Latvijai būs jāsniedz skaidrojumi par lēmumiem sankciju jautājumos

Eiropas Savienības sankciju režīma uzturēšana pret Krievijas pilsoņiem nonākusi jaunā, sarežģītā fāzē. Jau šonedēļ Briselē norit intensīvas konsultācijas, jo lēmums par ierobežojumu sankciju pagarināšanu jāpieņem līdz 15. septembrim. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz noteicošs būs vienprātības princips. Tieši tas bieži kļuvis par “Ahilleja papēdi” kopējai sankciju politikai – reizēm atsevišķas dalībvalstis savu atbalstu sasaistījušas ar konkrētu personu svītrošanu no tā dēvētā “melnā saraksta”.

Šobrīd publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka vairākas valstis vēlas panākt zināmu un ne tika zināmu uzņēmēju atbrīvošanu no sankcijām. Starp viņiem minēti Ališers Usmanovs, Mihails Frīdmans, Dmitrijs Mazepins, Pjotrs Avens, Musa Bažajevs un Alberts Avdoļjans. Tas praktiski nozīmē, ka diskusijas atkal norisināsies “paketēs” - vieni uzvārdi tiks saglabāti sarakstā, citi - ar lielu varbūtību no tā izņemti. Protams, pastāv arī citi scenāriji, bet šis šobrīd ir visticamākais.

Latvija līdz šim pozicionējusi sevi kā konsekventu sankciju politikas aizstāvi. Tomēr jāatzīst, ka arī mūsu valsts vairāk nekā reizi ir iesaistījusies kompromisos. Spilgtākais piemērs bija balsojums par Krievijas sporta ministra izslēgšanu no sankcijām, neskatoties uz viņa atklāti agresīvo retoriku un kara atbalstu. Šādi lēmumi pēc tam raisīja jautājumus par kritērijiem, pēc kuriem tie pieņemti, taču viennozīmīgas atbildes sabiedrība no valdības pārstāvjiem tā arī nesaņēma.

Šoreiz šāda izvairīšanās vairs nebūs iespējama. Publiskais un politiskais spiediens ir krietni lielāks, un Latvijas valdībai būs jāskaidro ne tikai galarezultāts, bet arī kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēti konkrētie cilvēki. Vai tie būs balstīti faktos, faktiskajās darbībās pēc 2022. gada februāra, vai arī lēmumi tiks vadīti vairāk no simboliskiem un emocionāliem apsvērumiem?

Pat ja šobrīd Latvijas amatpersonas norāda, ka tās neatbalstīšot sankciju atcelšanu nevienai personai - nedz Krievijas nedz citu valstu pilsoņiem, diplomātiskā realitāte ir tāda, ka vienošanās panākšanai kompromisi būs neizbēgami. Jautājums ir - vai Latvija izvēlēsies tos kompromisus, kas skar Krievijā palikušos un tur ar biznesu joprojām saistītos, vai arī lēmumu loģika būs citāda, balstīta uz faktiem un reālo rīcību. Jebkurā gadījumā, no pieredzes, vadot ārlietu dienestu, ir skaidrs, ka atbildes par pieņemtajiem lēmumiem tiks prasītas un šoreiz no tām izvairīties būs gandrīz neiespējami. Pat neskatoties uz to, ka valdībai jau šobrīd nav vienkārši skaidrot sabiedrībai visu, kas notiek saistībā ar ASV, Indijas, Ķīnas un pat Eiropas valstu politiķu publisko paziņojumu dinamiku, valdības pārstāvjiem būs jāspēj pamatot, kāpēc ir pieņemti šādi vai citādi lēmumi, citādi ik katra šāda "vienošanās" raisīs arvien lielāku neuzticību un aizdomas.