Atbildīgās ministrijas apskaužamā operativitāte, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu atgriešanu tiem vēsturiski piederīgajai Latgalei atzina par nelikumīgu, opozīcijā radījusi bažas, ka tiesa bijusi nepieņemami pretimnākoša valdošajai koalīcijai un par savu lēmumu to informējusi iepriekš. Koalīcija šādus pārmetumus noraida – tāpat kā aicinājumu jau šonedēļ paredzētajās pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot saskaņā ar spēkā esošo likumu.
Neizpratni par Satversmes tiesas spriedumu pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē pauda ne viens vien koalīcijas deputāts. Piemēram, Nacionālo apvienību pārstāvošā Janīna Kursīte-Pakule norādīja, ka padomju laikos Latgalei likumīgi piederošie Varakļāni tika pievienoti Madonai, bet Satversmes tiesa savā lēmumā to nav ņēmusi vērā un norādījusi, ka Varakļānu novadam Latgales teritorijā nebūtu attīstības centra, kuru, deputātesprāt, pavisam mierīgi varētu izveidot.
“Vai tad, kad Latgale nolēma kļūt par Latvijas sastāvdaļu, dominēja sociālekonomiskie vai tomēr emocionālie un tieši kultūrvēsturiskie apsvērumi? Atbilde - dominēja tieši emocionālie un kultūrvēsturiskie apsvērumi,” teica politiķe. Taču Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams un likumdevējam nekas cits neatliek, kā strauji pielāgot tam likumu, lai Varakļānos pēc iespējas ātrāk varētu notikt pašvaldību vēlēšanas.
Šāda pieeja nav saprotama opozīcijā strādājošajai “Saskaņai”. To pārstāvošais deputāts Jānis Tutins norāda, ka gandrīz vienlaikus ar spriedumu, ar kuru Satversmes tiesa paziņoja par attiecīgās normas neatbilstību Satversmei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) paziņoja, ka jau ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un likumprojekts “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”. Tos Saeima sāka skatīt pirmdien.
“Ir acīmredzami, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru sabiedrība, tostarp Saeimas opozīcijas deputāti, tika iepazīstināti 28. maijā, citiem Saeimas deputātiem un pie varas esošās koalīcijas pārstāvjiem bija zināms jau iepriekš,” bažas neslēpa J. Tutins.
Bijušais VARAM vadītājs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) gan skaidroja, ka ministrija rēķinājusies ar iespēju, ka izstrādātajā administratīvi teritoriālajā reformā Satversmes tiesa var ieviest korekcijas. Tādēļ ministrija bija sagatavojusi likumprojektus dažādiem Satversmes tiesas sprieduma diktētiem scenārijiem.
Tomēr daudz svarīgāka problēma “Saskaņas” redzējumā ir tāda, ka valdošā koalīcija tagad iecerējusi pārcelt Varakļānus skarošās vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novados uz 11. septembri - nepilnu nedēļu pirms tās notiks citos novados.
“Uzskatām, ka pašvaldību vēlēšanām šā gada 5. jūnijā ir jānotiek atbilstīgi pašlaik spēkā esošajam likumam, šobrīd likumā noteiktajās pašvaldību robežās. Visi turpmākie likumu grozījumi jāsagatavo izsvērti, bez histēriskas steigas un jau ietvertām pretrunām. Attiecīgām izmaiņām jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām,” pauž J. Tutins.
Turklāt ir jāņem vērā, ka pēc būtības pirmdien vēlēšanas bija sākušās - vēlētājiem ir tiesības izmantot iepriekšējās nobalsošanas iespēju, bet, pārceļot tās uz septembri, ievēlēto pašvaldību deputātu pilnvaru termiņš būs mazāks par likumā noteiktajiem četriem gadiem.
Šie argumenti koalīciju gan nepārliecināja, un tā konceptuāli vienojās gan par Varakļānu pievienošanu Madonai, gan Madonas un Rēzeknes novadu pašvaldību vēlēšanu pārcelšanu uz septembri.
