Šķiet, aukstā zupa šogad kļuvusi īpaši pieprasīta. »Vakara Ziņu« aptaujātie ļaudis atzina, ka šī zupa esot viņu ēdienkartē, un dalījās dažos zupas pagatavošanas noslēpumos. Savukārt pieredze, kas gūta, cienājot ar mums tik ierasto ēdienu ārzemju viesus, ir ļoti dažāda – no piekrišanas līdz pilnīgai neizpratnei.
Uzņēmēja un Mazās Mežotnes pils īpašniece Regīna Deičmane stāsta, ka viņas ģimenē aukstā zupa galdā tiek celta visu sezonu un īpaši tagad, karstajā laikā, tas ir viens no visiecienītākajiem ēdieniem; arī viņai pašai tas ļoti garšo, jo ir gan veselīgs, gan garšīgs. Taujāta, kā šo mums vasarās tik ierasto ēdienu uzņēmuši viņas ārzemju viesi (vasarās, kad pilī notiek klasiskās mūzikas koncerti, te allaž viesojas kāds ārzemju mākslinieks), Regīna smej, ka galdā aukstā zupa gan tiekot celta, taču lielākoties viesu attieksme esot ļoti atturīga. «Viņi nesaprot, kas tas tāds ir un kā var kefīru samaisīt ar marinētām bietēm un gurķiem. Turklāt tajās valstīs, no kurām brauc mūsu viesi, kefīra nemaz nav. Manuprāt, viņi šo produktu vispār nepazīst.» Savukārt, kad no Francijas ciemos atbrauc Regīnas meita, pirmais, ko viņa mammai allaž lūdzot pagatavot, ir tieši aukstā zupa.
Par zupas recepti Regīna teic: tā ir absolūti klasiska: kefīrs, daudz gurķu (parasti - pašaudzēti), marinētās bietītes, zaļumi - liela bunte zaļo lociņu un dilles, nedaudz citrona sulas skābumam, kā arī mazliet sāls un pipari. «Neko neblenderēju, vienkārši sajaucu kefīru ar gabaliņos sagrieztiem gurķiem un sagrieztām marinētām bietēm. Arī lociņus un dilles sagriežu un iemaisu zupā. Pašās beigās piespiežu nedaudz citrona sulas skābumiņam, bet nedaru tā, kā daži citi, kas zupai lej klāt etiķi. Un zupai vienmēr noteikti tiek pievienota smalki sagriezta cieti novārīta ola.»
Arī pasaulslavenais latviešu soprāns Marina Rebeka atzīst, ka viņai ļoti garšo aukstā zupa un, ja viņa šajā laikā ir Latvijā, tad zupa tiekot gatavota ļoti bieži. «Arī manai meitai Katrīnai šis ēdiens ļoti garšo!» saka Marina. «Pirmkārt, aukstā zupa ir veselīga, jo to gatavo no kefīra, kas ļoti nāk par labu organismam, turklāt tajā ir maz kaloriju. Arī marinētās bietītes un gurķi ir gana veselīgi un garšīgi produkti. Bet pats svarīgākais - aukstā zupa nav jāvāra, kas šajā karstajā laikā, kad negribas stāvēt pie plīts, ir ļoti būtiski, un tās pagatavošana neprasa daudz laika,» dziedātāja uzskaita vēl dažas aukstās zupas pozitīvās īpašības. Ar šo ēdienu, kuru viņa gatavo pēc klasiskās receptes bez kulināriem eksperimentiem, Marina Rebeka esot cienājusi savus kolēģus gan Itālijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, un parasti visiem tā garšojot tīri labi.
Kā atzīst grupas «Apvedceļš» dalībnieks un Ropažu novada kultūras speciālists Armands Leimanis, viņa ģimenē aukstā zupa šajā karstajā laikā ir ļoti iecienīts paēdiens. «To ēdu gan es, gan mana kundze Sanita, dažreiz arī mūsu dēliņš Tomass. Turklāt ģimenē ir iegājies tā, ka šo ēdienu gatavojam abi, atšķirībā no citiem ēdieniem, jo ar putnu gatavošanu nodarbojas Sanita, savukārt mana specializācija ir zivju ēdieni. Un tas, kurš to dara, zupu pagatavo no sākuma līdz beigām.» Saviem ārzemju viesiem mūziķiem, kuri pirms dažiem gadiem apmeklēja Latviju, lai piedalītos Armanda rīkotajā Diksilendu festivālā, viņš gan šo ēdienu neesot piedāvājis.
Aukstā zupa Leimaņu ģimenē tiek gatavota pēc klasiskās receptes: kefīrs, marinētas bietes (tā esot obligātā sastāvdaļa!), gurķi, daudz zaļumu un garšai - šķipsniņa sāls un piparu. «Ja man pietiek laika, zupai pievienoju arī smalki sagrieztus vārītus kartupeļus,» Armands piebilst un padalās vēl vienā noslēpumā - kad zupa ir pagatavota, tā uz stundu vai divām jāieliek ledusskapī, lai pirms ēšanas būtu nepieciešamajā temperatūrā. «Zinu, ka daži zupai liek klāt ledu, lai tā būtu vēsāka, bet esam atklājuši, ka, pastāvot ledusskapī, tā arī ir pietiekami vēsa,» rezumē Armands.
Daudzu vēsturisko romānu autore, rakstniece Inguna Bauere teic: «Ir, ir šis ēdiens manas ģimenes ēdienkartē; tiesa, ēdam to tikai es, vīrs un dēls, kā arī meita ar noteikumu, ka zupā nav desas, jo viņa ir veģetāriete. Vedekla un mazbērni atturas, jo izrādās, ka bietes neesot viņu mīļākais ēdiens...» Ārvalstu viesus rakstniece neesot ar šo ēdienu cienājusi, jo negribot riskēt. Savukārt, lūgta padalīties ar zupas recepti, viņa atklāj, ka nekādas īpašas receptes nav: «Pērku gatavo zupu burciņās, pievienoju ūdeni un kefīru, un visas labās lietas, kas piederas aukstajai zupai (noteikti - sinepes!). Vārītas, sagrieztas olas, svaigu gurķi, doktordesu, vārītu kartupeli, lokus, dilles. Man garšo!»
Kad pērnvasar »Vakara Ziņas« viesojās Iģenes muižā, kuru atjauno uzņēmēja Nadīna Millere, viņa cienāja ar ļoti garšīgu auksto zupu. «O, jā, mūsu ēdienkartē aukstā zupa ir katru vasaru!» Nadīna saka un stāsta, ka to gatavojot pēc parastās receptes: bietes, gurķis, ola, doktordesa, loki, dilles, taču kefīra vietā tiekot izmantotas paniņas. «Savukārt mana mamma aukstajā zupā liek skābenes, gabaliņos sagrieztus vārītus kartupeļus, cieti novārītu un sasmalcinātu olu, smalki sagrieztas dilles un lociņus un to visu pārlej ar atdzesētu vārītu ūdeni, bet pirms ēšanas pieliek krējumu. Sanāk aukstā skābeņu zupa, kas ir ļoti garšīga un atspirdzinoša.» Nadīna vēl piebilst, ka somi un baltkrievi, kurus viņa cienājusi ar savu gatavoto auksto zupu, esot par to bijuši sajūsmā.
