VAKARA ZIŅAS. Uz ko Melbārdi mudina bērnības atmiņas
Kā pēc sava bilžu albuma pārlapošanas saka lieliskais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, «bildes bieži ir domātas, lai atcerētos. Manā gadījumā, vismaz vēl šobrīd, fotogrāfijas lielākoties ir domātas, lai dalītos ar iespaidiem, jo atmiņas un sajūtas ir spilgtākas par fotogrāfijām…»
«Esmu pilsētas puika, un mana bērnība sakrita ar laiku, kad viena no ģimeņu populārākajām izklaidēm bija laivošana pavasaros un vasarās, bet ziemās - došanās slēpot ar elektrovilcienu «Sniedziņš»,» atminas Egils un piebilst, ka nereti ir aizdomājies, cik daudz no vecāku organizētā bērnībā ir ietekmējis viņa izvēles šodien. «Un, jā, esmu sapratis, ka daudz, jo mana bērnība bija gaiša, un, to atceroties, nereti gribas piedzīvot atkal un atkal emocijas, kad sastopies ar ko nezināmu un pārsteidzošu. Domāju, ka, pateicoties arī laivu braucieniem pa Abavu, Amatu, Ventu, Gauju, man patīk ceļot un ieraudzīt ko nezināmu un neredzētu aiz katra upes līkuma.»
Joprojām spilgtā atmiņā viņam palikuši saullēkti pie telts upes krastos, ugunskura kurināšana, makšķerēšana pa garu zāli gar upi, slapjas brezenta telts un mugursomu smarža, pārmirkušu kāju sajūta remdenā ūdenī...
«Pirms pāris gadiem kopā ar draugiem devāmies organizētā ekskursijā uz purvu skatīties saulrietu. Sen nebiju laivojis, bet tas spilgtā atmiņā atsauca manas bērnības braucienus pa Latvijas ūdeņiem,» sapņaini piebilst Egils.