VAKARA ZIŅAS. Pilsēta Krievijā, no kuras bēg visi, kas var

 
©Ekrānšāviņš/https://www.youtube.com/watch?v=JUXp0RIcaxw

Krievijas karadarbība Ukrainā noris sesto mēnesi, savukārt informatīvais karš – jau gadiem, pat gadu desmitiem. Agresorvalsts iedzīvotājiem uzzināt patiesību, kas notiek pašu dzimtajās ārēs, kļūst arvien grūtāk, taču tas nav neiespējami.

Viena no iespējām ir izmantot interneta vietni «Youtube», kur jauni, uzņēmīgi krievi izveidojuši paši savus kanālus. Sergejs Volkovs ikvienam interesentam piedāvā savu kanālu «Krievu noslēpumi» (Русские тайны), kur stāsta par to, kā dzīvo cilvēki pašu valstī. Vien jāpatur prātā, ka šo kanālu Sergeja dzimtenē katru mīļu brīdi var bloķēt, ja vien tas nav jau izdarīts.

Īpaši laikā, kad Krievijas karaspēks visiem spēkiem cenšas okupēt jaunas teritorijas, ir vērts paskatīties, kas notiek pašu mājās. Nevar arī aizmirst, ka Krievijas Federācija neaprobežojas ar Maskavu un Sanktpēterburgu; tai pieder arī milzu teritorijas ar subarktisku klimatu aiz Ziemeļu polārā loka. Piemēram, Komi Republikas ziemeļu pilsēta Vorkuta un tās apkārtne.

Bēg, kurš var

Vai spējat iedomāties, ka kaut kur uz mūsu planētas dzīve rit pilnīgi atšķirīgi, pareizāk sakot, tā tiecas nevis uz priekšu, bet gan straujiem soļiem kāpjas atpakaļ? Tas apgalvojams arī par sešiem pilsētciematiem tā saucamajā Vorkutas lokā. Savulaik šīs apdzīvotās vietas izveidoja ogļraču šahtu tuvumā, tās savienojot ar transporta ceļiem un dzelzceļa līnijām. Jāpiebilst, ka šahtas celtas uz politieslodzīto kauliem, tās būvēja padomju soda nometnēs nometinātie, kuru vidū bija arī latvieši.

Pagājušā gadsimta 70. gados sešos Vorkutas pilsētciematos kopā dzīvoja ap 200 000 iedzīvotāju, no tiem Komsomoļskā (Комсомольский) - 17 078. Visvairāk iedzīvotāju te mitis 1959. gadā - 18 781, taču kopš šī laika vietējo skaitam bijusi tendence kristies. Loģiski, jo Gulaga sistēmu, tajā skaitā Vorkutlagu, likvidēja 1960. gada 25. janvārī.

Krasa iedzīvotāju skaita samazināšanās sākās uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad cilvēki uzzināja, kas ir bezdarbs. Samazinājās vajadzība pēc oglēm un attiecīgi pēc ogļraču darba. Patlaban šahtās strādā vienīgi pensijas vecuma ļaudis. Ko dara jaunieši? Uzņēmīgākie Komsomoļsku jau sen pametuši, pārējie nododas alkohola vai narkotisko vielu priekiem. No tādiem strādnieki nesanāks… Mūsdienās Komsomoļskā dzīvojot ne vairāk kā 100 cilvēku, kaut vietējie apgalvo, ka viņu skaits nav lielāks par 40 līdz 60 iedzīvotājiem. Vorkutas vadībai ir noteikts atlikušajiem iedzīvotājiem 2022. gadā piešķirt citu dzīvojamo platību ārpus pilsētciemata, bet Komsomoļsku slēgt.

