Tieši pirms 35 gadiem – 1987. gada 28. maijā – Padomju Savienības galvaspilsētā Maskavā notika, kā tolaik mēdza sacīt, ārkārtējs gadījums jeb ČP. Pāri Sarkanajam laukumam vairākas reizes pārlidoja, bet pēc tam uz tilta pār Maskavas upi nosēdās vienmotora lidmašīna «Cessna 172B Skyhawk», ko pilotēja 19 gadus vecais rietumvācietis Matiass Rusts.
PSRS teritorijā pilots amatieris bija iekļuvis nelegāli, nez kādā veidā palavoties garām visām izslavētajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, un vientiesīgi apgalvoja, ka ieradies, lai tiktos ar PSRS līderi Mihailu Gorbačovu un aprunātos ar viņu par miera veicināšanu pasaulē. Lai gan Rusts līdz pat šim laikam turpina stāstīt, ka rīkojies pats uz savu galvu, vairums pētnieku uzskata, ka tā bijusi paša Gorbačova un viņa tuvāko domubiedru no Valsts drošības komitejas (VDK) izplānota operācija ar mērķi atbrīvoties no vecajiem stagnātiem PSRS bruņoto spēku augstākajā pavēlniecībā.
Pirmais fakts, kas vedina uz šādām domām, ir tas, ka incidents notika tieši 28. maijā, kad Padomju Savienībā atzīmēja Robežsargu dienu. Sarkanajā laukumā pievakarē notika svētku koncerts, kura laikā ik pa brīdim atgādināja, ka «padomju tauta var gulēt mierīgi, jo tās robežas modri sargā pašaizliedzīgie robežsargi». Un še tev - pēkšņi virs svētku dalībniekiem parādās «kapitālistu» lidmašīna ar Vācijas Federatīvās Republikas karogu uz fizelāžas.
Robežsargi tolaik atradās VDK pakļautībā, tāpēc «kantoris» parūpējās, lai viņiem nekādas pretenzijas nevarētu izteikt. Igaunijā dislocētā robežsargu daļa 28. maijā pulksten 14.20 fiksēja, ka no Somijas puses lidojoša maza lidmašīna nelegāli šķērsojusi PSRS gaisa telpu netālu no Kohtla-Jerves. Par šo pārkāpumu robežsargi informēja Baltijas kara apgabalu, tādējādi noņemot no sevis jebkādu atbildību.
Bet šajos spēkos todien notika kaut kas dīvains, ko vairums vēsturnieku un militāro analītiķu saista ar VDK pirkstu. Proti, atsevišķas militārpersonas rīkojās neprofesionāli un savādi. Mazāk nekā 10 minūtes pēc robežas šķērsošanas «Cessna» atradās pie Gdovas pilsētiņas un bija labi pamanāma radaru ekrānos. No tuvējā lidlauka gaisā pacēlās divi iznīcinātāji «MiG-23», turklāt viena šī lidmašīna pietuvojās «Cessna» līdz dažu kilometru attālumam - Rusts vēlāk intervijās stāstījis, ka tobrīd bija pamatīgi pārbijies. Taču abi iznīcinātāji ne tikai pamanījās pazaudēt pārkāpēju mākoņos, bet arī dispečeriem apgalvoja, ka redzējuši, šķiet, padomju «Jak» lidaparātu, kura pilots droši vien esot nomaldījies no kursa.
Vēl trakākas lietas notika Pleskavas apgabalā, kur todien jaunajiem aviācijas skolas kursantiem notika mācību lidojumi, par kuriem VDK, protams, nevarēja nezināt. Nepieredzējis virsnieks, kurš vēroja radaru, Rusta lidmašīnu esot noturējis par vienu no kursantu lidmašīnām, piešķirot tai kodu «savējais», un faktiski ar šo brīdi ceļš uz Maskavu rietumvācu zaļknābim bija vaļā.
PSRS galvaspilsētu Rusta pilotētā «Cessna» sasniedza ap pusseptiņiem vakarā, un tik ilgs lidojums radījis aizdomas, ka viņš pa ceļam kaut kur nosēdies, lai papildinātu degvielas krājumus un saņemtu beidzamās instrukcijas. Pats pilots gan apgalvoja, ka ilgi riņķojis un maldījies virs Maskavas, cenšoties atrast sev vienīgo zināmo orientieri - netālu no Sarkanā laukuma esošo monumentālo viesnīcu «Rossija».
Viņa sākotnējais plāns bijis nosēsties tieši Sarkanajā laukumā, taču lielās ļaužu drūzmas dēļ tas nav izdevies. Par savas piezemēšanās vietu viņš izvēlējās Lielo Akmens tiltu pār Maskavas upi. Nieka trīs dienas iepriekš šāds mēģinājums Rustam, visticamāk, būtu beidzies ar katastrofu, taču 25. maijā, aizbildinoties ar remontu, bija noņemti gan virs tilta esošie trolejbusa vadi, gan to atsaites. Tiešām nejaušība?
Un vai nejaušība bija tas, ka Rusta piezemēšanās un iestūrēšana Sarkanajā laukumā tika uzņemta ar trim profesionālām televīzijas kamerām, kuru tolaik padomju valstī nemaz tik daudz nebija? Ierakstu analīze liecina, ka viena no kamerām atradusies uz PSRS Galvenā universālveikala jumta, bet vēl viena uz Ļeņina mauzoleja tribīnes. Abas šīs vietas ir stratēģiski svarīgi objekti, par kuru aizsardzību atbildēja VDK. Un vēl viens aspekts - padomju laikos Sarkanajā laukumā kārtības ievērošanu uzraudzīja ne tikai miliči formas tērpos, bet arī VDK darbinieki, kuri bija gatavi reaģēt kaut uz mazāko provokāciju. Bet pēc Rusta nosēšanās rietumvācietis gandrīz 45 minūtes netraucēti kontaktējās ar maskaviešiem un dalīja autogrāfus, līdz beidzot ieradās varas iestāžu pārstāvji, pieklājīgi piedāvājot aprunāties. Tas viss vedina uz domām, ka kādam ar ļoti lielu varu apveltītam bija nepieciešams kārtīgs šovs, lai nākamajā dienā visa valsts runātu par Rustu Sarkanajā laukumā.
Rusta nosēšanās pavisam netālu no Kremļa deva Gorbačovam iespēju veikt pamatīgu tīrīšanu bruņoto spēku elitē, ko vairāki rietumvalstu mediji pat salīdzināja ar Josifa Staļina 1937. gadā veiktajām represijām. Amatus zaudēja aizsardzības ministrs un pretgaisa aizsardzības spēku pavēlnieks, kā arī vēl pāris desmiti ģenerāļu un zemāka ranga virsnieki. 4. septembrī tiesa Maskavā Rustam piesprieda četru gadu ieslodzījumu (prokurors gan prasīja desmit gadu cietumsodu), taču jau pēc 14 mēnešiem, kas tika pavadīti relatīvi labos apstākļos Ļefortovas cietumā, viņu amnestēja un izraidīja no PSRS.
