Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Bija laiks, kad biju slaidāka, un cilvēki pamanīja manu vizuālo līdzību ar britu princesi Diānu, un šādu viedokļu bija aizvien vairāk. Tāpēc reiz uztaisīju fotosesiju un pēc tam saņēmu vairākus darba piedāvājumus turpināt karjeru kā princeses Diānas līdziniecei. Jā, arī tāds posms manā dzīvē ir bijis,» smaidot atzīst iluzioniste Dace Pecolli.

Mēdz teikt: «Tam cilvēkam talants no Dieva...» Tas akurāt par dziedātāju Mārtiņu Freimani, kurš pirms 11 gadiem devās tajā saulē. Gaišs cilvēks, kura piemiņa nezūd. Viņa mūzika dzīvo, un jūlija beigās Dullo Dauku festivālā skanēja mākslinieka pirmo dziesmu koncertstāsts «I am fine», ko veido 12 līdz šim plašākai auditorijai nezināmas mūziķa dziesmas, kuras viņš radīja 90. gados, mācoties Aizputes vidusskolā.

Krievijas karadarbība Ukrainā noris sesto mēnesi, savukārt informatīvais karš – jau gadiem, pat gadu desmitiem. Agresorvalsts iedzīvotājiem uzzināt patiesību, kas notiek pašu dzimtajās ārēs, kļūst arvien grūtāk, taču tas nav neiespējami.

«Mūzikas ierakstu gada balva «Zelta mikrofons» ir mans mūža darbs – esmu tam veltījusi divdesmit sešus sava mūža gadus un veltīšu vēl tik, cik spēšu,» saka balvas producente Elita Mīlgrāve, rādot šogad februārī slēgtās ceremonijas laikā tapušo viņai ļoti mīļo un svarīgo fotogrāfiju, un ar smaidu piebilst: «Ja ņemam vērā, ka šogad svinēšu apaļu dzīves jubileju, tad tiešām pusi mūža esmu veltījusi šīs balvas pasākumu rīkošanai.»

Ja pieļaujam, ka arī arhitektiem gribas profesionāli padraiskoties, tad jāaplūko arhitekta Nikolaja Jakovļeva pirmais Rīgā projektētais nams Lāčplēša ielā 100. Visticamāk, viņš šo ēku projektēja ar pilnīgi citiem nolūkiem, tomēr garāmgājējam, ja vien nav aizspriedumu pret kailumu un raganām, aizvien ir prieks ieraudzīt puskailo dāmu uz ēkas fasādes. Pēc tam var sākt pētīt pārējās detaļas un motīvus, gluži kā no pasakas izkāpušus. Tā arī ir. Krievu folkloras zinātājam katra detaļa atklāj kādu senu un nu jau slēptu nozīmi, bet vienkāršs vērotājs var mielot acis ap to, ko redz, un meklēt tādu jēgu, kā pats to saprot.

Renāte Kalniņa agri uztaustīja to, kas sagādā prieku pašai un garšo citiem. Viņas darba diena sākas īsi pirms pulksten pieciem rītā, lai gatavotos cept kūkas. Renāte eksperimentējot rada jaunas receptes un īsteno kvēlākos gardēžu sapņus. Turklāt dzīvo ar skaudru patiesību – rītdiena mums nav apsolīta, tāpēc atliek baudīt un novērtēt šo dienu un tik pašsaprotamas lietas kā redzēt, dzirdēt, kustēties un sajust. Viņas pašreizējai pieredzei pamatā senais un uzreiz neatbildamais jautājums: vai viegli būt jaunam?

Atraktīvās pasākumu veidotājas, «Skudras metropoles» īpašnieces un trīs meitu – Gerdas, Grētas un Gabrielas – mammas Gundegas Skudriņas vairāki beidzamo gadu projekti novērtēti ar prestižām starptautiskām balvām. «Iedvesmu saviem darbiem un projektiem smeļos pavisam vienkāršās lietās,» viņa saka.

Zinot jomas, kurās Māris Putniņš ir darbojies, turklāt ar labiem panākumiem, rodas grūtības izlemt, kā viņu pieteikt lasītājiem. Mākslinieks, scenāriju autors gan spēlfilmām, gan animācijas filmām, producents, režisors un aktieris, bērnu grāmatu rakstnieks – visās minētajās nozarēs pratis sevi pierādīt, neliekot vilties ne skatītājiem, ne lasītājiem. Savulaik, pirms pusgadsimta, pat grebis koka figūriņas. Tāpēc šķita interesanti noskaidrot, ar ko no visa uzskaitītā Māris Putniņš nodarbojas patlaban.

Vai spējat iztēloties dzīvi elegantā viesnīcā? Ik dienu rūpīgi tiek uzkopts jūsu numuriņš, mainīti dvieļi un gultasveļa, kristāla vāzē ielikti svaigi ziedi. Ik rītu jums jādodas brokastīs, nelauzot galvu, ko ātrumā varētu pagatavot un apēst. Savukārt dienas laikā vienīgās rūpes ir par to, vai doties pastaigā gar Ženēvas ezera krastu vai tomēr kāpt Alpu kalnos, vai varbūt nedarīt ne vienu, ne otru. Cik ilgi jūs tā varētu dzīvot? Pāris dienu, augstākais – nedēļu, pusotras… Līdz brīdim, kad sāk pietrūkt naudas.

