Vakara Ziņas

Krievijas interneta portāli nebeidz rakstīt par notikumiem Latvijas teātra vidē. Uzmanība centrēta uz aktieri Ivaru Kalniņu, Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani un šī paša teātra pašreizējo aktrisi Čulpanu Hamatovu.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Izskatot likumprojektu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā», Saeimas deputāti verbāli uzspīdēja tā, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece bija spiesta atzīt: «Godātie kolēģi, ar debatēm par šo likumprojektu būsim sagādājuši bagātīgu materiālu vēsturei, vēsturniekiem, sabiedrības noskaņojuma pētniekiem.»

Viņas dzīve ir kinofilmas cienīgs scenārijs. Bērnība bija sūrāka nekā varētu šķist, bet, pateicoties savai degsmei un cīņai, savu dzīvi izveidoja pati. Šodien Opra ir zināma visā pasaulē. Viņas acu skatiens ir tiešs, tieši tāds pats, kādi ir viņas jautājumi, kad viņa ieskatās acīs pazīstamākajām personībām. Taču Vinfriju tas neuztrauc, jo viņa pati ir viena no personībām, kuras ietekmē pasauli. Viena no tām, kas šodien raksta vēsturi. Miljardiere, kuras ikdiena aizrit sarunās un elpu aizraujošā ikdienā. Viņa ir īsta leģenda.

«Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez dzīvniekiem. Ja kaut kur jābrauc, agrāk uztraucos par bērniem, bet tagad ļoti raizējos par saviem mājdzīvniekiem – kas ar tiem notiks un kā būs, kamēr nebūšu mājās,” atklāj Rīgas Katoļu ģimnāzijas mācību pārzine audzināšanas darbā, krievu valodas un teātra mākslas skolotāja Antra Ņjuša. Šobrīd viņas mājā saimnieko divi Š – Taizemes kaķenīte Šeila un rotveilera šķirnes suns Šerifs.

Kā tas ir – strādāt kapsētā? Jocīgi, dīvaini, mazliet biedējoši? Tā domājam mēs, kuri ar šo jomu nav saistīti un, iespējams, atrodas stereotipu varā. Ļaudis, kuru ikdiena aizrit kapsētā, to neuztver kā īpaši; tas ir darbs, kas jāpaveic pēc vislabākās sirdsapziņas. Diezgan droši var teikt, kā tieši tā tas arī ir, jo kapos nevar strādāt jebkurš cilvēks. Turklāt runa nav tikai par kapsētu pārziņiem, kapračiem un kapu strādniekiem, kuri labiekārto kapavietas, bet arī par kapu digitalizētājiem.

«Dzimšanas dienā man vienmēr liekas, ka mani gaida slepena pārsteiguma ballīte, bet realitātē… Tā notiek tikai Holivudas filmās. Laikam es kaut ko daru nepareizi,» smaidot saka aktieris, režisors, seriālu un kino zvaigzne Jurijs Djakonovs. 29. maijā viņš svinēja savu 36. dzimšanas dienu.

Nekoptās ceļmalās un citos čūsklājos var uziet šo augu. Arī Latvijā. Par laimi, nav dzirdēts, ka kāds būtu pūlējies noindēt savu nelabvēli vai, teiksim, politisko pretinieku ar plankumaino suņstobru. Var jau būt, ka mēģinājis ir gan, tikai suņstobru sajaucis ar suņuburkšķi, kas nekādu skādi veselībai nenodara.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par atļauju Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas telpās un teritorijā spēlēt kārtis. 

Viņa ir viena no jaunākajām dziedātājām Latvijas mūzikas aprindās. Turklāt pietiekami spēcīga, lai turētos blakus lielākajiem pašmāju mūzikas grandiem. Īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča. Pirms trim gadiem kļuva par pirmo mūziķi no Latvijas, kura noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām «Universal Music Group». Vēl viņa nenoliedzami ir viena no visvairāk pieprasītajām Latvijas jaunajām mūziķēm.

