VAKARA ZIŅAS. Uzņēmējs Kaspars Borgs: Būs tā, kā strādāsi!

Daudzi ar auto saistīti cilvēki, sevišķi Kurzemes pusē, pazīst uzņēmēju Kasparu Borgu. Viņam dzīvē laimējies vismaz divkārt: ir darbs, kas sagādā prieku un gandarījumu, kā arī divi dažādos dzīves posmos nopietni izkopti vaļasprieki, kas absolūti lielākajai daļai cilvēku šķiet neierasti. Tie ir rallijsprints un loka šaušana, kas ne tikai sagādājuši daudz prieka un profesionālus panākumus, bet arī palīdzējuši rūdīt raksturu. «Nebaidīties, bet darīt! Viss sasniedzams paša spēkiem,» – tās ir divas uzņēmēja Kaspara Borga atziņas, kam viņš pats kalpo par piemēru.

Daudz cilvēku, īpaši kurzemnieki, jūs pazīst kā kaislīgu rallija braucēju. Kaut arī tas posms jūsu dzīvē ir noslēdzies, lūdzu, pastāstiet, kā līdz tam tikāt!

Autosports kopš bērnu dienām ir tā lieta, kam ļoti esmu sekojis līdzi. Bērnībā dzīvoju netālu no Vecpils, kur ik gadu notika rallija čempionātu posmi. Tas mani iedvesmoja pievērsties šim sporta veidam. Sākotnēji es pieteicos kā organizators. Mums izveidojās sava komanda. Mēs palīdzējām organizēšanas darbos Latvijas mēroga sacensībās. Tur iepazinos ar Andri Pāpi, ar kuru iesākām paši savu autosportistu karjeru. Andris bija mūsu ekipāžas stūrmanis, es - pilots. Šis moments ir svarīgs, jo pilotam ar stūrmani ir jāsaprotas no pusvārda, reizēm pat no pusskata. Braucām rallijsprinta standarta auto klasē, respektīvi, ar mašīnām, kas nav aprīkotas ar drošības karkasu. Tas uzliek dubultatbildību, jo viena maza kļūda no pilota vai stūrmaņa puses var beigties ar ļoti nopietnu avāriju. Mēs esam piedzīvojuši divas avārijas, kas, par laimi, nebija smagas. Tā mēs ar Andri rallijsprinta standarta auto klasē kopā nobraucām četrus gadus. Ir izcīnītas uzvaras, trīs sezonu laikā tikai vienās sacensībās mēs nekāpām uz goda pjedestāla. 2010. gadā un 2012. gadā esam bijuši Latvijas rallijsprinta vicečempioni savā ieskaites klasē un 2011. gadā bronzas medaļas ieguvēji. 2011. gadā Baltijas rallija čempionātā ieguvām sudraba godalgu 1600+ standarta auto klasē. Tas notika Liepājā, braucot pa labi zināmiem ceļiem, taču ikviens autosportists pateiks, ka mājas ceļi ir visgrūtākie.

Arī jūsu maizes darbs saistīts ar auto. Ņemot vērā nestabilo situāciju, vai nav bail?

Baidīties nevajag. Ja baidītos, tad neko no tā, kas man dzīvē ir, nebūtu sasniedzis. Šogad manai firmai apritēja 10 gadi. Šajā laikā esmu izaudzis, veikals ir paplašinājies - kļuvis divreiz lielāks un modernāks. Uzskatu, ka savā profesionālajā jomā esmu kļuvis par vērā ņemamu uzņēmēju. Lielākā daļa preču piegādātāju atrodas ārzemēs; es strādāju kā tiešais sadarbības partneris. Sadarbojos ar trim autogaismu ražotājfirmām Polijā, ar vienu kompāniju Somijā un vienu - Lietuvā un Igaunijā. Tas ir segments, kas aptver ne tikai vieglās automašīnas, bet arī smago vilcējtransportu, lauksaimniecības, meža tehniku un komerciālo transportu.

