VAKARA ZIŅAS. Aktieris iekrīt kapa bedrē
Liepājas teātra štata skatuves mākslinieku rindas laika gaitā ir papildinājušās dažādos veidos. Kad Dailes teātra vadība alkoholisma dēļ uzteica darbu diviem māksliniekiem, vēju pilsētas teātris viņus pieņēma darbā atplestām rokām. Viens no aktieriem saprata, ka draudzība ar zaļo pūķi un darbs teātrī ir lietas, ko apvienot diezin vai izdosies. Tāpēc no nelāgā ieraduma centās atbrīvoties, kas viņam arī izdevās. Savukārt otrs… Otram zaļais pūķis tā arī palika partnera vietā, līdz Liepājas teātra vadība lēma no viņa pakalpojumiem atteikties.
Lai nu ar ko, bet ar pašapziņu zaļā pūķa draugiem viss ir vislabākajā kārtībā. Precīzāk sakot, parasti tā ir pārspīlēti, absolūti nepamatoti augsta. Arī šis gadījums nebija izņēmums. Darbu zaudējušais aktieris sev atrada citu ienākumu avotu - kļuva par bēru ceremoniju vadītāju jeb tā saucamo aplasītāju. Cienījamais mākslinieks uz kādu izvadīšanas ceremoniju bija ieradies tik smagā alkohola reibumā, ka ar grūtībām turējās kājās.
Stāvot pie svaigi izraktā kapa, kaut kas samisējās: papīri, no kuriem jālasa teksts, aktierim izslīdēja no rokām un iekrita bedrē. Tajā brīdī mākslinieka galvā dzima vienkārši ģeniāls plāns - pašam iekļūt bedrē, lai savāktu savus papīrus. Domāts, darīts!
Taču, ak tavu nelaimi, iekāpt vai ielēkt kapā ir daudzkārt vieglāk nekā izrāpties no tā ārā. Kapa bedri parasti rok pusotra metra dziļu. Un otrs - to izdarīt skaidrā prātā droši vien ir daudz vienkāršāk (ja līdz kam tādam vispār jānonāk) nekā tad, ja indivīds ir smagā alkohola reibumā. Tā bija arī šajā gadījumā - ticis bedrē un savācis papīrus, pats saviem spēkiem mākslinieks nekādi nespēja no tās tikt ārā. Ar ko šis gadījums beidzās, vēsture klusē, taču viens gan ir droši - bedrē aktieris nepalika.
Minētais gadījums jeb, būsim godīgi, kauna traips cienījamā mākslinieka biogrāfijā tāds nebūt nav vienīgais. Reiz viņu uzaicināja par vakara vadītāju uz Liepājas galantērijas kombināta «Lauma» klubu. Bija ieradušies smalki viesi, tāpēc rīkoja īpašu vakaru ar galdiem, kas vai lūza no izsmalcinātiem ēdieniem un dzērieniem. Tādos gadījumos bez vakara vadītāja, protams, neiztikt. Tolaik galantērijas kombinātu vadīja kāda pilsētā labi pazīstama, eleganta dāma. Kā jau varēja gaidīt, smalkajiem viesiem par uzjautrinājumu un rīkotājiem par nelaimi mākslinieks arī uz šo haltūru ieradās smagā alkohola reibumā. Taču nevienam smiekli vairs nenāca, kad viņš, piestreipuļojis pie bagātīgi klātā galda, to visu acu priekšā… apvēma.