VAKARA ZIŅAS. Anna Ūdre. Daktere ar fenomenālām darba spējām

 
©LATVIJAS VALSTS VĒSTURES ARHĪVS

Ikreiz braucot garām ārstniecības iestādei, kuras nosaukums ilgus gadu desmitus bija Rīgas pilsētas 4. klīniskā Sarkanā Krusta slimnīca, prātā pazib jautājums: vai ēka vēl atgūs bijušo spozmi? Vai masīvais mūra nams Jāņa Asara ielā 3 ar sarkano krustiņu fasādes pusē, kam nākamgad apritēs 110. gadskārta un kas savulaik tika radīts ar mērķi kalpot medicīnai un žēlsirdīgo māsu sagatavošanai, būs tas, kas reiz bija? Pēdējo gadu laikā vērojot bijušās slimnīcas ēkas pārvērtības, kad tajā darbojas medicīnas centra «ARS» Diagnostikas klīnika, šķiet, jā, nams pie Grīziņkalna nav lemts nebūtībai.

Vairāk nekā 40 gadu

Vairāk nekā 40 gadu šīs ēkas telpās praktizējusi kāda izcila dāma, kurai otru līdzīgu atrast būtu grūti. Tāpēc stāsts būs par ķirurģi Annu Ūdri (15.02.1896.-30.12.1981.) - ilggadējo Rīgas pilsētas 4. klīniskās Sarkanā Krusta slimnīcas 2. ķirurģiskās nodaļas vadītāju. Darba gaitas Sarkanajā Krustā viņa sāka 1940. gadā, bet beidza īsi pirms došanās mūžībā. Savukārt »Vakara Ziņās« (tolaik tas bija laikraksts) viņas vārds parādījās 1995. gada 8. martā, kad aktrise Milda Klētniece žurnālistei Džovitai Grebzdei atklāja, kā daktere Ūdre māksliniecei pēc piedzīvotā uzbrukuma kāpņu telpā izglābusi dzīvību.

Darbam veltī sevi visu

Anna piedzima Lazdonas pagastā, Madonas pusē, Andreja Ūdra ģimenē. Vēlāk, brieduma gados, garas stundas, nereti pat diennaktis strādājot ķirurģijas nodaļā, daktere Ūdre atelpas brīžos vislabprātāk apsēdusies uz sasirgušo madoniešu gultām, lai viņus uzklausītu, ar viņiem parunātos. Vienīgā nelaime, ka tādu miera brīžu gadījās - ai, cik maz! Ja var ticēt dažādos periodiskajos izdevumos rakstītajam, paši mīļākie ķirurģes pacienti bijuši tie, par kuru dzīvību un veselību viņa visvairāk stundu cīnījusies pie operāciju galda.

1924. gadā daktere absolvēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Pirmais skolotājs ķirurģijā - profesors Jānis Jankovskis, kurš kopš 1922. gada vadīja Latvijas Universitātes Hospitālās ķirurģijas klīniku. Izcilais ārsts un skolotājs, ievedot Annu Ūdri operāciju zālē, viņai reiz esot teicis: «Ja gribat kļūt par ķirurģi, jums jābūt gatavai atdot citiem savu dzīvi un darīt jebkuru slimnīcas darbu. Jums piederēs tikai svētdienas.» (Avots: Rēķe, S. «Apbalvojums»// Rīgas Balss, Nr. 42, 18.02.1961.) Pamanīdams studentes spējas, jau pavisam drīz profesors viņai uzticējis veikt arvien sarežģītākas operācijas. 1923. gadā profesora Jankovska klīnikā par subasistentu sāka strādāt ārsts ķirurgs Jānis Jēgermanis, kurš vēlāk kļuva par Annas Ūdres dzīvesbiedru.

Pastāvīgā darba gaitas jaunā speciāliste sāka Rīgas pilsētas 1. klīniskajā slimnīcā. Pagājušā gadsimta 30. gados pacientus pieņēmusi arī privāti Merķeļa ielā Nr. 7, dzīvoklis 6. Netipiski, ka vienā no viņas pasēm norādīts, ka daktere piederējusi pareizticībai.

Operas vietā operāciju zāle

Vērtējot ar mūsdienu mērauklu, Ūdre šķiet pārcilvēks. Varbūt šāds apzīmējums izklausās pārspīlēti, taču dakterei piemitušas fenomenālas darba spējas. «Beigt darbu viņai nozīmē aprūpēt visus slimniekus, ja vajadzīgs, pat citās nodaļās, ja nepieciešams - izdarīt arī māsas un kopējas darbu. Bet atpūtai citreiz pietiek ar 10-15 minūtēm, kas nakts miega vietā nosnaustas turpat slimnīcā.» (Avots: Rēķe, S. «Apbalvojums»// Rīgas Balss, Nr. 42, 18.02.1961.)

