VAKARA ZIŅAS. Tracis Alūksnē: Kaimiņieni vaino kaķa zādzībā

Jūnija vidū daudzus sociālā medija «Facebook» lietotājus satrauca Ingas Andersones ieraksts, ka viņas aptuveni 11 gadus veco mājas mīluli – bezšķirnes kaķīti Žizeli – piesavinājusies viņas kaimiņiene. Kā tas varēja notikt? Un kāpēc?

Visas mājas kaķis

«Žizelis ir mūsu mīlulis kopš 2011. gada decembra. Dzīvojām laukos, netālu no Alūksnes, bet pēc vairākiem gadiem Alūksnē nopirku sev dzīvokli un pārcēlos. Uz manu jauno dzīvesvietu izlēma atgriezties šī dzīvokļa iepriekšējā īpašnieka kaķis Rūdis, tāpēc Žizeli atstāju pie savas mammas laukos,» stāstu sāk Žizeļa saimniece Inga. «Apzinājos, ka, atšķirībā no suņiem, kaķi vairāk pieķeras vietai, ne cilvēkiem; Rūda dēļ ar Žizeļa pārvešanu uz pilsētu nesteidzos. Laukos mans kaķis kopā ar mammu un abiem manas mirušās māsas bērniem nodzīvoja astoņus gadus.» Kad bērniem, kuri atrodas Ingas mammas aizbildniecībā, vajadzēja sākt skolas gaitas, ģimene nolēma Alūksnē iegādāties vēl vienu dzīvokli, lai mazie būtu tuvāk mācību iestādei. Ingas mammas jaunā dzīvesvieta atrodas daudzdzīvokļu ēkā, tuvu Ingas dzīvesvietai.

Pārceļoties uz Alūksni, līdzi tika ņemts arī Žizelis. «Kaķis arī Alūksnē gāja ārā. Viņš bija vakcinēts, kastrēts, Žizelim bija kakla siksniņa, kas norāda uz piederību īpašniekam. Mēs bijām izpildījuši visus noteikumus, lai kaķi drīkstētu laist ārā arī pilsētā,» uzsver Inga. «Jā, atzīstu - Žizelis nebija čipēts. Neiedomājos, ka vajadzētu čipēt parastu lauku kaķīti, jo kuram gan citam, izņemot mani, viņš būtu vajadzīgs?» Būdams ziņkārīgs, kaķis iegriezies visur, kur vaļā tika atstātas durvis - pie kaimiņiem, šķūnīšos, pagrabā. Peļu junkurs bija apstaigājis un iepazinis visus savas kāpņutelpas kaimiņus un sev pašam par nelaimi paciemojies arī blakus kāpņutelpā. «Mājas kaimiņi apstiprināja, ka Žizelis pie viņiem gājis paciemoties. Viņi to bija pabarojuši, samīļojuši, taču kaķis vienmēr prasījies ārā. Viņu izlaida; Žizelis atgriezās savu saimnieku dzīvoklī.» Taču pēc aptuveni deviņiem Alūksnē nodzīvotiem mēnešiem vienā dienā dzīvnieks vairs neatgriezās. Tas notika 2021. gada maijā.

Sastapšanās

Kad Žizelis pazuda, Inga rakstīja ziņu feisbukā, kā arī aptaujāja kāpņutelpas kaimiņus. Visi dzīvnieka pazušanu pārdzīvojuši, taču neviens neko nav varējis pateikt. «Pilnīgs klusums. Mēs Žizeli jau apraudājām, ka droši vien ir sabraukts vai citādi gājis bojā.»

Pavērsiens notika šogad jūnija sākumā. «Ceturtā jūnija vakarā bērni ārā spēlējās, un mana mamma uz ielas sarunājās ar kaimiņieni, kura atradās savā istabā pie loga. Mamma pēkšņi dzird skaļus kaķa ņaudienus. Sākumā nepievērsa uzmanību, taču tad paskatījusies uz augšu - no otrā stāva balkona uz viņu lūkojās mūsu pazudušais Žizelis!» Inga atstāsta tās dienas notikumus, piebilstot, ka pati klāt bijusi neesot.

