No valdības izmestā KPV LV sola nebūt ērts opozicionārs

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Bez ceremonijām no koalīcijas izmestā KPV LV sola nebūt ērts opozicionārs un, deldējot koalīcijas laikā audzēto distanci ar vēlētājiem, pakāpeniski atklāt taisnību par valdošajām partijām. Savukārt atlikušās koalīcijas partijas, tikušas vaļā no grūti prognozējamā partnera un pārdalījušas amatus, apņēmušās kopā strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Par to, ka KPV LV zaudējusi premjerministra Krišjāņa Kariņa uzticību, partijas valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo tika informēts trešdienas rītā, kad koalīcijā paliekošās partijas jau bija vienojušās par jaunās valdības aprisēm un tai darāmajiem darbiem.

“Paldies Kariņa kungam, ka uzdrošinājās to pateikt. Pārējie sadarbības kolēģi, kuriem jautāju, vai nu meloja, vai izlikās neko nezinām, centās šo ziņu visādi noslēpt,”

pēc tikšanās ar premjeru teica M. Možvillo.

Viņš uzsvēra, ka KPV LV ar saviem ministriem darbojušies teicami un paveikuši darbus, kurus iepriekšējie ministri bija atstājuši novārtā, piemēram, uzsākta iekšlietu sistēmas sakārtošana. Bet nu jau bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča uzskata, ka viņa savu 2,5 gadu ilgušo pilnvaru laikā paveikusi daudz vairāk nekā iepriekšējie ministri desmit gadu laikā.

Var noprast, ka M. Možvillo sniegtajā paskaidrojumā par izmešanu no koalīcijas, skanējuši arī pārmetumi par KPV LV neprognozējamību. Uz to M. Možvillo atgādināja, ka atšķirībā no Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas viņa vadītā frakcija Varakļānu jautājumā balsojusi saskaņā ar likumu un Satversmes tiesas spriedumu.

Opozīcijā iemestā KPV LV sola, ka turpmāk regulāri organizēs preses konferences, kurās atmaskos valdošās partijas. “Mēs nebūsim stabilitātes grupa valdībai apmaiņā pret kādu pamestu amatiņu,” atsaucoties uz bijušā KPV LV līdera Ata Zakatistova vadīto deputātu grupu, kas paudusi atbalstu K. Kariņa vadītajai valdībai, saka R. Petraviča.

Līdz ar koalīcijas rekonstrukciju, savulaik KPV LV pārziņā esošā Iekšlietu, Labklājības un Ekonomikas ministrija sadalītas starp trim koalīcijas partijām. Līdz šim R. Petravičas vadīto Labklājības ministriju nu stūrēs Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Gatis Eglītis, bet Ekonomikas ministrija, kā jau to prognozēja arī Neatkarīgā, paliks Nacionālās apvienības un no KPV LV uz to pārbēgušā Jāņa Vitenberga kompetencē. Iekšlietu ministrija tikusi “Attīstībai/Par!”, kas šo iestādi uzticējusi Marijai Golubevai.

Vienojoties par tālāko sadarbību, koalīcija trešdien parakstītajā sadarbības partneru memorandā apņēmusies attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku. Ar šo ideju premjerministrs savus partnerus centās aizraut jau martā, taču tobrīd partneru prātā dominēja epidemioloģiskie jautājumi.

Sadarbības partneri ir apņēmušies ievērot 2019. gada 23. janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgumu un 2019. gada 23. janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbības līgumu, izņemot noteikumus, ko paredz šis memorands.

Vienojoties par prioritāri veicamajiem darbiem līdz 2022. gadā paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām, sadarbības partneri memorandā uzsver nepieciešamību attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku.

Šīs politikas ietvaros tiks sekmēta administratīvi teritoriālās reformas pilnvērtīga īstenošana un tās izmantošana pašvaldību spējā piesaistīt un saglabāt pārvaldības teritorijā strādājošus uzņēmumus, kā arī vienmērīgai teritorijas attīstībai un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanai reģionos.

Tāpat viedā reindustrializācija paredz pabeigt iesāktās pārmaiņas augstākajā izglītībā un pilnveidot zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kas sekmēs sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī turpināt skolu tīkla sakārtošanu.

Tiks turpināts un attīstīts uzsāktais darbs tieslietu un iekšlietu sistēmas pilnveidošanā, īpaši sekmējot policijas, izmeklēšanas iestāžu un tiesu sistēmas cilvēkresursu attīstību, kā arī spēcinot pretkorupcijas iestādes un pastiprinot cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, “Jaunā Vienotība”

Finanšu ministrs Jānis Reirs, “Jaunā Vienotība”

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Nacionālā apvienība

Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā apvienība

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Nacionālā apvienība

Iekšlietu ministre Marija Golubeva, “Attīstībai/Par!”

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, “Attīstībai/Par!”

Veselības ministrs Daniels Pavļuts “Attīstībai/Par!”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, “Attīstībai/Par!”

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Jaunā konservatīvā partija

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Jaunā konservatīvā partija

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Jaunā konservatīvā partija

Labklājības ministrs Gatis Eglītis, Jaunā konservatīvā partija

Politika

Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.

Svarīgākais