VAKARA ZIŅAS. Patrisha: Ir skumji, cik ātri cilvēki izmainās tikai viena notikuma dēļ

 
©PATRISHAS PERSONISKAIS ARHĪVS

Viņa ir viena no jaunākajām dziedātājām Latvijas mūzikas aprindās. Turklāt pietiekami spēcīga, lai turētos blakus lielākajiem pašmāju mūzikas grandiem. Īstajā vārdā Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča. Pirms trim gadiem kļuva par pirmo mūziķi no Latvijas, kura noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām «Universal Music Group». Vēl viņa nenoliedzami ir viena no visvairāk pieprasītajām Latvijas jaunajām mūziķēm.

Kā klājas, kas šobrīd ir aktuāls?

Beidzot pēc garās ziemas man ir atnākusi mūza. Rakstu daudz dziesmu skiču, lai varētu strādāt tālāk pie plāniem un iecerēm mūzikā. Pavadīju laiku, strādājot pie jauna singla un tā mūzikas videoklipa izveides, kuru sagaidījām maija sākumā. Ideju ir daudz. Paralēli tam ļoti aktuāli man ir ik pa laikam gleznot. Un diezgan bieži pēdējā laikā sanāk kopā ar ģimeni doties uz citām valstīm, baudīt citu valstu kultūru, arhitektūru, mākslu. Mēs ar māsu ļoti mīlam kopā doties uz muzejiem. Hannu un mani ļoti interesē mākslas darbi un vēsture.

Vai šobrīd muzicē, gatavojies kaut kam lielam?

Gaidu vasaru un koncertu laiku. Man ir bijis prieks piedalīties vienas dziesmas ietvaros bērnu estrādes studijas tapušajā bērnu dziesmu albumā «Kukuragi». Šim albumam tika iedziedāta dziesmiņa kopā ar divām brīnišķīgām studijas meitenītēm Alisi un Lauru. Šī bija mana pirmā pieredze dalībai bērnu albumā. Tas bija ļoti mīļi! Arī bērniem mūzika un dziesmas ir svarīgas, tāpēc likās ļoti interesanti būt daļai arī no kaut kā šāda.

Kur un kā aizrit tava ikdiena?

Studējot, gleznojot, rakstot dziesmas, dziedot, pavadot laiku ar tuviniekiem, draugiem, māsu. Katra diena ir pilnīgi citādāka, jo nav rutīnas. Pakārtoju ikdienu darba plāniem vai otrādi. Ir skrejošākas dienas, un ir dienas, kuras tiešām pavadu mājās, darot darbiņus.

Par ko esi pateicīga​?

Par mieru valstī, kurā dzīvoju. Par nenormāli foršiem un labiem cilvēkiem, kurus sanācis iepazīt. Es vienmēr par visu esmu bijusi pateicīga. Par katru mācību, ko dzīve sniedz, par katru iespēju, kas tiek dota.

Bez kā nespēj iztēloties savu dzīvi?

Bez sava suņa. Zinu, ka tas, iespējams, skan dīvaini, bet man suns ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, kā dzīva būtne, kura jūt, redz un dzird. Tā ir vislielākā mīlestība, prieks, laime, pateicība, blakus būšana vienā pūkainā radībā. Nellija ir brīnumains suns! Protams, savu ikdienu nevaru pavadīt bez mūzikas!

Kā tev gāja pandēmijas laikā?

Grūti bija izdzīvot bez koncertu aprites, pasākumiem, kuros ir mana publika, mani klausītāji, sekotāji, kaut garāmgājēji, bet tā visa dzīvīguma ļoti pietrūka. Pandēmija bija dīvaina, pārāk gara un bieži neloģiska, bet novērtēju arī tādu dzīves posmu, jo pēc tā spēju vairāk novērtēt cilvēkus, publiskus pasākumus, kā arī iespēju būt cilvēkos. Par sevi uzzināju to, ka varu darboties arī ar citām radošām nodarbēm. Godīgi sakot, vienmēr esmu mīlējusi pavadīt laiku mājās, tāpēc to izbaudīju.

Kādi ir tavi sapņi vai mērķi tuvākajam laikam?

Jauns singls, jauns mūzikas klips, beidzot koncerti. Vairāk ceļot, būt pie dabas, strādāt pie mūzikas projektiem un iecerēm.

Kas tev rada mieru?

Mūzika, pastaiga, pabūšana vienatnē.

Un ko tev nozīmē miers sirdī?

Apzināšanās, ka es sevi mīlu un mani mīl. Būšana drošībā un zināt, ka man svarīgi cilvēki arī ir drošībā.

Tavs spēka avots?

Miegs!!!

Tavs iedvesmas malks?

Citi mūziķi, mākslinieki. Daba. Viss, kas notiek man apkārt. Grāmatas.

Būtiskākās atziņas, ko es sapratusi šajā laikā, kas nebūt nav viegls.

Viena no būtiskākajām atziņām noteikti ir palīdzības sniegšana. Palīdzi individuāli, bet tieši kādam, kam tas nepieciešams, iepazīstot cilvēku un noskaidrojot, kas viņam patiesi ir nepieciešams Palikt neitrālai ar savu viedokli visa vidū, kas saistās ar politiku, būt par mieru. Būt pret citu tautību, rases un orientācijas cilvēku vainošanu pie notikumiem pasaulē. Vēlos, lai cilvēki vairo mieru, prieku, atbalstu, dara labus darbus. Lai pieaugušie māca saviem bērniem pieņemt citus bērnus pat tad, ja bērns ir citas tautības, izskata un rases. Mācīt cienīt un mīlēt, nevis šādos apstākļos caur saviem bērniem kurināt naidu. Bērni no tā neko nesaprot, un tādā veidā vecāki paši bērniem atņem iespēju draudzēties ar citiem bērniem. Kāpēc pieminu bērnus? Bērni paši dabiski nevērtē citu pēc izskata. Viņi vērtē pēc sajūtām un emocijām. Arī jauniešiem būtu jāsaprot, kas ir cieņa pret savu vienaudzi, pat ja viņš ir no vairāku tautību ģimenes. Šobrīd to attiecinu uz krievvalodīgajiem, jo latviešu jaunieši diemžēl no zila gaisa citiem vēl un draud ar ļaunu tikai tāpēc, ka kāds ģimenē runā arī krievu valodā. Ir skumji, cik ātri cilvēki izmainās tikai vienas nianses un viena notikuma dēļ, kuru pat nekādi nespējam ietekmēt. Daudz dažādu atziņu ir šajā periodā iegūts, bet svarīgākā noteikti ir tā, ka cilvēki dzīvē nāk un iet.