Mamma pārsteigumā iespiegusies: «Žizeli!» Arī bērni pieskrējuši pie balkona un sākuši klaigāt. To sadzirdējusi otrā stāva dzīvokļa kaimiņiene, izmetusies uz balkona, paķērusi kaķi, iemetusi istabā, aizcirtusi balkona durvis un aizvērusi žalūzijas. Bērni šajā neilgajā brīdī paspējuši Žizeli nofotografēt. Foto izdevies neskaidrs, taču Inga uzsver, ka savu mīluli pazītu arī naktī un tumsā. «Žizelis ir lielāka auguma par parastu kaķi, turklāt viņa kažokam ir īpatnējs krāsojums. Apskatot foto, man nav ne mazāko šaubu, ka tas ir Žizelis.»

Inga māsas bērniem teikusi, lai tūlīt pat ejot un zvanot pie kaimiņienes durvīm, un sakot, ka tas ir viņu pazudušais mīlulis. Bērni aizgājuši kopā ar Ingas vīru, zvanījuši pie durvīm, taču neviens tās nav atvēris. «Tas bija sestdienas vakars ap deviņiem, tāpēc varētu saprast, ka neviens nevēlas atvērt sava dzīvokļa durvis,» sieviete ir samiernieciska.

Iesniegums pret iesniegumu

Pavisam drīz Inga uzzinājusi dzīvokļa saimnieces vārdu un telefona numuru. «Es viņai piezvanīju, sakot, ka ir aizdomas, ka pie viņas ir mūsu kaķis, uz ko viņa atbildēja: «Nē, man ir tikai savs kaķis. Lieciet mani mierā!» Tad sieviete vēl noprasīja, vai mūsu kaķis ir čipēts. Atbildēju, ka nav. Jā, tā bija mana kļūda, jo pavisam drīz šī informācija tika izmantota pret mani,» pauž Žizeļa saimniece. Telefonsaruna beigusies ar to, ka sieviete nometusi klausuli un uz telefona zvaniem vairs nav atbildējusi.

Inga nolēma vērsties Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirknī un rakstīt iesniegumu. Neviltots bijis viņas pārsteigums, uzzinot, ka pirmdien, 6. jūnijā, pulksten 10 no rīta iecirkni jau bija apmeklējusi kaimiņiene, kura uzrakstījusi iesniegumu par miera traucēšanu. Savādi, ka tajā norādījusi nevis Ingu, ar kuru nav bijusi pazīstama un nav zinājusi viņas vārdu, bet gan savas mājas konkrēta dzīvokļa saimnieci, tātad Ingas mammu. «Kā tad tā? Mana mamma pie viņas negāja, mieru netraucēja. Ak, pareizi, no tā dzīvokļa taču bija Žizelis, kuru viņa pievākusi.»

Par iesniegumu Ingas ģimene uzzinājusi, kad 6. jūnijā policisti bija atbraukuši pie viņas mammas. «Mamma sniedza liecību un uzrakstīja iesniegumu par Žizeli.» Tajā pašā dienā pēc darba Inga atjēgusies, ka policijai ir iesniegums, bet nav pierādījumu - mājas mīluļa fotogrāfiju. Lai to labotu, sieviete, iepriekš par to vienojoties, uz policijas iecirkņa elektronisko pastu kopā ar savu komentāru nosūtījusi fotogrāfijas, kur redzams kaķis.

Nepalīdz ne lūgšanās, ne šampanietis

Inga saņēmusies un vēlreiz gājusi pie kaimiņienes aprunāties. Par brīnumu, durvis tika atvērtas. «Es viņai mierīgi izstāstu situāciju, lūdzot atļauju apskatīties kaķi. Kamēr runāju, istabā aiz aizvērtām durvīm sāk skrāpēties un nebalsī baurot kaķis. Teicu, ka tas ir mans Žizelis, viņš tā mēdza darīt, uz ko saņēmu atbildi: «Jā, mans Semjons arī tā dara.» Vēlreiz lūdzu viņai kaķi parādīt, piebilstot, ja tas nebūs Žizelis, pazemīgi atvainošos, no tuvākā veikala atnesīšu divas pudeles ar šampanieti un nekad mūžā vairs netraucēšu, jo man nav vajadzīgs svešs kaķis. Kaimiņiene uzkliedza, ka nekas viņai neesot jārāda, ka te ir viņas privātīpašums, un aizcirta durvis.»

