VAKARA ZIŅAS. Augs, ar kuru noindēja Sokratu

 
©Scanpix

Nekoptās ceļmalās un citos čūsklājos var uziet šo augu. Arī Latvijā. Par laimi, nav dzirdēts, ka kāds būtu pūlējies noindēt savu nelabvēli vai, teiksim, politisko pretinieku ar plankumaino suņstobru. Var jau būt, ka mēģinājis ir gan, tikai suņstobru sajaucis ar suņuburkšķi, kas nekādu skādi veselībai nenodara.

Vai mazums indīgu augu Latvijā un pasaulē, taču plankumaino suņstobru (Conium maculatum), ko dēvē arī par suņa burkānu, ievērojamu padarījis cieši neapstiprināts fakts, ka šis augs izmantots sengrieķu filozofa Sokrata indēšanai. Zināms, ka senajā Grieķijā plankumaino suņstobru izmantoja kā oficiālo indi, ar to indēja uz nāvi notiesātos. Un, kā zināms, arī Sokrats tika notiesāts uz nāvi par to, ka viņš neatzinis valsts dievus un ieviesis jaunas dievības, un samaitājis jaunatni. Sokrats pats iedzēris indi, un tiek pieļauts, ka tā bijusi gatavota no velnarutka. Tomēr mēs par Sokrata nonāvēšanas ieroci izvēlamies plankumaino suņstobru un stāstām par šo augu.

Plankumaino suņstobru var sajaukt ar suņuburkšķi, bet indīgajam augam ir sarkani plankumi uz stumbra un specifisks aromāts. Gribat zināt, pēc kā ož suņstobra ieapaļie auglīši? Pēc peļu mēsliem! Tāpēc nevajag grābt ar rokām kuru katru suņuburkšķim līdzīgu augu.

Suņstobrs sākotnēji izplatīts Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā, kā ārstniecības augs ieviests Eiropas ziemeļdaļā, kur pārgājis savvaļā. Latvijā sastopams visā teritorijā, vairāk manīts Zemgalē un Latgalē, bet retāk nekā suņuburkšķis, teikts portālā latvijasindigieaugi.wordpress.com. Jā, līdzīgs suņuburkšķim, tomēr to var viegli atšķirt pēc īpatnējā aromāta un sarkaniem plankumiem uz stobra. Lapas līdzīgas selerijai, ziediņi balti, izvietoti čemuros kā dillei vai ķimenei; auglis ir sīks, ovāls, rievains un ne visai patīkami smaržo. Par indīgu šis augs kļūst tikai otrajā gadā, kad izstiepjas līdz apmēram divu metru augstumam. Toksiskā deva, kas izraisa saindēšanos, ir seši grami divgadīga nežāvēta auga masas. Nāvīga saindēšanās notiek, ja organismā nokļūst 10 līdz 30 grami zaļās masas. Bērni var saindēties, ieēdot auglīšus vai arī spēlējoties ar stublājiem. Saindēšanās simptomi: slikta dūša, reiboņi, pastiprināta siekalu izdalīšanās, rīšanas un runas traucējumi, bālums. Sākotnēju vispārēju uzbudinājumu nomaina krampji, un tiek nomākta centrālā nervu sistēma - sākas augšupejoša paralīze, sākot ar kājām, ķermenis kļūst nejutīgs, stājas elpošana, līdz cilvēks nosmok. Agrāk suņstobru plaši izmantoja medicīnā.