Ne tikai operēt un aprūpēt savus pacientus, dakterei pietika laika medicīniskas un pat sociālas ievirzes publikāciju gatavošanai. Piemēram, «Latvijas Ārstu Žurnāla» 1934. gada 1. marta numurā lasāms raksts «Par kuņģa apdegumiem», kurā Anna Ūdre izklāstījusi populārākos tā laika rīdzinieku pašnāvību veidus, kā arī analizējusi vairākus gadījumus, kad slimnīcā akūtā stāvoklī ievests pacients, kuru viņa pati operējusi.

Ja tomēr gadījies kāds brīvāks brīdis, ārste labprāt apmeklējusi koncertus, teātra izrādes, operas. Taču arī tad nav bijis droši zināms, kā beigsies vakars. «Slimniekam dziļa brūce kaklā, pārgriezti asinsvadi. Visi mēģinājumi apturēt asiņošanu ir neveiksmīgi. Varbūt tomēr nodaļas vadītāja varētu ko līdzēt? Bet viņa ir operā. Kā vienmēr, pārējiem kolēģiem katrs solis zināms. Steidzīgi jādod ziņa. Pēc īsa brīža Anna Ūdre ir pie slimā. Citādi nemaz nevar būt.» (Avots: Rēķe, S. «Apbalvojums»// Rīgas Balss, Nr. 42, 18.02.1961.)

Arī tajā nelaimīgajā dienā, kad pēc izrādes kāpņu telpā ar nazi sadūra Mildu Klētnieci, kura pati spējusi izsaukt neatliekamās palīdzības mediķus un tikusi nogādāta Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, palīgā devusies Ūdre no Sarkanā Krusta. Kāpēc tā? Dežūrārsts īsti nav zinājis, kā rīkoties…

1956. gada aprīlī Annai Ūdrei ar LPSR augstākās padomes dekrētu piešķirts Nopelniem bagātās ārstes nosaukums. 1980. gados Sarkanajā Krustā tika izveidots iekšējs apbalvojums, lai simboliski pateiktos labākajiem. Tā tapa Annas Ūdres piemiņas medaļa par žēlsirdību.

Radošie meklējumi

Daudzos darba gados ķirurģes Annas Ūdres veikto operāciju skaits sasniedza vairākus tūkstošus. Galvenokārt tās bija vairogdziedzera, kuņģa, žultsvadu, vēdera dobuma operācijas. «Savu lielo pieredzi un prasmi Anna Ūdre pratusi savienot ar radošiem meklējumiem. Viņa neoperē vis kaites, bet saslimušus cilvēkus, un divu līdzīgu cilvēku, kā zināms, nav. Tāpēc katrai operācijai ķirurģe rūpīgi gatavojas. Augsts prasīgums pret sevi - lūk, viņas raksturīgākā īpašība,» pirms 50 gadiem bija lasāms žurnālā «Veselība». (Avots: [bez. aut.] Veselība, Nr. 4, 01.04.1972.)

Kad stāvēt pie operāciju galda vecuma dēļ kļuva par grūtu, viņa bija ķirurģe konsultante. Ilgus gadus viņas vecākā māsa bija Zonne Petronella.

Profesors Jankovskis studiju gados Annai solīja brīvas svētdienas. Nekā. Arī tajās netrūka ne darba, ne citu rūpju, kam saistība ar viņas nodaļu Sarkanajā Krustā. Tāda bija Nopelniem bagātā ārste Anna Ūdre, kuras lielais nopelns ir vairāku ķirurģijas disciplīnu ieviešana un attīstīšana Latvijā, kā arī jauno ārstu sagatavošana. Viena no viņas visspējīgākajām skolniecēm ķirurģijā bija daktere Irma Kantsone (1913.-1988.) - izcila ķirurģe tajā pašā Sarkanā Krusta slimnīcā. Ūdre bija smalka un gara auguma dāma, taču Kantsone - druknas miesas būves, kura vakaros, kad neoperēja, ar pacientiem varēja uzspēlēt kārtis un smēķēt papirosus.

Gleznotāja Ērika Romane akvareļa tehnikā izveidojusi ārstes Annas Ūdres portretu.