Ir viena Brīve, viena Brīve Lidija un viena – Brigita Brīve. Un ir jauna ceriņu šķirne, kam šajās dienās dots nosaukums ‘Brīve’. Kalendārā Brīves vārds atgriezās 2015. gadā. Ceriņu šķirne ‘Brīve’ būs nesaraujami saistīta ar Latvijas vārdu, jo selekcionēta Dārzkopības institūtā, šķirnes selekcionāre ir institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa. Jaunā ceriņu šķirne ir veltīta Saeimas simtgadei, ko svinam šogad, tādēļ vajadzēja izvēlēties īpašu, zīmīgu nosaukumu.
Ceriņu audzēšanas vēsturei Latvijā ir nieka 200 gadu, teikts Dārzkopības institūta mājaslapā dobelescerini.lv. Latvijā ceriņi tiek audzēti kopš 19. gadsimta otrās puses. Jau 1870. gadā Šoha dārzniecībā Salaspilī varēja iegādāties šķirņu ceriņus, bet 20. gadsimta sākumā - arī vairākas franču selekcionāru Lemuānu dzimtas kokaudzētavā radītās skaistāko ceriņu šķirnes. Dobele ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur aizsākās ceriņu šķirņu audzēšana, un pašlaik Dārzkopības institūta ceriņu dārzā ir gandrīz divi ar pusi simti ceriņu šķirņu. Maijā nosaukumus ieguva vēl divas Dārzkopības institūtā selekcionētās ceriņu šķirnes. Violetais ceriņš 'Emīlija' nosaukts par godu dzejnieka Aleksandra Čaka mātei, kuras dzimtā puse ir Dobeles novada Naudītē, bet otrs violetais ceriņš nu tiek dēvēts Sēlijas rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā.
Starp citu, Latvijā aug ceriņi ar nosaukumiem, kas Krievijas sāktā kara kontekstā iegūst jaunu jēgu - 'Krasavitsa Moskvy', 'Ogņi Donbasa', 'Tarass Buļba', 'Bogdan Hmelnickij'. Toties Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka Latvijā visu mājvārdu vidū visbiežāk atkārtojas vārds «Ceriņi» - tas sastopams vairāk nekā 400 māju un citu adresācijas objektu nosaukumos.
Kurzemē ceriņu dēvē par pliederi, Latgalē - par beseņu un besakūku, reiz tas ticis dēvēts par cerīni, bet joprojām spēkā ir ticējums - ja atrod ceriņa ziedu ar vairāk nekā četrām lapiņām, tad ir laime! Senie latvieši novērojuši: ja ceriņam daudz ziedu, tad nākamajā gadā būs daudz miežu.