Izdevniecībā «Madris» top atmiņu grāmata par bijušā Jaunatnes teātra pirmo studiju, kurā mācījās Igors Siliņš, Ārija Stūrniece, Dace Priede, Dina Kristīne Bitēna, Romāns Grabovskis, Aivars Pūcītis, Rūdolfs Plēpis, Enriko Avots, Guntis Skrastiņš, Aldis Kusiņš, Egīls Valčs – visus nemaz nenosaukt. Tekstu autore ir šīs studijas studente un vēlākā aktrise un grāmatu autore Lenvija Sīle, bet projekta vadītāja – teātra un kino aktrise un bijusī Latvijas Televīzijas diktore Maija Eglīte. Viņas sola, ka tik interesants un nozīmīgs izdevums par tautā iemīļotiem aktieriem iznāks pirmoreiz.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Labs piemērs, ko droši vien daudzi nevēlētos redzēt savā jaunajā paaudzē – neiet skolā, braukā riņķī un pret visu protestē. Protestēt sāka 15 gadu vecumā, tagad viņai ir 19. Agresīvi dusmīgos vaibstus nomainījusi maigāka sejas izteiksme. Un nesen manīta Rīgā. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, kāds no politiskajiem spēkiem esot viņu arī uzaicinājis uz tēju. Vizīte Latvijā nav oficiāla.

Skaitļi apliecina to, ko redzam ik dienu. Piemēram, daļu rīdzinieku daudzdzīvokļu mājās jau pāris mēnešus pieradina pie gaidāmajiem kosmiskajiem rēķiniem – viena kubikmetra ūdens uzsildīšana kādreizējo piecu eiro vietā izmaksā 15 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Inflācija! Inflācija kāpj debesīs kā kaza Ulža Bērziņa dzejolī: «Cik reizes Dievs nogrūda, tik reizes kaza atkal kāpa, kāpa...»

Izcilā latviešu kinorežisore un animatore Signe Baumane nesen pabeigusi savu jaunāko filmu «Mans laulību projekts», kuras pirmizrāde pirms neilga laika notika Traibekas kinofestivālā Amerikā; filma izrādīta arī Anesī un Karlovi Varu festivālā. «Tas bija mans visilgākais projekts, jo pie šīs filmas strādāju septiņus gadus. Tagad jūtos kā koks ar nolauztiem zariem vai kā starp diviem krēsliem – no viena vēl neesmu nokāpusi, uz otra pagaidām neesmu uzkāpusi,» sazvanīta savās mājās Bruklinā Ņujorkā, kur viņa dzīvo kopš 1995. gada, režisore tēlaini atzīst.

Irina Kokmane atzīst, ka ir darbaholiķe, kura var daudz un dara daudz. Kopš mazām dienām – rokdarbniece, vēlāk apguvusi mājturības pedagoga specialitāti, bet aizvadītajos gados atradusi sevi no jauna pastalu radīšanā. Ne bez iemesla viņa godīgi saka pasaulei un īpaši sev: «Šķiet, ka enerģijas baterijas nekad tā arī nebeidzas un manā ikdienā ir vairāk par 24 stundām diennaktī.»  

Lai gan vasara daudziem ir atvaļinājumu laiks, producents Aigars Dinsbergs uz lauriem nesnauž un par atpūtu nedomā: «Neslēpšu, ka esmu darbaholiķis, un pēc ilgās piespiedu dīkstāves atkal ar kolēģiem esam metušies darbos. Tāpēc šobrīd savas domas koncentrēju uz diviem projektiem – Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes leģendārās rokoperas «Kaupēn, mans mīļais» brīvdabas nakts uzvedumu augusta vidū Siguldas pilsdrupu estrādē, kas, visticamāk, būs pēdējā iespēja redzēt šo abu autoru ģeniālo kopdarbu, savukārt septembrī VEF Kultūras pilī krāšņā koncertā «Paši skaistākie vārdi» tiek plānots skaisti nosvinēt dzejnieces, prozaiķes un dramaturģes Māras Zālītes jubileju.»

...un reiz pienāk ļoti nozīmīga diena bērna un viņa vecāku dzīvē – jaunais sabiedrības loceklis beidzot saprot, kāda nozīme ir priekšmetam, uz kura viņš ticis cītīgi sēdināts, un podiņš saņem to, kas tam lemts! Bet nedomājiet, ka mūža gaitā dažs labs pieaugušais neturpina podiņa fetišu. Kā nu ne, ja esot aprēķini – piecus gadus no dzīves cilvēks pavadot tualetē.

Enciklopēdijās lasāms, ka savulaik Ventspilī bija zirgu tramvajs, kā arī tas, ka pirms apmēram 100 gadiem šajā ostas pilsētā nopietni domāja par elektriskā tramvaja līnijas ierīkošanu. Tomēr 1923. gada pilsētas ārkārtas domes sēdē sociāldemokrāti šim nodomam pārvilka krustu.

Dramaturgs Edvards Radzinskis pārraidē «Furceva» pauž: «Krievijas sabiedrībā jau 100 gadu ir tāda nelaime, ka viss ir noslēpums, taču visi visu zina.» (2021. gada 13. janvāra ieraksts.) Izsakot šo frāzi, viņa uzmanības lokā bija viena no ietekmīgākajām sievietēm Padomju Savienības vēsturē – PSRS Politbiroja locekle un vēlāk kultūras ministre Jekaterina Furceva (07.12.1910.–24.10.1974.). Dramaturgs to attiecināja uz ministres mīklaino nāvi, taču ne mazāk noslēpumu, precīzāk – maz zināma, var atrast arī Katrīnas III, kā ministre tika dēvēta, vēl dzīvai esot, biogrāfijā.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šķiet, aukstā zupa šogad kļuvusi īpaši pieprasīta. »Vakara Ziņu« aptaujātie ļaudis atzina, ka šī zupa esot viņu ēdienkartē, un dalījās dažos zupas pagatavošanas noslēpumos. Savukārt pieredze, kas gūta, cienājot ar mums tik ierasto ēdienu ārzemju viesus, ir ļoti dažāda – no piekrišanas līdz pilnīgai neizpratnei.