Bija 1960. gada maija vidus, kad Latvijas sabiedrību, īpaši medicīnas darbinieku aprindas, satrieca ziņa, ka pēkšņā nāvē mirusi jaunā ārste Rita Tērmane (15.03.1931.–17.05.1960.). Ķirurģe piedalījās operācijā, kuras laikā inficējās, un pāris dienu laikā izdzisa, lai gan pavisam drīz viņai būtu jāaizstāv disertācija «Par bērnu galvaskausa traumām». Vēl vairāk – jūnijā bija paredzētas Ritas kāzas…

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Tieši pirms 35 gadiem – 1987. gada 28. maijā – Padomju Savienības galvaspilsētā Maskavā notika, kā tolaik mēdza sacīt, ārkārtējs gadījums jeb ČP. Pāri Sarkanajam laukumam vairākas reizes pārlidoja, bet pēc tam uz tilta pār Maskavas upi nosēdās vienmotora lidmašīna «Cessna 172B Skyhawk», ko pilotēja 19 gadus vecais rietumvācietis Matiass Rusts.

Vides plānošanas speciāliste, 13. Saeimas deputāte, ievēlēta no Nacionālās apvienības saraksta, bijusi Talsu novada domes deputāte. Tagad ekonomikas ministre. Ilze Indriksone. 

No 6. janvāra līdz 18. aprīlim pie administratīvās atbildības saukti četri 13. Saeimas deputāti. Rekordists ir Aldis Gobzems, un viņam piemēroti naudas sodi.

Kā pēc sava bilžu albuma pārlapošanas saka lieliskais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, «bildes bieži ir domātas, lai atcerētos. Manā gadījumā, vismaz vēl šobrīd, fotogrāfijas lielākoties ir domātas, lai dalītos ar iespaidiem, jo atmiņas un sajūtas ir spilgtākas par fotogrāfijām…»

Liepājas teātra štata skatuves mākslinieku rindas laika gaitā ir papildinājušās dažādos veidos. Kad Dailes teātra vadība alkoholisma dēļ uzteica darbu diviem māksliniekiem, vēju pilsētas teātris viņus pieņēma darbā atplestām rokām. Viens no aktieriem saprata, ka draudzība ar zaļo pūķi un darbs teātrī ir lietas, ko apvienot diezin vai izdosies. Tāpēc no nelāgā ieraduma centās atbrīvoties, kas viņam arī izdevās. Savukārt otrs… Otram zaļais pūķis tā arī palika partnera vietā, līdz Liepājas teātra vadība lēma no viņa pakalpojumiem atteikties.

Viņš godīgi atzīst, ka šodien ir kļuvis nedaudz rāmāks un nosvērtāks. Uzsverot, ka vienmēr ir šķitis, ka mūžam būs hiperaktīvs pašpuika, kurš visu laiku lēks pa peļķēm un ālēsies. Tuvojoties pusmūžam, lai arī olīvas vēl nav iemīlētas, Renārs sāk lietas baudīt murrājot, un, kā pats saka – kvalitāte nokautē kvantitāti. Viens no pašmāju izcilākajiem mikrofona pults pavēlniekiem – Renārs Zeltiņš.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas"

Ja vien spētu ieskatīties savai nākotnei acīs. Stalti iekāpt kurpēs, kas parāda ne tikai virzienu, kur būsi, bet galvenokārt to, kāds būsi. Ikvienam ir iespēja apstāties ikdienas pienākumu gūzmā, lai sadzirdētu sevi līdz sirds dzīlēm. Ieskatīties sev acīs, nebaidoties domāt par rītdienu, kas tāla. 

Kad pienākusi ziedošā vasara, grūti iztēloties, ka nesen apkārt valdīja ziema. Varbūt pat negribas par to domāt. Taču par šo neplānoto situāciju, lai gan tā atgadījās dziļos sniegos, gribētos pastāstīt, jo piedzīvotās emocijas, kuras reizēm liek uz dzīvi paskatīties pavisam no cita rakursa, jau nav atkarīgas no laika apstākļiem.

***