Vakara Ziņas

Tā saucamā mūsdienu psihedēliskā blūzroka grupa no Siguldas “So Lucid Electric Feel” laidusi klajā savu otro albumu (debijas lieldarbs “We’re All Connected” datējams ar 2020. gada pavasari), kurā, kā jau to liecina jaunā veikuma nosaukums, uzburtas ainas, kurās pēc mīlestības un sabiedrības izsalcis prāts izpaužas dažādos veidos un raksturos.

Nesen lasītājiem vēstījām par Rīgas pilsētas 4. klīniskās Sarkanā Krusta slimnīcas ārsti Annu Ūdri, pieminot arī viņas tuvākās kolēģes un audzēknes ķirurģijā Irmas Valijas Bertas Kantsones (15.04.1913.–18.06.1988.) vārdu. Kaut arī bez Nopelniem bagātā ārsta titula, daktere Kantsone Sarkanā Krusta slimnīcā bija otra tikpat izcila personība, kuras ieguldījums ārstniecībā komentārus neprasa. Latvijas medicīnas vēsturē viņas vārds un veikums ir paliekošs.

Alīnas Peineres mīlulis ir punduršpics ar īpaši interesantu vārdu – Bosjiks. Pati saimniece sevi attīsta kāzu kleitu radīšanā, bet brīvajā laikā kopā ar vīru Žani iemīļojusi ceļot. Turklāt četrkājainais draugs ir  spītnieks, bet mīļš, un ar viņu kopā ģimene mēro tālus ceļus. Šis skaistais astoņgadnieks ir iemācījis rūpēties un priecāties par vienkāršām lietām, kas ikdienā ir apkārt, kā arī rotaļīgumu un nenogurdināmu pozitīvismu.

Savulaik vienai no populārākajām mūsu valsts sportistēm un bijušajai kamaniņu braucējai, pirmajai ziemas olimpisko spēļu čempionei no Latvijas Verai Zozuļai šogad 7. augustā apritēs 50 gadu, kopš viņa sākusi nodarboties ar kamaniņu sportu.

Lai gan Kristīne Lauriņa jau divdesmit gadu dzīvo un strādā Strasbūrā un šeit ir visas viņai svarīgās lietas – ģimene, darbs un daudzie projekti,  kādā brīdī sarunā viņa atzīst: «Man joprojām ļoti pietrūkst Latvijas!» Tāpēc, cik iespējams, savu brīvo laiku Kristīne velta Strasbūras latviešu ģimeņu korim «Staro», svētdienas skoliņai, bibliotēkas iekārtošanai un darbam Latvijas pārstāvniecībā. Viņa šeit rīko arī svētkus latviešiem, un šogad Kristīnei un viņas kolēģiem izdevies sarīkot fantastiskus Baltā galdauta svētkus ar kora koncertu un bērnu zīmējumu konkursu, uz kuru sabrauca latvieši no tuvākās apkārtnes.

Latvijas un Lietuvas pierobežas pilsētiņu Žagari dēvē par desu un ķiršu galvaspilsētu. Ja jums nav atmiņu no padomijas gadiem par desu iegādāšanos un nav ne jausmas arī par to, kāpēc tieši Žagares ķirši ir paši labākie, varat bez sirdsapziņas ēdām baudīt šī nelielā miestiņa viesmīlību tikai garāmbraucot. Nepilns simtiņš kilometru no Rīgas, un nonāksiet Žagarē. Vienas dienas sprauns izskrējiens uz tuvējo pierobežu var būt laba laika pavadīšana, ja padomā nav īpaši saspringta tūrisma programma.

Latvijas tramvaju stāsti neaprobežojas tikai ar Liepāju, Daugavpili un Rīgu. Savulaik ar «trambuli» varēja vizināties arī Baldonē, Ķemeros, Ventspilī un Tukumā. Pirms trim gadiem sākās parakstu vākšana, lai tramvaja līniju no Baložiem Ķekavas novadā ierīkotu līdz Ziepniekkalnam. Bet viena otra ideja tā arī palikusi tikai drosmīgo projektētāju atvilktnēs, piemēram, kā tramvajs varētu pārvadāt kolhozniekus Tukuma rajonā. »Vakara Ziņas« sāk ielūkoties aizraujošajos Latvijas tramvajstāstos.

Jā, pagājušā gadsimta piecdesmitajos padomju prese visā nopietnībā izplatīja viltus ziņas, ka amerikāņi izgudrojuši jaunu ieroci pret cilvēci – dzeltenu vaboli ar desmit melnām garenām svītrām. Kolorādo vaboli. Nosaukumu gan tā ieguvusi pēc tam, kad 19. gadsimta piecdesmitajos ASV, Kolorādo štatā, nograuza kartupeļu laukus. Bet vispār vaboles dzimtene ir Meksika. 

Maijā pēc gājiena pret padomju okupācijas pieminekļiem kāds vīrietis uz ielas izlēca no auto un uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu. Pēc tam «varoni» atrada noslēpušos mājas bēniņos aiz skursteņa. Uzbrucēju apcietināja, bet atbrīvoja. Piekautā skolnieka intereses bez atlīdzības aizstāvēt tūdaļ uzņēmās zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šarmanta, ar garu, blondu bizi, slaidu augumu, ar rietumniecisku gaumi attiecībā uz apģērbu un manierēm – tik netipiska padomju laikam un garam bija estrādes dziedātāja, mecosoprāns Marija Pahomenko (25.03.1937.–08.03.2013.). Viņas parādīšanās uz skatuves bija notikums, taču, Marijai sākot dziedāt, klausītājiem aizrāvās elpa. Dzidra, spēcīga balss, kas izkopta gandrīz līdz pilnībai. Viens no nozīmīgākajiem panākumiem māksliniecei bija «Grand Prix» starptautiskajā konkursā «Zelta Orfejs» Bulgārijā. Var apgalvot, ka talanta dēļ zelta Orfejs bija pati Marija Pahomenko.

