RECENZIJA: So Lucid Electric Feel “Social Mindscream”

 
©Publicitātes foto

Tā saucamā mūsdienu psihedēliskā blūzroka grupa no Siguldas “So Lucid Electric Feel” laidusi klajā savu otro albumu (debijas lieldarbs “We’re All Connected” datējams ar 2020. gada pavasari), kurā, kā jau to liecina jaunā veikuma nosaukums, uzburtas ainas, kurās pēc mīlestības un sabiedrības izsalcis prāts izpaužas dažādos veidos un raksturos.

“So Lucid Electric Feel” ir 2015. gadā Siguldā dibināts trio, kurā savas muzikālās prasmes apvienojuši vokālists un ģitārists Uvis Gailis, basģitārists Kristaps Sproģis un bundzinieks Raitis Kalniņš.

Pirmais jaunā albuma pieteikums ar uzreiz diviem klajā laistiem singliem (“Our Helping Wing” un “Move” - neviens no tiem šajā apkopojumā gan nav manāms) izskanēja jau pagājušā gada oktobrī - acīmredzot izdošanas procesā radušies sarežģījumi, ja deviņu dziesmu apkopojums dienasgaismu ieraudzījis tikai tagad.

“Albums ietver abas puses - gan fantāziju, gan realitāti, neatkāpjoties no iespējas radīt savu māksliniecisko rokrakstu,” stāsta Uvis Gailis. “Skaņdarbu stāsts vijas caur motivācijas un rutīnas labirintiem, tomēr spēj atveidot vairākas emocijas. Mūsu dziesmas ļauj vaļu katra paša iztēlei un sniedz iespēju atrast vairākas identitātes.” Albums tapis “Siguldas Skaņu Studijā” sadarbībā ar “Latvian Blues Band” basistu Mārci Kalniņu, kurš ir arī jaunā muzikālā materiāla skaņu inženieris, kā arī gala miksa un māsterversijas radītājs.

PAR. “Dzīvajā” šis siguldiešu blūzroks droši vien skanētu krietni labāk (nav izdevies viņus redzēt), taču arī ierakstos tam piemīt savs šarms. Pirmām kārtām tas attiecināms uz dziesmām “It Is Possible” un “Social Mindscream”, no kurām vēdī īstas 70. gadu rokmūzikas skaņas, kā arī atmiņā paliekošo “Anger”, kurā ģitārists demonstrē savu individuālo meistarību. Savukārt “Sapphire” - tas jau ir īsts psihedēliskais blūzs, tāds kārtīgs “jumtu noraujošais” gabals!

PRET. Diezgan dīvaina ievadošās dziesmas (“Dig This Sound Part 1”) izvēle - labs gabals, kam vieta drīzāk kaut kur albuma vidusdaļā, taču to laikam prasa šī albuma konceptuālā uzbūve, jo viss šis pasākums noslēdzas ar tā otro daļu. Starp citu, vai “I Won’t Change My Mind” piedziedājuma muzikālā daļa gadījumā nav spēcīgi palienēta no “The Doors” hita “Riders On The Storm”?