Viedokļi

“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.

Lai kāda arī būtu katra cilvēka personiskā attieksme pret pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, nevar noliegt, ka viņš ir pēdējo gadu desmitu iespaidīgākais un vienlaikus arī neparastākais rietumvalstu līderis. Kur slēpjas Trampa fenomena saknes? Kādā veidā cilvēks, par kuru publiskajā telpā ir tik daudz negatīvas, nievīgas (turklāt pārsvarā patiesas) informācijas, varēja uzvarēt visnotaļ demokrātiskās ASV prezidenta vēlēšanās?

1989. gada 23. augustā, demonstrējot brīvības alkas, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.

Baltijā 2025. gada 2. ceturksnī novērojams elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājums par 25 %, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, ko ietekmēja lielāki nokrišņi reģionā un atjaunīgo energoresursu izstrāde – vēja elektrostacijas un hidroenerģija. Tādējādi aizvadītā gada 2. ceturksnī vairumtirdzniecības cena Baltijā bija par 43 % zemāka nekā Polijā un par 15 % zemāka nekā Vācijā.

Preses konferencē pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas valstu līderiem ASV prezidents Donalds Tramps lielu daļu sava runājamā veltīja nevis galvenajai tēmai, par kuru ir satraukta Eiropa un Ukraina, bet kaut kur garām, veicot tālas pasāžas dziļi savas valsts iekšpolitikā un kritizējot ASV žurnālistus. Radās iespaids, ka tostu viņš sāk par Ukrainu, bet pabeidz ar savu iekšplitisko ņemšanos, par kuru Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un uz Vašingtonu atbraukušajiem Eiropas valstu līderiem maz daļas.

Kas un kā notiks Ovālajā kabinetā 18.augustā, domāju, to nezina neviens, pat ne Tramps, ne Putins, ne Eiropas līderi, kas pavadīs Zelenski. Izvēle būs starp diviem variantiem, kuri ir vienādi labi un slikti vienlaicīgi. Un tā būs izvēle, kas ļoti var ietekmēt tik daudzu cilvēku drošību un ikdienu.

Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.

Latvijā elektroenerģijas cena pakāpās par 7 % līdz 46,12 EUR/MWh, Lietuvā par 8 % līdz 46,28 EUR/MWh, bet Igaunijā bija vērojams cenas samazinājums par 11 % līdz 36,70 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -1,71 EUR/MWh līdz 198,52 EUR/MWh. Tikmēr par 68 % pieauga Nord Pool sistēmas cena – aizvadītajā mēnesī tā bija 32,32 EUR/MWh.

Miers Kaukāzā – lieliska ziņa. Bet žēl ka ES globālā loma turpina samazināties

Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.

Lēmumu pieņēmēji valstu, reģionu un kontinentu mērogā parasti ir labi informēti, izglītoti cilvēki ar apskaužamu skaitu ekspertu un akadēmiķu savā rīcībā.

Šodien pirmā nedēļa pēc alkohola ierobežojumi ieviešanas. Kas noticis? Kādas sekas šim lēmumam, ja skatāmies no patērētāja viedokļa? Viņam daudz ērtāk nopirkt sev vēlamu alus vai vīna pudeli, veicot komplekso pirkumu.

Amerikāņu filozofs, uzņēmējs, kurš piedalījies komandā, kas dibināja “PayPal”, Rods D. Mārtins, sociālajā vietnē “X” publicējis ļoti viedu rakstu, kas atspoguļo pašreizējo situāciju ASV un Šveices attiecībās. ASV un Šveice nozīmē tālejošas sekas visai pasaulei, tajā skaitā arī Latvijai.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns sociālajā vietnē “X” paudis bažas par Iekšlietu ministrijas izsludināto VUGD automašīnu iegādes iepirkumu, piemēram, četru cilvēku ekipāžām plānots iegādāties automašīnas ar trim sēdvietām.

Sociālajos tīklos izplatās informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo Izraēlas spiegprogrammatūru, kas palīdz identificēt nodokļu nemaksātājus, tajā skaitā piekļūt šifrētai informācijai no “iOS” un “Android” viedtālruņiem, apejot ierīču drošības sistēmas. VID vieš skaidrību, norādot, ka izskanējusī informācija ir neprecīza un sabiedrību maldinoša.

No 2026. gada 1. janvāra visos ūdens centros un peldbaseinos Igaunijā būs jābūt glābējam. Latvijā jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu plašāku glābēju iesaisti, top ilgi un mokoši – nu jau gadiem.

Mums patīk domāt, ka ir normāli lepoties ar savu kolektīvu - ģimeni, etnisko piederību, nāciju - un uzskatīt viņu sasniegumus pagātnē par savējiem. Mums patīk domāt, ka nav taisnīgi tikt demonizētiem un sauktiem pie atbildības par lietām, kurās neesam bijuši vainīgi vai kurās neesam piedalījušies.

Latvijas laukos briest raža. Uz beigām iet zemeņu laiks, daudzviet aug cūku pupas, daudzviet arī zirņu lauki un burkāni, un kartupeļi, kukurūza, ķirbji. Daži saimnieki pat atvēl katram pilsētniekam nedaudz salasīt savām vajadzībām bez maksas.

2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.

Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.

Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.