Vai pandēmijas laikā jums kā uzņēmējam bija kāds atbalsts no valsts?

Paldies, nē! Viss, kas man pieder, ir sasniegts paša rokām. Esmu strādājis gan melnos darbus, gan pa naktīm; ir bijis, ka ilgāku laiku darba dēļ neesmu bijis mājās. Ļoti daudz man ir palīdzējusi sieva un ģimene. Viss ir sasniegts pašu spēkiem bez valsts aizņēmumiem. Ir bijis grūti, taču priecē tas, ka viss sasniegts ar paša darbu.

Tagad par ko citu. Jums bijis samērā neparasts vaļasprieks - loka šaušana. Kā tas sākās?

Loka šaušana manā dzīvē ir kuriozs. Pirmais ar to sāka nodarboties mans dēls Daniels; tas bija 2014. gads. Vajadzēja dēlu iesaistīt kādā nodarbē, atrast vaļasprieku, kas ir grūts uzdevums, jo vienam patīk zīmēt, citam - mašīnas. Mums Grobiņā bija sporta klubs, kur nodarbojās ar loka šaušanu. Mēs puiku tur aizvedām, un sanāca tā, ka šo lietu izmēģināju arī es. Beidzās ar to, ka man šī lieta iepatikās daudz vairāk nekā dēlam. (Smejas.) Vienu brīdi tas izvērtās par ģimenes hobiju: šāva puika, šāvu es un vienu brīdi arī mana sieviņa. Salīdzinot ar pārējiem ģimenes locekļiem, man nodarboties ar loka šaušanu sanāca visilgāk. Pirmais loks, ko iegādājos, bija tapis Grobiņā. Tas bija raupjš, liels, smags, neaprīkots loks bez tēmēkļa, ko izgatavoja vietējais lokšāvējs Ģirts. Ar to darbojoties, mācījos, kā uzlikt bultu un notēmēt, saprast, kur jāšauj un kā šaut. Ar šo loku šāvu nepilnu gadu. Pēc tam iegādājos modernāku loku no alumīnija sakausējuma. Ar šo loku sāku šaut neaprīkoto loku klasē. Arī šis loks bija bez tēmēkļa - tas nozīmē, ka jāšauj pēc sajūtām un intuīcijas - pirms izšauj, ir jāsaprot, kur lidos bulta. Lai to prastu, jābūt ļoti ilgam treniņam. Arī šo loku izmantoju ilgu laiku, ar to esmu piedalījies dažāda mēroga sacensībās.

Vai esat startējis arī Eiropas mēroga sacensībās?

Jā. Veiksmīgākie starti neaprīkoto loku klasē bija 2015. gadā Polijas pilsētā Radziminā. Piedalījos 24 stundu izturības sacensībās. Mēs bijām komanda trīs cilvēku sastāvā. Šāvām diennakti no vietas. Tas ir tā: tu izšauj, saraksti punktus, ej atpakaļ, šauj atkal, un tā uz maiņām vairākas stundas no vietas. Lai to spētu, jābūt labai psiholoģiskajai sagatavotībai.

Tikai psiholoģiskajai? Fizisko sagatavotību nevajag?

Vajag. Taču tajā reizē psiholoģiskā sagatavotība bija svarīgāka. Jābūt iekšējam mieram. Sacensības notika lielā zālē, kur mēs bijām vairāki simti cilvēku. Turpat, zālē, mēs gulējām, ēdām un šāvām. Tā bija ļoti liela izturības pārbaude. Tās bija Eiropas mēroga sacensības, kur mūsu komanda ieguva trešo vietu.

Cienījams rezultāts. Un pēc tam?

