Galvenais šobrīd ir atjaunot normālu pasažieru vilcienu satiksmi, arī vainīgie vilcienu nelaimēs ir saredzami – par to, kādi ir galvenie iemesli jauno vilcienu ķibelēs, “Neatkarīgās” intervija ar bijušo satiksmes ministru (2013.–2015. g.) Anriju Matīsu.
Šonedēļ sācies publiskais balsojums par 2023. gada labākajiem ierakstiem latvju metālmūzikā. Kamēr “lielais brālis”, tas ir, Latvijas mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” ik gadu diskutē par nepieciešamību spert soli pasaules mūzikā valdošo tendenču virzienā un pārstrukturizēt nominācijas, Latvijas Metālmūzikas gada balva to jau ir izdarījusi.
Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.
Desmitā daļa Latvijas senioru saņem pensijas no 200 līdz 300 eiro, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vidējā pensija Latvijā, savukārt vēl mazākas pensijas – līdz 200 eiro – saņem pieci procenti senioru.
Latvijas Republikas atjaunošanai nepieciešamo 1991. gada janvāra barikāžu 33. gadadienas atceres pasākumi sakrīt ar ķīvēšanos par to, vai Latvijas austrumu robežas nocietināšanai vairāk vajadzīgi 100 tūkstoši kājnieku mīnu jeb 100 jauni lielgabali.
27. janvārī Daugavpils Olimpiskajā centrā Latvijas Radio 2 rīkotās aptaujas “Muzikālā banka 2023” finālšovs. Pirmoreiz tās vairāk nekā 20 gadus ilgajā vēsturē gada vērtīgākās popa un roka dziesmas noskaidrošana atstāta tikai un vienīgi balsotāju ziņā, kas rezultātu prognozēšanu padara par pavisam neizdevīgu nodarbi. Tiesa, saukt uzvarētājdziesmu par “gada vērtīgāko” arī vairs nebūs nekāda iemesla…
Garāki kuģu maršruti, piegāžu aizkavēšanās un izmaksu pieaugumi pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikai ir radījuši visai ievērojamus sarežģījumus un ietekmēs ekonomisko izaugsmi. Labā ziņa ir tā, ka pašreizējie notikumi Sarkanās jūras akvatorijā paši par sevi vien nav spējīgi izraisīt globālu ekonomisko krīzi.
Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eksporta tirgos, mazāka vietējā patēriņa aktivitāte un sezonāli faktori decembrī ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijā. Uz visa notiekošā fona laba ziņa ir tā, ka darba vietas Latvijā aizvien tiek radītas arī no jauna, tādēļ attiecībā uz bezdarba līmeņa pārmaiņām nav pamata satraukumam par tādiem pieauguma tempiem kā kovida vai iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes laikā.
Pērnvasar izveidotā koalīcija līdz pat šī gada sākumam demonstrēja apskaužamu vienotību. It kā apliecinot tās vadošā spēka – partijas “Vienotība” – neapstrīdamo līderību. Bez aizķeršanās tika ratificēta Stambulas konvencija, pieņemts partnerības likums, un arī valsts budžeta pieņemšanas laikā neradās ne mazākās kavēšanās. Taču jaunais gads pienāca ar divām politiskām vētrām. “Asiņaino graudu” lietu un nedienām ar pasažieru vilcieniem.
Pašvaldībām plāno iegādāties elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, zinot to, ka tie mēdz aizdegties paši no sevis. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis draudošās briesmas apzinās, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) runasvīrs atbild, ka jautājumi par elektroautobusiem vēl neesot aktualizējušies.
Ja izrādīsies, ka amatpersonas, iepērkot vilcienus, norādījušas ačgārnus standartus vilcienu elektrosistēmu parametriem un ignorējušas ražotāja paredzēto AS “Pasažieru vilciens” darbinieku apmācību vilcienu apkalpošanā, tad būtu tikai loģiski, ja kāda no valsts tiesībsargājošajām iestādēm uzsāktu kriminālprocesu.
Latvijas enerģētika ieskrienas augstam lēcienam pāri maiņstrāvas frekvences sinhronizācijas nomaiņas barjerai, aiz kuras mūs visus gaidot ļoti zaļa dzīve visās šā vārda nozīmēs.
Pasaules ekonomikai aizvien vairāk dodoties deflācijas virzienā, vieni no pirmajiem, kas spiesti saskarties ar realizācijas cenu kritumu, ir ražotāji. Arī Latvija šajā sakarā nav izņēmums, un vairums rūpniecības apakšnozaru saskaras ar to, ka pa ceha vārtiem izbraukusī produkcija kļūst aizvien lētāka, un gadījumā, ja šis process ieilgs, cietīs tautsaimniecība un algotais darbaspēks.
Latvijas Diabēta asociācija iesniegusi Saeimā kolektīvo iesniegumu, ko platformā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju paraksti savākti diezgan īsā laika posmā, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav vienaldzīgi pret diabēta pacientu aktuālajām problēmām.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā". 22. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, diskutējot par šo modeli un citām skolu tīkla reformas aktualitātēm, to analizēja un kritizēja.
Pēc publikācijas Neatkarīgajā par Latgales iedzīvotājam sarūpētajām problēmām ar "Latvijas pasta" pakalpojumu saņemšanu, valsts akciju sabiedrība, izanalizējot publikācijā aprakstīto un noskaidrojot notikušā apstākļus, apņēmusies situāciju vērst par labu – turpmāk Jānis Pīgoznis tiks pie pasta sūtījumiem.
Dienestam Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē pērnruden bija jāiesauc 480 jauniesaucamo. Pieteicās 515 jaunieši, no kuriem par derīgiem dienestam tika atzīti 330. Trūkstošos 150 tika nolemts atlasīt izlozes veidā no tiem 300, kuriem pēc likuma būtu jādienē obligātā kārtā.
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca jaunatklājums, ka Andrejsalas nekustamā īpašuma attīstības projekta investors arābu uzņēmējs Mohameds Ali Alabbara aktīvi darbojas Baltkrievijā un ir vairākkārt saņēmis labvēlību no Baltkrievijas valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko. Līdz šīm noklusēts par to, ka Mohamedam Ali Alabbaram joprojām ir ciešas biznesa saites arī Krievijā.
“Esmu 2. grupas invalīds, pārvietojos ar palīglīdzekļiem, ārpus pagalma faktiski neizeju,” saka Jānis Pīgoznis, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta iedzīvotājs. “Pasts man ir atteicis pakalpojumu: vairs nesaņemšu divus žurnālus un trīs avīzes, ko pasūtīju pērn,” viņš turpina. Kāpēc tā noticis?
Pirmdienas vakars daudziem rīdziniekiem un it īpaši Pierīgā dzīvojošajiem izvērtās trauksmains. Ap astoņiem vakarā “Pasažieru vilciens” izplatīja paziņojumu, ka kavējas vilcienu reisi visās dzelzceļa līnijās, izņemot līniju, kas savieno Rīgu un Valku. Jāsaka paldies, ka vispār kaut kādu informāciju sniedza, nevis izlikās par beigtiem, kā tas ir gadījies citās reizēs.
Ar garāmejoša pusaudža noslepkavošanu slaveno Jūrmalas bērnunama audzēkņu iepriekšējā paaudze pirms divdesmit gadiem legalizēja bērnunamu audzēkņu tiesības lietot alkoholu bez nekādiem vecuma ierobežojumiem, noteikti pirms desmit gadu sasniegšanas.
