Negribot samierināties, ka sākotnējā KPV LV ideja – lai kāda tā arī būtu – nogrimtu aizmirstībā, partijas bijušie valdes locekļi ar domubiedriem nodibinājuši biedrību, kura paredz evolucionēt par jaunu partiju. Tās platformu biedrības dibinātāji dēvē par konservatīvi sociāldemokrātisku.
Pēc neatkarības atgūšanas pieredzējušākais un ietekmīgākais sociāldemokrāts pašlaik noteikti ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš, jautāts, vai Latvijā ir vieta vēl vienai sociāldemokrātiskai partijai, atbildēja nevilcinoties - viņaprāt, visām partijām Latvijā vajadzētu būt sociāldemokrātiskām.
“Man liekas, ka Latvijai piestāvētu, ja visas partijas būtu sociāldemokrātiskas. Solidaritātes un taisnīguma princips, pietāte pret atšķirīgo ir galvenie sociāldemokrātijas principi. Tie piestāvētu un noderētu visām partijām - deklarēti vai noklusēti, bet izmantoti. Sociāldemokrātiskās vērtības ir ļoti latviskas vērtības, tās nāk vēl no dainām - taisnīgums, līdzi jušana, palīdzēšana tam, kam sliktāk iet,” saka sociāldemokrātiskās “Saskaņas” līderis.
Jaunās biedrības “Tuvāk tautai” līdzdibinātāja Elita Lazda skaidro, ka jaunā partija līdzīgi kā KPV LV 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā iestāsies par mazo un vidējo uzņēmēju, aizsargās konservatīvas un sociāldemokrātiskas vērtības. “Mums nav nekādu liberālu pieskaņu, jo pie mums šo virzienu ne tā saprot,” saka Elita Lazda un atgādina, ka KPV LV paši vairs nespēj definēt, kādu politisko platformu viņi pārstāv.
“Mēs, dibinātāji, visi gājām uz KPV LV ar kaut kādu mērķi, un tas mērķis bija gana cēls - padarīt Latviju labāku [..] tagad KPV LV ignorē visus vecbiedrus, mēs esam atstāti novārtā, bet mēs tos sākotnējos ideālus neesam zaudējuši. Tur jau tā sāpe, mēs līdz pēdējam cerējām, ka varēsim pie tiem atgriezties,” saka E Lazda, neslēpjot, ka jaundibinātā organizācija ir gatava kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet ar biedrības palīdzību jāpārliecinās, vai šai idejai ir pietiekami daudz sekotāju. Likums nosaka, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedri un kuras dibinātas gadu pirms kārtējām vēlēšanām.
Pieņemot, ka nepieciešamo biedru skaitu topošā partija savāks, politologs Filips Rajevskis tās izredzes 14. Saeimas vēlēšanās vērtē visai pozitīvi. Galvenokārt izglītības sistēmas kvalitātes īpatnību dēļ. “Šāda veida partijas pēc savas būtības ir ejošas. 20 procenti elektorāta ir gatavi šādām politiskām avantūrām. Tikai jācer, ka viņiem nesanāks tikpat veiksmīgs gājiens, ka ar tukšiem solījumiem Saeimā iegūs 16 mandātus,” šķendējoties, ka sagandētā izglītības sistēma daudziem liegusi spēju mācīties no grāmatām, par labāku atzīstot mācīšanos no personīgajām kļūdām, saka eksperts.
Savukārt iecerētā “Tuvāk tautai” politiskā platforma, kuru plānots veidot no daudziem šķietami nesavietojamiem politiskajiem virzieniem, politologu nepārsteidz.
“Laikā, kad liberāļi kļuvuši par kreisajiem liberāļiem, var krustot arī ezi ar čūsku.
Bet, ja runājam par ideoloģijām, tad viena lieta ir sociāldemokrāti, konservatīvie ir kaut kas cits. Tur ir principiālas atšķirības pašā saknē,” saka F. Rajevskis.