Pēc tam sāku interesēties par pasaules līmeņa loka šaušanas sacensību dažādiem posmiem. Mans elks joprojām ir sportists Breds Elisons no ASV, kurš šāva olimpisko loku klasē. Tie ir loki, kas aprīkoti ar stabilizatoriem un tēmēkli, līdz ar to loks ir pietiekami smags. Sanāca tā, ka arī es pārgāju uz olimpisko loku klasi. Tas ir dārgs sporta veids. Kad parēķināju, cik maksā loks kopā ar ekipējumu, kāds man bija, sanāca ap pāris tūkstošiem eiro. Cena atkarīga no tā, kādas firmas tēmēklis tiek izmantots, ar kādas firmas bultām šauj. Viena bulta var maksāt ap 20 līdz 30 eiro. Ar vienu bultu, protams, nepietiek - bultām jābūt padsmit, jo kāda var salūzt vai gadīties citas problēmas.

Ja pareizi saprotu, patlaban ar loka šaušanu jūs vairs nenodarbojaties. Kāpēc?

Jā, vairs nenodarbojos veselības problēmu dēļ. Taču sapnis startēt Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās ir piepildīts. Pirmoreiz pasaules čempionātā piedalījos Brasovā Rumānijā 2017. gadā, kur sacensības bija augstu kalnos. Kalnos atradās sporta komplekss, un siltā laikā vēl priecājāmies par sniegu. Brasovā pasaules čempionātā olimpisko loku klasē ieguvu 16. vietu. Amatierim tas ir labs sasniegums. 2018. gadā piedalījos Eiropas čempionātā Budapeštā Ungārijā. Arī tur aprīkoto loku klasē, olimpiskajā disciplīnā, ieguvu 13. vietu. Šie trīs panākumi ir augstākie, ko esmu sasniedzis, kā arī man ir pirmā sporta klase olimpisko loku klasē Latvijā.

Lokšaušanai pielikts punkts, kas ir tās vietā?

Tās vietā tagad ir makšķerēšana. (Smejas.) Tā ir nodarbošanās bez vecuma limita. Makšķerēt tu vari jauns, vecs, vienalga kāds - galvenais, lai būtu laba kompānija. Mēs to darām kopā ar znotu, kurš ir kaislīgs makšķernieks. Arī man makšķerēšana kļuvusi par brīvā laika hobiju. Pandēmijas gados brīvā laika bija vairāk, tad arī sākām. Ja nopietni, makšķerēšana labi palīdz sakārtot domas. Makšķerējam Bārtā un Ventā - tur vislabāk patīk.

Runājot vēl par hobijiem, mums ģimenē iecienīta ir ceļošana. Katru gadu, izņemot pandēmijas laiku, kopā ar sievu dodamies uz siltajām zemēm. Vasarā vairāk mīlam apceļot Latviju. Lai kur arī brauktu, vienmēr atceramies, ka esam ciemiņi! Šogad ir plānots lielāks ceļojums uz Turciju, kurā dosimies visa ģimene - gan dēls, gan meita ar vīru un mūsu mazmeitiņu.

Vai tiesa, ka esat atveidojis lomu mūziklā «Mūzikas skaņas»?

Tā manā dzīvē ir nozīmīga lappuse. Teātris man saistās ar manu tēti - Liepājas teātra aktieri Gunāru Borgu. 2007. gadā, kad mans dēls mācījās Grobiņas skolas 1. klasē, tika iestudēts šis mūzikls, kurā man dēls Daniels atveidoja Kurta lomu, savukārt mani uzaicināja atveidot barona fon Trapa lomu. Arī mans tētis savulaik šo lomu ir atveidojis Liepājas teātrī. Gadījās tā, ka vienā izrādē manas aizņemtības dēļ nevarēju piedalīties un mani aizvietoja mans tētis! Viņš bija mans dublieris! Līdz ar to trīs paaudžu Borgi spēlējuši vienā mūziklā - tēvs, dēls un mazdēls. Teātris ir svarīga mūsu ģimenes dzīves sastāvdaļa!

Jūsu skats nākotnē?

Nebaidos realizēt savus sapņus, es ticu saviem spēkiem. Turpināt attīstīt un pilnveidot savu privāto biznesu. Pavadīt vairāk laika kopā ar savu ģimeni, neaizmirstot veltīt laiku arī saviem hobijiem un vaļaspriekiem.