Ar vīru Aivaru vairākus gadus esam starptautiskās ceļojumu kompānijas «inCruises» biedri. Bijām plānojuši ceļot vismaz reizi gadā, bet kovids ieviesa korekcijas, un divi pasūtītie ceļojumi tika atcelti. Šī gada sākumā nopirkām nākamo ceļojumu, šoreiz garāku. Izvēlējāmies 14 diennaktis garo ceļojumu ar kruīzkuģi «Sky Princess» no Londonas uz vairākām pilsētām Francijā, Spānijā un Portugālē – kopumā bez Londonas bijām vēl astoņās pilsētās.
Laikus un pārdomāti izvēlieties, ko ņemt līdzi, izpētiet laika prognozi, kādi pasākumi, izklaides, sporta aktivitātes paredzētas uz kuģa. Katrai kruīzkompānijai ir savas tradīcijas - notiek gan Baltais vakars, kad visi ģērbjas baltā, gan sarkanmelnais u.c. Pat ja kuģis nepiestāj kādā ostā, bet atrodas jūrā, visiem ir ko darīt - var sportot, nodarboties ar fitnesu, spēlēt tenisu, golfu, galda spēles (uz dažiem kuģiem ir pat «amerikāņu kalniņi» un botāniskais dārzs), ir iespēja baudīt skaistumkopšanas procedūras, var atpūsties, sauļoties, laiskoties uz klāja vai plunčāties kādā no siltajiem baseiniem vai burbuļvannām, var izmēģināt veiksmi kazino, visas diennakts garumā darbojas neskaitāmi bāri, kafejnīcas, arī karaoke. Katru vakaru ir iespēja apmeklēt restorānu, pēc kura seko teātra izrāde vai šovs. Ja izvēlaties septiņas diennaktis garu kruīzu un nav vēlēšanās staipīt lielu koferi ar tērpiem un apaviem, gluži labi var iztikt arī ar rokas bagāžas koferi, ņemot līdzi viegli kombinējamas drēbes, kā arī pāris izejamos tērpus vakariem.
Katras dienas vakarā saņemam nākamās dienas programmu, kur viss smalki uzrakstīts: cikos un kurā pilsētā piestāsim, ko tur var apskatīt, kā nokļūt līdz centram, cikos jābūt atpakaļ, ko var pasākt uz kuģa, kas un cikos notiek katrā bārā, zālē, uz klāja.
Par pasažieriem ļoti rūpējas, pat pārlieku - uz 3000 pasažieru ir vairāk nekā 1000 personāla. Katra kajīte tiek uzkopta bez īpašas vajadzības divas reizes dienā, mainīti dvieļi utt.
Nokļūšana līdz kuģim negāja raiti. Kruīzu nopirkām ziemā, bet lidmašīnas biļetes līdz Londonai - pavasarī, tikai tad sākām pētīt, kā no lidostas tikt līdz kuģim un atpakaļ, vai pietiks laika pārbraucieniem. Nācās izvēlēties divas aviokompānijas, no Londonas līdz kuģim vajadzēja braukt vairākas stundas ar ātrvilcienu un pārsēšanos. Noteiktu laiku iepriekš bija jāapstiprina sava dalība kruīzā un jāaizpilda dokumenti, jāaizsūta foto, bet pirms ierašanās - vēl arī kovida tests jānodod, to nācās izdarīt Rīgas lidostā trīs stundas pirms izlidošanas. Līdz pēdējam brīdim nebijām pārliecināti, vai tiksim kruīzā!
Kruīza cenā ietilpst praktiski viss, kas ir pieejams uz kuģa: vieta kajītē, brokastis, pusdienas un vakariņas, vieglas uzkodas, sporta nodarbības un izklaides iespējas pieaugušajiem un bērniem. Pakalpojumu klāsts un izklaides iespējas atšķiras uz katra lainera. Par papildu maksu iespējams iegādāties ekskursijas pieturvietās, spa procedūras, nobaudīt maltīti tematiskā restorānā, izmantot internetu, izmantot veļas mazgātavas pakalpojumus, spēlēt kazino, iegādāties alkoholiskos dzērienus, dzērienu komplektus, samaksāt nodevas un dzeramnaudas.
Iespējams, jaunākiem cilvēkiem šķiet, ka kruīzi nav domāti viņiem, bet gan pensionāriem, ka labāk maršrutu izvēlēties un veidot pašiem un ilgāk, pamatīgāk iepazīt vienā braucienā tikai vienu vietu, nevis kā kruīzā - vienā braucienā nedaudz apskatīt piecas līdz astoņas pilsētas trijās valstīs.
Nē, kruīzos var sastapt pietiekami daudz bērnu un jauniešu, viņiem visiem ir ar ko nodarboties! Dzīve tomēr nav tik gara, lai pagūtu pamatīgi aplūkot visas valstis, iepazīt un izpētīt pilsētas, tāpēc kruīzi ir visērtākais, izdevīgākais un drošākais ceļošanas veids. Patīkami bija redzēt daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām, par viņiem ir padomāts gan uz kuģa klāja, gan sauszemes.
Uz klāja sastapām darbinieces, kuras dzīvo Ukrainā. Katrai ir savs dzīves stāsts, bet kopīga sāpe par Ukrainas likteni... Piemēram, atsaucīgā oficiante Līna jau piecus mēnešus ir prom no dzimtenes, ģimene ir no Kijivas, vīrs ar diviem dēliem palikuši Ukrainā, viņiem nācies pārcelties uz Ļvivu. Raķete trāpījusi blakus viņu mājai... Līna katru brīvu brīdi klausās jaunākās ziņas no Ukrainas. Viņa notiekošo Ukrainā jūt dubultsāpīgi, jo pati nāk no jauktas ģimenes. Tuvinieki no Urāliem kara pirmajās dienās zvanījuši un apvaicājušies, kas jauns, kā klājas, un Līna bijusi nesaprašanā - pie mums, starp citu, sācies karš, vai par to neko nezināt? Klausules otrā galā atskanējis: ko nu stāsti pasakas! Pēc šī kruīza Līna nolēmusi atgriezties Ļvivā pie ģimenes - vīrs netiekot galā ar bērniem. Vairākkārt dzirdējām - apkārtējie, uzzinot, ka kāds no personāla ir no Ukrainas, izsaka līdzjūtību, izrāda atsaucību. Jutāmies savādi, ka mēs laiskojamies saulītē, bet pavisam netālu notiek karš... Satiku arī bijušo maskavieti Borisu, kurš jau 30 gadu dzīvo Ņujorkā. Uzreiz noprasīju, ko domā par Putinu - Boriss skumji atzina, ka viņam kauns, ka nāk no Krievijas, kauns par notiekošo!
