Vakara Ziņas

Par Zilākalna Martu joprojām būs dzirdējuši daudzi, kaut viņa kopš 1992. gada 26. maija atdusas Iecavas Sila kapos. Aizvien nav Martas muzeja, nav vienota un katram interesentam pieejama krājuma, kurā apkopotas leģendārajai dziedniecei piederējušās mantas. Grāmatas par viņu gan ir vairākas, bet katram rakstītājam, šķiet, ir sava patiesība, ko viņš gribējis pateikt par Martu un sevi.  Vai arī – par sevi un Martu.

Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs pavisam nesen uzzinājis, ka tēva Harija brālis Aivars ir viņa īstais tēvs. Aktieris to izstāstīja TV raidījumā «Pasaki to skaļi».

Operdziedātāja un skaistās balss īpašniece Kristīne Zadovska savas karjeras laikā nodziedājusi Karmenu trijos Žorža Bizē laikam jau slavenākās operas iestudējumos. «Par šo lomu man būtu tādi piedzīvojumu stāsti,» pārskatot savu fotoalbumu, ar smaidu saka Kristīne. Starp citu, tieši Karmenas loma dziedātājai 2001. gada «Spēlmaņu naktī» atnesa balvu kategorijā «Gada labākā dziedātāja». «Tagad pat žēl, ka neesmu saskaitījusi, cik reižu esmu Karmenu dziedājusi,» Kristīne rezumē.

Vai zināt, kur meklējama Lidojošo ezeru zeme un kur iespējams aplūkot Latvijā atrastus unikālus arheoloģiskos priekšmetus un izcilā arheologa Jāņa Apala rekonstruētās senlatviešu mītnes?

Latvijas pēc skaita ceturtais prezidents Kārlis Ulmanis, lai arī pretrunīgi vērtēts, aizvien ir tautas atmiņā. Var uzskatīt, ka tādējādi viņam piemineklis jau uzcelts. Bet kāpēc vadonis par to neparūpējās savas dzīves laikā?

Kādreizējā politiķe un tulkotāja Kārina Pētersone saka, ka fotogrāfiju albumus mēdz pāršķirstīt visai bieži – gan tāpēc, ka žurnālisti publikācijām lūdz viņas vecāku fotogrāfijas, gan «man patīk fotoalbumus skatīties tāpat vien. Man arī atvilktnēs stāv fotogrāfijas, un kādreiz uznāk vēlēšanās paskatīties uz mīļiem cilvēkiem».

Daudzi ar auto saistīti cilvēki, sevišķi Kurzemes pusē, pazīst uzņēmēju Kasparu Borgu. Viņam dzīvē laimējies vismaz divkārt: ir darbs, kas sagādā prieku un gandarījumu, kā arī divi dažādos dzīves posmos nopietni izkopti vaļasprieki, kas absolūti lielākajai daļai cilvēku šķiet neierasti. Tie ir rallijsprints un loka šaušana, kas ne tikai sagādājuši daudz prieka un profesionālus panākumus, bet arī palīdzējuši rūdīt raksturu. «Nebaidīties, bet darīt! Viss sasniedzams paša spēkiem,» – tās ir divas uzņēmēja Kaspara Borga atziņas, kam viņš pats kalpo par piemēru.

Britu detektīvseriālam «Midsomeras slepkavības» šogad 25 gadu jubileja. Ja kāds to skatījies no pirmās sērijas 1997. gadā, tad tagad droši var atkorķēt šampanieti un iemalkot uz abu profesionālo, urķīgo un godprātīgo izmeklētāju Bārnabiju – Toma un Džona – veselību. Protams, nāktos iestiprināties uz visu Midsomerā nogalināto ļaužu vieglām smiltīm, bet uz to gan neaicināšu, lai Veselības ministrija mani neieraksta melnajā sarakstā. Kas būtu jāzina par šo kulta seriālu tā 22. sezonā?

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Dailes teātra aktrise Ērika Eglija-Grāvele atklāj, ka vasarā turpināsies darbs studijā «Tasse Film», kur top vēsturiska melodrāma par Latvijas trešo atmodu un jaunu sievieti politikā šajā laikā.

«Mēs katra esam ļoti atšķirīgas, bet, kad satiekamies uz skatuves, dziedam un spēlējam ar vienlīdz lielu prieku. «Dāmu pops» – pats nosaukums jau ir inčīgs, un tā ir tikai spēle, un tā ir jāspēlē ar aizrautību!» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere.