Ar vīru Aivaru vairākus gadus esam starptautiskās ceļojumu kompānijas «inCruises» biedri. Bijām plānojuši ceļot vismaz reizi gadā, bet kovids ieviesa korekcijas, un divi pasūtītie ceļojumi tika atcelti. Šī gada sākumā nopirkām nākamo ceļojumu, šoreiz garāku. Izvēlējāmies 14 diennaktis garo ceļojumu ar kruīzkuģi «Sky Princess» no Londonas uz vairākām pilsētām Francijā, Spānijā un Portugālē – kopumā bez Londonas bijām vēl astoņās pilsētās.

Šobrīd viens no Latvijas vadošajiem un iecienītākajiem pašmāju «youtube.com» raidījumiem «Generation Famous», ko Laura Saulīte izlolojusi saviem spēkiem, ir apliecinājums tam, ka vadīt raidījumu var pat no savas viesistabas. Grāmata «Priekā, par s*dīgu dzīvi!», kura pelnīti nonāca pirktāko grāmatu topā, ir viņas uzrakstīta kopā ar draudzeni, kad no cienījama amata abas nonāca bezdarbnieču statusā. Un tagad – savs apakšveļas zīmols. Dažu gadu laikā Laura Saulīte ir pierādījusi, ka no ieceres līdz realizācijai ir pāris niecīgi soļi, taču par niecīgumu varētu saldi pastrīdēties.

Tukumnieces Zanes Zorinas ģimenē mitinās divas tādas neparastas radības, kuras citiem mēdz pat rādīties murgos vai atturēt no dalības izdzīvošanas spēlēs džungļos. Izvaicājām Zani par to, cik patiesi ir valdošie stereotipi par šīs sugas pārstāvjiem un kā gūt prieku no saskarsmes ar eksotiskajiem mājas mīluļiem.

Krievijas komiķis Maksims Galkins šovasar Dzintaru koncertzālē izsludinājis papildkoncertu, un biļetes tiek izpirktas momentā. Sekmīgas bijušas tūres Izraēlā, un mākslinieks sniedz atbalstu Ukrainai.

Komiķe, aktrise, dziedātāja un rakstniece Rebela Vilsone bijusi spiesta «iznākt no skapja» un, pirms žurnālisti publicēja informāciju par viņas attiecībām ar latvieti, Rīgā dzimušo Ramonu Agrumu, šo ziņu publicēja pati.

Anita Mellupe savulaik bija apgāda «Likteņstāsti» motors un seja. Viņa ir tik enerģiska, ka varētu darbināt vēja parku bezvējā. Joprojām valodā, rīcībā, gaitā, idejās žigla, visu paspēj un izdara. Kad tiekamies Limbažos, kur Anita tagad dzīvo, viņa mūs ved ekskursijā un sūkstās, ka neesam ieplānojuši vairāk laika. Anitai piemīt brīnišķa prasme ieraudzīt aizraujošo, interesanto un uzburt stāstu šķietami no nekā. Bet zem tā slēpjas interese par dzīvi, urķīgs raksturs, pārbaudīti fakti, stāstnieces talants, mīlestība pret cilvēkiem un nenovērtējama izpalīdzība. Ar šo Anitas rakstura īpašību saistītais stāsts par to, kā Limbažos meklējām Finka pēdas, sekos citā žurnāla numurā. Viņa dzīvo aumaļām, un dzīve viņai visu piedāvā aumaļām.

Tiem, kas no kaut kā baidās, citi mēdz ieteikt – stājies pretī savām bailēm un piedzīvo to situāciju, no kuras bīsties. Tādu situāciju izbaudīja arī Agnese Bērziņa.

Ikreiz braucot garām ārstniecības iestādei, kuras nosaukums ilgus gadu desmitus bija Rīgas pilsētas 4. klīniskā Sarkanā Krusta slimnīca, prātā pazib jautājums: vai ēka vēl atgūs bijušo spozmi? Vai masīvais mūra nams Jāņa Asara ielā 3 ar sarkano krustiņu fasādes pusē, kam nākamgad apritēs 110. gadskārta un kas savulaik tika radīts ar mērķi kalpot medicīnai un žēlsirdīgo māsu sagatavošanai, būs tas, kas reiz bija? Pēdējo gadu laikā vērojot bijušās slimnīcas ēkas pārvērtības, kad tajā darbojas medicīnas centra «ARS» Diagnostikas klīnika, šķiet, jā, nams pie Grīziņkalna nav lemts nebūtībai.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Nesen atgriezies no ceļojuma uz Holivudu, pazīstamais komponists Rihards Zaļupe atzīst, ka priecājas gan par to, ka Latvijā beidzot beigusies «zaļā ziema» un uz ielas redzamie cilvēki ģērbjas vasarīgi interesanti, gan par to, ka darba viņam ir pilnas rokas – mūzika četrām lielajām filmām un diviem seriāliem, turklāt jau šogad gaidāmi vēl vairāki vērienīgi muzikāli notikumi.

Antinea Doloresa Cukurs-Risoto pirms vairākiem gadiem atgriezusies Latvijā, kur dzīvoja bērnībā, pirms aizbraukšanas uz Brazīliju. Viņas atmiņās atdzīvojas Baltā muiža Iļģuciemā, kur Cukuru ģimene kādu laiku dzīvoja, Bukaišu māja «Lidoņi», ko slavenais konstruktors, lidotājs un žurnālists Herberts Cukurs pēc lidojuma uz Gambiju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados saņēma kā balvu...