mērķi – «totāli diskreditētu iestādi, lai vienīgais risinājums būtu KNAB likvidācija».
Konspirācijas teorijas saprātīgu cilvēku sabiedrībā netiek uztvertas nopietni, jo, lai gan dažkārt tām izdodas saglabāt formālo loģiku, tās parasti ir neloģiskas pēc būtības. Var pieņemt, ka N. Vilnītim bija citāds KNAB attīstības redzējums, kurš nesakrita ar kādas politisko interešu grupas redzējumu, vai J. Streļčenokam ir nepietiekama pieredze un spējas, lai vadītu tik lielu un specifisku iestādi, bet tad par to ir jārunā un vēlme nomainīt kādu amatpersonu attiecīgi jāpamato. Taču, ja tiek apgalvots, ka kāds ir «speciāli iesūtīts», nodarbojas ar «kaitniecību», apzināti vāji vada iestādi ar «mērķi diskreditēt», tad šie specifiskie konspirācijas teoriju atslēgvārdi liecina, ka notiek centieni manipulēt ar sabiedrisko domu, tāpat kā īpašas ievirzes mūzikas pavadījums TV politiski informatīvajās pārraidēs nekļūdīgi signalizē par propagandas klātbūtni.
Kamēr konspirācijas teorijas izplata atsevišķi interneta komentētāji, realitātes izjūtu zaudējuši žurnālisti vai pat atsevišķi politiķi, tikmēr visa šī apmātība ir normas robežās, jo, kā jau teikts, konspirācijas teorijas ir bijušas vienmēr un visur. Svarīgākā ir sabiedrības attieksme pret tām. Šodien nav pieņemts nopietnu cilvēku sabiedrībā pat pieminēt tādu «dokumentu» kā Ciānas gudro protokoli, kur nu vēl atsaukties uz to. Taču, ja sabiedrībā kā pieņemami sāk cirkulēt acīmredzami murgaini priekšstati par realitāti, kā, piemēram, Krievijā par ASV lomu vai Latvijā par «iesūtītajiem kaitniekiem, kuri grauj KNAB», tad ir jāskandina trauksmes zvani. Galu galā AT tiesnesis ir ne tikai viens no valsts tiesiskuma pīlāriem, bet arī atspoguļo sabiedrībā valdošo izpratni par pieņemamo. Ja AT tiesnesis domā sazvērestības teoriju kategorijās, tad tas ir bīstami ne tikai tiesu sistēmai, bet arī valstij un sabiedrībai kopumā. Ja Latvijas sabiedrība 21. gadsimtā nodarbojas ar kaitnieku meklēšanu, noteikšanu un ķeršanu, tad tālu no padomju laiku domāšanas modeļa diemžēl neesam tikuši.