Politika

Saeimā ievēlētās partijas jau gadiem ilgi mokās meklējumos, kā atrisināt piespiedu nomas jautājumu. Pilnībā atcelt to tā arī nav izdevies, taču Tieslietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu precīzi noteikt, cik zemes īpašnieks varēs iekasēt no cilvēkiem, kas mīt uz viņa zemes padomju laikā uzbūvētajā mājā. Priekšlikumu apstiprinājusi arī Saeimas Juridiskā komisija.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi kopš 12. Saeimas loloto jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kura mērķis ir “nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību”. Pirms balsojuma par pāris jautājumiem izcēlās emocionālas debates, kuras cenšas atspēkot pie likumprojekta jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā strādājušais, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kļūstot par Saeimas deputātu, alga uz papīra šogad samazināsies par 1607 eiro. Viņam nebūs vairs papildu piemaksa pie algas 1073 eiro apmērā reprezentācijas izdevumu segšanai un dienesta auto. Tomēr viņš, tāpat kā ikviens Saeimas deputāts varēs pretendēt uz kompensāciju par transportu un mājokļa īri, ja viņa deklarētā dzīvesvieta būs ārpus Rīgas. Turklāt, ja viņš Saeimā būs tikpat nodarbināts kā viņa iespējamais pēctecis, tagadējais Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), starpība algā, pieskaitot ministriem maksātos reprezentācijas izdevumus, būs tikai 500 eiro (uz papīra).

Par Pūces demisiju, Reira un Levita komunikāciju ar sabiedrību, Bordānu kā „katoļu seju” un citām aktualitātēm intervija ar publicistu Jurģi Liepnieku.

Pēcsvētku Saeimas sēde sākās ar simbolisku aktu – ar deputāta mandāta atjaunošanu Jurim Pūcem. Šis melos un blēdībās pieķertais politiķis aizvadītajā nedēļā bija spiests atkāpties no vides un reģionālās attīstības ministra amata un tagad atgriežas vietā, kur meļiem un krāpniekiem ir vēlētāju dota aizsardzība – deputāta mandāts. Tas, ka šis mandāts iegūts, atrodoties partijā, kura tiek turēta aizdomās par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem – “Latvijas attīstībai”, šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo frāze – “par mani ir balsojuši tik un tik tūkstoši” joprojām skan pārliecinoši, lai gan arī šīs vēlētāju balsis izmānītas, melojot un krāpjoties, tieši tāpat kā Vecrīgas auto stāvvieta kādai pagaidām vēl nenoskaidrotai personai. Balotējoties par deputātu, Pūce taču sevi nepozicionēja kā meli un krāpnieku, kāds beigu beigās izrādījās.

Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.

Sociālie darbinieki Latvijā līdz šim nekad nav streikojuši, ne arī piedalījušies protesta mītiņos vai piketos. Viens izņēmums ir sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri pirms pāris gadiem pieteica bada streiku zemo algu dēļ. 2020. gada rudens ieies vēsturē ne tikai kā Covid-19 gads, bet arī kā gads, kad sociālā darba speciālisti, nespējot izturēt vienaldzību pret sociālo darbu un nespējot pieņemt neloģiskos lēmumus sociālajā politikā, sapulcējas piketā pie Saeimas un Labklājības ministrijas.

Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.

Interneta žurnāls “Puaro” publicējis Latvijas ietekmīgāko cilvēku – Top 10. Uzreiz jāsaka, ka ikviens šāds – ietekmīgāko, gudrāko, labāko, skaistāko utt. saraksts ir jāvērtē kritiski, jo ir stipri subjektīvs, turklāt nekad nevar zināt, kādi ir šādu sarakstu tapšanas motīvi. Lai arī šis konkrētais “reitings” ir samērā šauras cilvēku grupas (varbūt pat viena cilvēka – Jurģa Liepnieka) skatījums uz Latvijā notiekošo, arī tas ir zināmas analīzes vērts, jo, atšķirībā no citām valstīm, kurās līdzīgi ietekmīgāko personu reitingi tiek publicēti regulāri, Latvijā līdz šim tādu sarakstu veidošana nav bijusi populāra.