Entomologam, Daugavpils universitātes profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim un erudītam cilvēkam Arvīdam Barševskim ir ļoti interesants darbs. Pētot dažādu kukaiņu sugas, kā arī atklājot aizvien jaunas, viņš apbraukājis gandrīz visu pasauli. Ar Arvīda Barševska starpniecību Latvijas vārds izskanējis pasaulē, jo daudzas jaunatklātās kukaiņu sugas zinātnieks nosaucis latviešu kultūrā pazīstamu cilvēku vārdos. Paša Barševska vārdu pasaulē nes ap 20 vaboļu sugu.

«Pēdējos divus gadus dēla dzimšanas diena ir svarīgāks notikums nekā manējā, viņš mani ir pastūmis malā,» mīļi saka tautā mīlētais estrādes mākslinieks un mazā Jēkaba tētis Žoržs Siksna. 13. jūnijā viņam bija 65. dzimšanas diena.

Tā tikai var šķist, ka karš Ukrainā ir piegriezis skrūves arī humora izjūtai Krievijā. Krievijas asprāši joprojām sacer anekdotes par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa roklaižām. Ja citādi nav ļauts izrādīt attieksmi pret Putina varu un viņa sastrādāto, tad vismaz anekdotes kā mūsdienu tautas mutvārdu daiļradi aizliegt gan nav iespējams.

Madonā ir viens no uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem provinces kinoteātriem, kurš joprojām saglabājies no vecajiem labajiem laikiem – «Vidzeme» Tirgus ielā. Tas atklāts pirms 60 gadiem 1962. gadā, un par atklāšanu ar pompu tā gada 11. novembrī pirmajā lappusē vēstīja vietējais laikraksts «Stars», kurš, starp citu, arī ir viens no pēdējiem padomjlaikā radītajiem mohikāņiem – preses oficioziem, kas iznāk ar savu sākotnējo «boļševistisko» nosaukumu (vēl ar padomju laikā dotajiem vārdiem bez «Stara» iznāk tikai trīs laikraksti: «Vaduguns» Balvos, «Liesma» Valmierā un «Dzirkstele» Gulbenē). Bet kino «Vidzeme» atklāšana izvērtās par lielu nesmukumu visas Latvijas mērogā.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Domāju, ka pils mani ir pieņēmusi. Un, lai arī šajā amatā ir pagājuši jau trīs gadi, katru dienu uz darbu nāku ar prieku, domu, ka vēl ir daudz lietu, ko izzināt un izdarīt,» kādā brīdī sarunā ar »Vakara Ziņām« teica Rundāles pils direktore Laura Lūse. Plānu un ideju turpmākajiem četriem gadiem, kas viņai atlikuši līdz amata termiņa beigām, Laurai netrūkst, taču, kā viņa uzsver, «šis ir laiks, lai es visu ievirzītu stabilā gultnē. Lai visas idejas īstenotu, tam gan laika mazliet pietrūks».

Fellas saimniece ir Lelde Adele Cīrule. Piedzīvojumu meklētāja, kura mīl ceļot, pavadīt laiku pie dabas, bet profesionāli sevi izaicina kā producente. Leldes Adeles pieredze ir rodama dažādu TV raidījumu producēšanā, kuru aizkulises pērn ir izbaudījusi arī četrkājainā mīlule Fella, kā arī skatītāji, kas raidījumā «Gandrīz ideālās vakariņas» reiz nejauši ieraudzīja Fellu kadrā – suns neplānoti nonāca kameru priekšā. Fella ir īsts saimnieces atspulgs. Aktīva dabas cienītāja, kāra uz piedzīvojumiem gan tepat Latvijā, gan aiz tās robežām.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Vajag trīs reizes piesist pie kapa...Latviešu tautas ticējumi

Ir viena Brīve, viena Brīve Lidija un viena – Brigita Brīve. Un ir jauna ceriņu šķirne, kam šajās dienās dots nosaukums ‘Brīve’. Kalendārā Brīves vārds atgriezās 2015. gadā. Ceriņu šķirne ‘Brīve’ būs nesaraujami saistīta ar Latvijas vārdu, jo selekcionēta Dārzkopības institūtā, šķirnes selekcionāre ir institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa. Jaunā ceriņu šķirne ir veltīta Saeimas simtgadei, ko svinam šogad, tādēļ vajadzēja izvēlēties īpašu, zīmīgu nosaukumu.

Jūnija vidū daudzus sociālā medija «Facebook» lietotājus satrauca Ingas Andersones ieraksts, ka viņas aptuveni 11 gadus veco mājas mīluli – bezšķirnes kaķīti Žizeli – piesavinājusies viņas kaimiņiene. Kā tas varēja notikt? Un kāpēc?