Nākamajā dienā, 7. jūnijā, Inga zvanījusi uz policiju, jo vēlējās aiznest citus pierādījumus - Žizeļa potēšanas pasi un ārstējošās veterinārārstes kontaktus, jo arī viņa bijusi ar mieru iesaistīties. «Iecirknī viņi uzlika uz galda manas mammas iesniegumu, piebilstot, ka pie kaimiņienes jau ir bijuši. Jautāju, kāpēc pie iesnieguma nav fotogrāfiju, kuras aizsūtīju mazliet vēlāk, uz ko saņēmu atbildi: «Bildes taču sūtījāt jūs no sava e-pasta, bet iesniegumu rakstīja cits cilvēks! Tāpēc tās neņēmām vērā.» Vai tiešām viņi uzreiz man nevarēja pateikt, ka esmu trešā persona un tāpēc manis sūtītās fotogrāfijas neskaitās?»

Žizelis kļūst par Semjonu

Inga par piedzīvoto 11. jūnijā ierakstīja feisbukā. «Cilvēku atsaucība un līdzjūtība bija pārsteidzoša! Viens man it kā starp citu uzrakstīja: «Klau, vai Žizelis pa šo laiku nevarētu būt nočipēts?» Mana pirmā reakcija bija, ka nē, jo pie kaķa ārstējošās veterinārārstes tas nebūtu iespējams, viņa Žizeli pazīst, un arī pie dakteres kolēģes it kā ne. Atliek Alūksnes dzīvnieku patversme, arī tur strādā vetārsts, kurš nodarbojas ar mājdzīvnieku čipēšanu.»

Savam sirdsmieram Inga nolēmusi veterinārārstēm piezvanīt. Abas apstiprinājušas, ka nav čipējušas kaķi, kas pēc pazīmēm atbilstu Žizelim. Taču kā viena, tā otra piebildusi, ka sieviete, taču bez kaķa, pie viņām ir vērsusies, sakot, ka viņai pieklīdis kaķītis gados, jautājusi, kādu pārtiku tam dot un kā apgriezt viņa nagus, kas ļoti izauguši un spiežoties ādā. «Loģiski, jo Žizelis savus nagus visu laiku asināja piemājas ābelē, bet nu tas viņam liegts. Un tad es piezvanīju uz patversmi. Pēc garākas sarunas veterinārārste atzinusi, ka Žizeli ir čipējusi un reģistrējusi ar vārdu «Semjons».» Manipulācija notika šogad 8. jūnijā… Veterinārārstei likusies aizdomīga steiga un degsme, ar kādu sieviete runājusi, lai tikai kaķi ātrāk čipētu.»

Vissāpīgāk to pārdzīvojuši Ingas māsas bērni. «Viņi ir pazaudējuši savu vistuvāko cilvēku - savu mammu, viņiem nav bijis tēta, un tagad ir zudis arī mīļais mājdzīvnieks. Tas bija kaķis, ar kuru kopā bērni ir uzauguši. Tagad, ejot ārā, bērni skatās logos, vai tur nav Žizelis. Ja ir, māj ar rociņu, filmē un fotografē. Un kaķis, kad mazos pamana, sāk skrāpēties ar ķepiņām pa loga rūti.» Inga vaļsirdīgi atzīst, ka būtu vieglāk, zinot, ka kaķa vairs nav, bet šādi ir ļoti grūti dzīvot.

Pārsteidz Latvijas cilvēku dāsnums

Pēc ieraksta feisbukā, kur Inga paudusi, ka viņai nav līdzekļu, lai vērstos tiesā, ir pieteikušies cilvēki, kuri gatavi palīdzēt par velti. Kāds jurists ir gatavs uzrakstīt iesniegumu, lai policijas lēmumu par to, ka nepietiek pierādījumu, pārsūdzētu prokuratūrā. «Prokuratūra būtu ātrāks variants. Civiltiesa var vilkties ilgi, kaķis tās iznākumu var nesagaidīt. Ja prokuratūra nepalīdzēs, iesim tālāk. Pieteicās arī advokāts, kurš vajadzības gadījumā arī gatavs iesaistīties bez maksas.» Žizeļa ārstējošā veterinārārste, kuras klienti Inga ar saviem mājdzīvniekiem ir vismaz divdesmit gadus un kura aprūpējusi arī šo kaķi, gatava sponsorēt DNS analīzes, ja tas būs nepieciešams tiesai.

