Kādreizējā politiķe un tulkotāja Kārina Pētersone saka, ka fotogrāfiju albumus mēdz pāršķirstīt visai bieži – gan tāpēc, ka žurnālisti publikācijām lūdz viņas vecāku fotogrāfijas, gan «man patīk fotoalbumus skatīties tāpat vien. Man arī atvilktnēs stāv fotogrāfijas, un kādreiz uznāk vēlēšanās paskatīties uz mīļiem cilvēkiem».
Savukārt par izvēlēto foto Kārina saka: «Šī fotogrāfija 90. gadu sākumā - 1992. vai 1993. gadā - tapusi kādai Runča [K. Pētersones tēvs, izcilais režisors Pēteris Pētersons] intervijai. «Šī fotogrāfija man ir ļoti mīļa, jo tā tapusi laikā, kad viss dzīvē vēl ir labi, un ir tāds laimīgs laiks, kad mani vecāki vēl ir šaizemē un arī bērni vēl ir mazi - manai meitai Aucei tobrīd varēja būt kādi vienpadsmit divpadsmit gadi. Nu, tāds piepildīts un saulains laiks, kad visi vēl esam kopā.»
Fotogrāfija uzņemta Kārinas Pētersones tēva dzīvoklī, bibliotēkā, un, kā viņa teic, plauktos labi redzama Pētera Pētersona kaislība - viņa petrolejas lampiņu kolekcija.
Kārina vēl piebilst, ka, skatoties uz šo fotogrāfiju, viņa atceras toreizējo drošības sajūtu un atzīst, ka šobrīd stiprās aizmugures mazliet pietrūkst. «Bet šī fotogrāfija ir ļoti skaista, un, uz to skatoties, man uznirst skaistas atmiņas. Un nezinu, vai tas bija tīšām vai simboliski, bet fotogrāfijas labajā pusē ir redzams mana vectēva - Runča tēva, rakstnieka Jūlija Pētersona - portrets. Viņš gāja bojā Sibīrijā, jo bija viens no tiem, kurš parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu un pēc tam par to samaksāja ar savu dzīvību.»
