VAKARA ZIŅAS. Skati cilvēku no... naktspoda!
...un reiz pienāk ļoti nozīmīga diena bērna un viņa vecāku dzīvē – jaunais sabiedrības loceklis beidzot saprot, kāda nozīme ir priekšmetam, uz kura viņš ticis cītīgi sēdināts, un podiņš saņem to, kas tam lemts! Bet nedomājiet, ka mūža gaitā dažs labs pieaugušais neturpina podiņa fetišu. Kā nu ne, ja esot aprēķini – piecus gadus no dzīves cilvēks pavadot tualetē.
Runājošs un mirgojošs
Tagad šī nozīmīgā higiēnas priekšmeta ražotāji nebeidz pārsteigt sevi, bērnus un viņu vecākus ar visdažādākajām podiņu variācijām, formām, krāsām, funkcionalitāti. Ir podiņi ar speciālu vietu papīra uzglabāšanai. Ir transformējami podi, kurus var ņemt līdzi pārgājienos, ceļojumos un dodoties viesos. Ir neslīdoši un muzikāli naktspodi, un tādi, kur, nospiežot tualetes podiņa rokturi, dzirdēsiet plūstošā ūdens skaņu vai skaistu melodiju. Podiņš var atalgot bērnu ar krāsainām gaismiņām. Nez kāpēc ražotāji nepieļauj, ka arī pieaugušie vēlētos dzirdēt uzmundrinošas frāzes attiecīgā brīdī vai uzsākt dialogu ar tualetes podu. Kur gan citur apspriesties ar saprotošu partneri, ja ne mierīgā atmosfērā... Hm... tomēr jāizsver, vai jūsu atvasi sajūsminās vērtējums «ohoho!» vai «diez kas nav...», jo mūsdienās naktspodiņš lielākoties ir domāts mazu bērnu pieradināšanai pie «lielā» poda.
Dāvāja uz kāzām
Kāpēc vajadzīgs naktspodiņš? Skaidrs, kāpēc, vai ne? Ērtību labad, jo uz ielas naktī neskriesi. Ilgu laiku naktspods zem gultas vai skapītī bija ikdienišķa un pašsaprotama lieta.
Par naktspodiem un to nozīmi Senajā Grieķijā varam uzzināt no sengrieķu dramaturgu Sofokla un Aristofana rakstu darbiem. It kā senākais naktspoda attēls ir no 5. gadsimta pirms mūsu ēras - uz vāzes uzzīmēts bērns, kurš sēž uz trauka ar augstu atzveltni, izkāris kājeles cauri īpašām atverēm.
Japāņu aristokrāti 7. gadsimtā izmantoja koka naktspodu, kas atgādināja penāli ar rokturi un kuru piepildīja ar pelniem vai oglēm. Kamēr mājās nebija ierīkota atsevišķa tualetes telpa, naktspodus izmantoja gan dienā, gan naktī.
Viduslaiku Eiropā pārtikušāko ļaužu namos naktspodi tika rotāti ar zīmējumiem un pamācošiem uzrakstiem (kurš gan noliecās tik zemu, lai tos izlasītu?), tos izgatavoja no sudraba, vara un vēlāk - no fajansa. Bet nabadzīgāko mājās izmantoja māla traukus.
Ja gribējās paspīdēt ar turību, tad meistariem pasūtīja izgatavot podu no tīra zelta. Kāds naudīgs tirgotājs ķīnietis pieprasīja izgatavot lielu zelta podu. Tik lielu, ka pats saviem spēkiem nevarēja uzrāpties līdz vajadzīgajam augstumam. Bet ne tikai Ķīnā tā bija - jo greznāks naktspods un no dārgāka materiāla, jo lielāku prestižu demonstrēja tā īpašnieks.
Krievijā cariskās ģimenes dāma pūrā saņēma ar izšūtu zīdu dekorētu naktspodu.
Filipīnās ir tradīcija jaunlaulātajiem dāvināt naktspodu, jo tas garantēja ģimenei uzplaukumu.
Līdz 19. gadsimtam podiņš zem gultas viesnīcās bija normāla lieta, pat ja bija izveidota speciāla labierīcību telpa. Starp citu, Eiropas valstīs bija iespējams iznomāt naktspodu viesiem, piemēram, kad rīkoja balles.
Līdz 18. gadsimtam podiņa lietošana nebija intīma padarīšana, pat Francijas karaļi rīkoja pieņemšanas, sēžot uz poda.
Zinājāt, ka sievietēm domātais naktspods atgādināja mērces trauku? To varēja izmantot, nenovelkot neko no apģērba un pat nepaceļot to.
Anglijā bija ierasts glabāt naktspodus skapītī ēdamistabā. Pēc maltītes sievietes izgāja no telpas, bet vīrieši izvilka podus un darīja, kas darāms.
Sešpadsmitā gadsimta sākumā naktspods ieguva tādu formu, kādu pārsvarā lietojam mūsdienās.
Deviņpadsmitā gadsimta beigās naktspodi atdeva savas pozīcijas modernākām ierīcēm, jo mājās tika ievilkts ūdens klozets.
Nekas nav vienkārši
O, ja domājat, ka naktspods ir tikai priekšmets īslaicīgai lietošanai, tad kļūdāties. Ir aprēķini, cik lielam tam jābūt, lai podā atstājamais labums nešļakstītos apkārt, cik augstai jābūt atzveltnei. Nozīmīga ir arī drošība - lai podiņš neslīd, lai ir rokturis, pret kuru atbalstīties. Tam tiešām ir nozīme ne tikai tad, ja podiņu izmanto bērns, arī pieaugušajam veselības problēmu dēļ var nākties izmantot naktspodu. Padomju laikā uzaugušie var tikai skaust mūslaiku bērnus par naktspodiņa variācijām, jo viņiem bija emaljēts trauks ar vāku un rokturi, kas mēdz apgāzties.
Putina koferītis
Cilvēki iesmej par Krievijas prezidenta Vladimira Putina miesassarga funkcijām. Viņam tualetē sekojot miesassargs ar koferi, un šā cilvēka uzdevums ir savākt visu, ko prezidents atstājis, atsaucoties uz franču žurnālu «Paris Match» un Krievijas mediju «Projekt», vēsta interneta medijs «pravda.com.ua».
Miesassarga uzdevums ir savākt Putina izkārnījumus un urīnu, lai tos nevarētu izmantot analīzēm ārzemēs. Viss tiekot savākts īpašos iepakojumos, ievietots koferī un eksportēts atpakaļ uz Krieviju, jo Putina veselības stāvoklis tiek turēts noslēpumā. Pat ja tas ir izdomājums, tas apliecina, cik nozīmīga ir, atvainojiet, uz poda pavadītā cilvēka dzīves daļa.