Bijušā “Latvijas attīstībai” biedra Māra Mičerevska publiski paustās apsūdzības par to, kā viņa bijušie partijas biedri apiet likumīgo sistēmu, kā rezultātā par demisiju paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, radījušas neērtu situāciju “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” Rīgas domes frakcijā. Ar jauniem paziņojumiem M. Mičerevskis klajā nāk gana regulāri, bet frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs paziņojis, ka gadījumā, ja M. Mičerevska apsūdzības izrādīsies patiesas, “Progresīvie”, kuru līderis ir M. Kossovičs, sadarbību ar “Latvijas attīstībai” pārtrauks.

Vēl pirms dažām nedēļām šķita, ka apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) ir uz viļņa un daudz netrūkst, lai piepildītos partijas “Latvijas attīstībai” īpašnieka Edgara Jaunupa (Māra Mičerevska apzīmējums) nupat partijas kongresā skaļi izteiktais sapnis par premjera krēslu savam bērnības draugam – skolas un studiju biedram – Jurim Pūcem. No neaptveramajām iespējām, kas šādā situācijā pavērtos, Jaunupam aizrāvās elpa un kongresa tribīnē aizlūza balss. Taču tagad šie saldie sapņi draud sabirzt smalkās drumstalās, un visa tik ilgi un rūpīgi būvētā konstrukcija tiek pakļauta nežēlīgai stipruma pārbaudei (kā teiktu banku sistēmā – stresa testam).

Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.

Jau šorīt apvienību “Attīstībai/Par!” veidojošajām partijām jāvienojas par to, kas tad būs demisionējušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pēctecis. Taču vēl piektdienas pēcpusdienā nebija droši, ka “Latvijas attīstībai”, vienas no apvienības komponentēm, virzītais kandidāts Artūrs Toms Plešs gūs visu apvienību veidojošo spēku atbalstu. Pretestību viņa kandidatūrai izrāda “Kustība “Par!””.

Bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktors Gundars Jankavs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra – ja Rīgas satiksmes autostāvvietu bez maksas lietojusi arī Zaiga Pūce, viņai tas nekavējoties jāatzīst un jāpamet Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores amats.

„Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpēc. Tautas prezidents nenozīmē, ka viņš visiem izpatīk. Un tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Esmu darbojies visas sabiedrības interesēs. Partijas pārstāv Saeimā un valdībā savas un savu vēlētāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbība ir vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvēki. Subjektīvi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arī citādi,” teic Egils Levits. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas svētku nedēļā.

Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.

Latvijas katoļu baznīca ir sākusi ticības popularizēšanas projektu “Tiecības”, kurā par vienu no sejām izraudzīts Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns.

Jau aizpagājušā nedēļā aizsācies Māra Mičerevska “uzbrauciens” partijai “Latvijas attīstībai” ceturtdien noslēdzās (?) ar Vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju. Līdz ar to Rīgas domes deputāts Mičerevskis savā CV varēs ierakstīt ne tikai filmēšanos postironijas garā uzņemtajā filmā “Kriminālās ekselences fonds”, bet arī ministra gāšanu, kas, atzīsim, ne katram ir pa spēkam.

Aizvadīto nedēļas nogali iesaistītie politiskie spēki pavadījuši diskusijās par demisionējušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces pēcteci. Rezultātus šim procesam sola rīt, taču diskusija par to, vai J. Pūcem nevajadzētu padomāt arī par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, tā arī nav aizsākta.

Vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (partija "Latvijas attīstībai") steidzīgā atkāpšanās no amata ir mēģinājums glābt no negoda personu, kura izmantoja "Rīgas satiksmes" autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.

Ceturtdien pēcpusdienā tika izplatīts paziņojums par Jura Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amata. Partijas „Latvijas attīstībai” mājaslapā parādījās Pūces paziņojums, kurā viņš ber sev pelnus uz galvas, paužot, ka pieļāvis kļūdu, ka viņam ir kauns partijas, ģimenes, draugu un sabiedrības priekšā, jo esot kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā un patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli ‒ maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.

Vakar pēcpusdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja par atkāpšanos no amata. Vakar ministrs prezentēja pašvaldību reformas ģeotelpiskās plānošanas platformu, kuras laikā izteicās, ka "virzot pašvaldību reformu, ministrija īstenoja datos balstītu reformas modeli. Jaunā platforma ir vēl viens atbalsta rīks ‒ vienkopus pieejama uz datiem balstīta informācija, ko ministrija piedāvā izmantot pašvaldībām, apvienošanās procesa ietvaros izstrādājot savus attīstības scenārijus un pieņemot teritorijas attīstībai labākos iespējamos lēmumus”.