Zaudētā paradīze

Pilsētciemata iedzīvotāji padomju laikus atceras kā paradīzi zemes virsū. Komsomoļskā darbojušies pieci (!) bērnudārzi, mūzikas skola, vispārizglītojošā skola, kultūras nams, pareizāk sakot, pils, sporta komplekss un slidotava, slimnīca ar dzemdību namu, kā arī nepieciešamā infrastruktūra un administratīvā pārvalde. Uzskaitījumā nedrīkst aizmirst veikalus, kafejnīcu «Noslēpums» un restorānu «Kosmoss». Tas bija laiks, kad šahtas nodrošināja darbu absolūti lielākajai daļai ciemata iedzīvotāju. Mazģimeņu kopmītnes bija pārpildītas - visiem nav pieticis vietas, kur dzīvot.

Netieši par iedzīvotāju daudzumu liecina sen pamestā un izdemolētā skolas ēka - masīva būve četros stāvos, kas paredzēta 1. līdz 11. klašu audzēkņiem, un kultūras pils Komsomoļskas galvenajā ielā. Tajā notika kinoseansi, koncerti un citi sarīkojumi, tika svinēti svētki. Kultūras iestādes telpās vietu pieticis 500 cilvēkiem!

Posts Sverdlova un citās ielās

Laikiem mainoties, iestādes citu pēc citas slēdza. Viena no pirmajām bijusi skola, tai sekoja bērnudārzi, vēlāk arī veikali. Autobusu līnijas uzskatīja par nerentablām, tāpēc slēdza arī tās. Kas palika? Pasts. Ņemot vērā, ka Komsomoļskā vairs nav neviena, pat vismazākā pārtikas veikala un neiebrauc arī autoveikals, pasta nodaļas funkcijās ietilpa tirgot ne tikai laikrakstus un žurnālus, bet arī ko ēdamu - konservus. Taču arī tā nav atvērta katru dienu, bet gan katru otro.

Marodieri ēkas izdemolējuši tā, ka vieglāk tās būtu nojaukt un uzbūvēt no jauna. Pie bijušā sporta kompleksa - pamatīgas Staļina laika būves - fasādes pusē kāds piesitis jaunu plāksnīti ar ielas nosaukumu, lai ikviens iebraucējs zinātu, ka atrodas Sverdlova ielā!

Vietējie iedzīvotāji par visām nejēdzībām, piemēram, par to, ka nav iespējams nopirkt pat pārtiku, bez mitas sūdzas vietējai administrācijai, taču rezultāta kā nav, tā nav. Jaunākā informācija liecina, ka nesen tika slēgta arī vienīgā pasta nodaļa…

Tā nav nekur citur pasaulē

Nedrīkst aizmirst arī par to, kāds Komi Republikā ir klimats, kas vietējiem jau tā sūros dzīves apstākļus tikai sarežģī. Ziema ilgst vismaz astoņus mēnešus gadā, vissiltākajā periodā - jūlijā - vidējā gaisa temperatūra +11,7 grādi, bet arī tad naktīs ir salnas. Pāris mēnešus var baudīt polāro dienu, kas nozīmē, ka saule nenoriet, taču pārējā laikā - polāro nakti, kad visapkārt valda tumsa.

Ja Komsomoļskā kādam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība - aizmirstiet un… mirstiet! Neviens pie jums neatbrauks. Arī saukt policiju nav jēgas, jo tā šeit vairs nav paredzēta.

Katrā no piecstāvu dzīvokļu ēkām ar vismaz četrām ieejām dzīvo pa vienai, augstākais, divām ģimenēm. Vienā pavisam eleganti - katra stāva kāpņutelpā aizņemts tikai viens dzīvoklis un tajā pašā pa vienam cilvēkam. Tātad pa vienam kaimiņam dzīvo pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā! Jautāsiet, kāpēc šie nelaimīgie cilvēki, galvenokārt pensionāri, nepārceļas kaut vai uz Vorkutu, kur viss vēl nav likvidēts. Atbilde vienkārša - tāpēc, ka viņi vēl joprojām gaida rindā uz dzīvokli - kurš 40 gadus, kurš 35.