Ingai zvanījusi arī kaimiņienes draudzene, mēģinot par visu vienoties pa labam. «Viņa piedāvāja man kompensāciju, kā arī pazudušā Žizeļa vietā citu kaķēnu no patversmes. Sarunu esmu ierakstījusi.»

Sarunas noslēgumā Inga pauž bažas, ka, jūtot nepatikšanas, viņas kaķa tagadējā saimniece varētu no Žizeļa mēģināt atbrīvoties, piemēram, to aizvedot uz mežu un palaižot brīvībā. Kā saka - nav kaķa, nav problēmu! Un ir vēl kas. Ingai patlaban ir vēl viens kaķis - patversmes čalis, kas arī iet ārā, taču tam, atšķirībā no Žizeļa, nav pat kaklasiksnas. «Pieļauju, ka neviens viņu nevarētu iekārot, bet pēc gadījuma ar Žizeli sāku domāt, ka man savu draugu vajadzētu čipēt.»

«Man nav vajadzīgs svešs kaķis!»

Lūdzām komentāru kaķa zādzībā vainotajai kaimiņienei Jeļenai. «Man šķiet, viņai jāvēršas pie psihiatra. Mans Semjons staigā gar logiem un turpat guļ, kad vien tam ienāk prātā. To, ka man tiek celta neslava un kaķis nepieder viņai, varu pierādīt - man telefonā ir arī senākas bildes. Tagad mani vajā viņa, viņas māte un vēl kaut kādi bērni. Līmē uz mana dzīvokļa un mašīnas durvīm lapiņas ar uzrakstu: «Brīvību mūsu kaķim Žizelim!» Man nav vajadzīgs svešs kaķis! Viņa, tā meitene, nepadomā, kur iesaistās - kādās nepatikšanās. Alūksnē mēs visi viņu zinām. Lai jau iet uz visām bezmaksas avīzēm! Viņu ļoti tracina tas, ka nereaģēju. Un kādā sakarā viņa traucē manu dēlu, kurš jau desmit gadus dzīvo un strādā Rīgā? Vēl tiesa nav bijusi un nekas nav pierādīts! Es vēlos dzīvot mierīgi,» sacīja Jeļena.

VIEDOKLIS

Situāciju komentē veterinārārste Lita Konopore:

«Pašreizējā situācijā policijas darbs izskatās nožēlojami, jo visi apstākļi liecina par to, ka policijai nekavējoties jāuzsāk kriminālprocess vai vismaz resoriskā pārbaude, jāveic pierādījumu vākšana, jānodrošina liecinieku nopratināšana, jo dzīvnieka īpašumpiederību var pierādīt dažādos veidos. Kā redzams, Žizeļa saimniecei ir ļoti daudz pierādījumu, ka Žizelis ir viņas ģimenes kaķis. Turpretī persona, kura šo kaķi ir iespundējusi un pārdēvējusi par Semjonu, nevar pierādīt pilnīgi neko un rīkojas kā bērns smilšu kastē, kurš tur rokās drauga lāpstiņu, apgalvojot, ka tā ir viņa lāpstiņa. Turklāt konkrētajā strīdā pilnīgi nepamatoti kā īpašuma tiesību pierādījums tiek pieminēta dzīvnieka reģistrēšana Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Jo Ingai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebija pienākuma Žizeli reģistrēt LDC, viņa bija izdarījusi pilnīgi visu, kas paredzēts likumā, lai kaķi drīkstētu laist pastaigās. Cik redzams no visiem apstākļiem, persona, kura kaķi ir nozagusi, jo kā gan citādi nosaucama svešas mantas piesavināšanās, nav bijusi ar kaķi nedz pie veterinārārsta, nedz to vakcinējusi, nedz sniegusi veterinārmedicīnisko aprūpi līdz brīdim, kamēr nebija nonākusi policijas uzmanības lokā. Arī kaķa reģistrāciju LDC viņa veikusi nebija! Manuprāt, ļoti skaidri iezīmējas tas, ka šim kaķim ātri vien kriminālprocesa ietvarā būtu jāatgriežas pie likumīgās saimnieces.»