VAKARA ZIŅAS. Latvijas iedzīvotāji taupa naudu, kā vien māk

Skaitļi apliecina to, ko redzam ik dienu. Piemēram, daļu rīdzinieku daudzdzīvokļu mājās jau pāris mēnešus pieradina pie gaidāmajiem kosmiskajiem rēķiniem – viena kubikmetra ūdens uzsildīšana kādreizējo piecu eiro vietā izmaksā 15 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Inflācija! Inflācija kāpj debesīs kā kaza Ulža Bērziņa dzejolī: «Cik reizes Dievs nogrūda, tik reizes kaza atkal kāpa, kāpa...»

Patēriņa cenu pieaugums šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija 25,4 procenti. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2018. gada jūnijā bija vienāda ar 125,40 eiro 2022. gada jūnijā, izskaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4 %, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju - palielinājās par 19,3 procentiem.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, cenu rekordisti bija pārtika, bezalkoholiskie dzērieni, ar mājokli, atpūtu, kultūru un transportu saistītas preces un pakalpojumi, restorānu un viesnīcu pakalpojumi, veselības aprūpe, toties cenas samazinājās apģērbam un apaviem.

Cenu svārstības jāuzmana tikpat rūpīgi kā elektrības cenas biržā, jo produktu cenas ietekmē akcijas. Noslēdzoties akcijām, dārgāka kļuva, piemēram, kafija, žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa, maize, saldējums, mājputnu gaļa, jogurts, barība mājdzīvniekiem. Par vairāk nekā 13 % cenas pieauga kartupeļiem, bet to ietekmēja jaunās ražas nonākšana tirdzniecībā. Mēneša laikā sadārdzinājās farmaceitiskie produkti un zobārstniecības pakalpojumi, un šāda tendence saglabājusies kopš 2021. gada jūnija. Njā, misters Bīns pats laboja sev zobus...

Savukārt par nepilniem 6% lētāki bija svaigi dārzeņi, un apģērbu un apavu cenas mēneša laikā samazinājās par 1,6%. Starp citu, lētāki bija arī ziedi, diemžēl, kad vēders prasa ēst, tad nebūt ne visi pirks ziedus vienkārši tāpat, savam priekam.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 22,1 %: sieram un biezpienam par 30,2 %, piena produktiem par 33,7 %, pienam par 39,2 % un jogurtam par 25,8 %. Iecere grauzt sausu maizi arī izgāzusies, jo maize kļuvusi dārgāka par 21 %. Pat makaronu izstrādājumu un rīsu cenas sit pa kabatu, jo nu maksā par trešdaļu dārgāk.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 39,9 procentiem.

Ko darīt? Inflācijas ietekmē 87 % Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši iepirkšanās paradumus, secināts pēc «Swedbank» Finanšu institūta veiktās aptaujas.

64 % aptaujāto norāda, ka vairāk nekā iepriekš pievērš uzmanību preces cenai un izvēlas tādas preces, kurām piemērotas atlaides vai akcijas.

38 % iedzīvotāju pērk lētāku zīmolu preces un pakalpojumus, bet 34 % taupa līdzekļus, retāk ēdot restorānos un kafejnīcās, mazāk izmantojot ēdienu piegādes pakalpojumus un biežāk maltītes ieturot mājās.

30 % aptaujāto norādījuši, ka paši ķērušies pie dažādiem remontdarbiem, mājas vai dārza labiekārtošanas, mazdārziņa iekopšanas.

27 % atzīst, ka iespēju robežās veido preču rezerves, lai vēlāk par tām nebūtu jāmaksā vairāk.

25 % iedzīvotāju norāda, ka atliek vai atceļ lielāku pirkumu iegādi tieši augsto cenu dēļ.

13 % aptaujāto šobrīd aktīvi veido uzkrājumus, lai sagatavotos apkures sezonai un turpmākam cenu kāpumam, bet tikpat daudzi jau ir spiesti tērēt uzkrājumus, lai spētu samaksāt ikdienas un ikmēneša tēriņus.