Jau ilgstoši nevienu politisko norišu vērotāju nepārsteidz, ka valdošo koalīciju veidojošajām partijām par daudziem jautājumiem ir diametrāli pretējs viedoklis. Šoreiz koalīcijas partiju atšķirīgās vērtības sadūrās jautājumā par alkoholu – ja precīzāk, par tā iepakojuma marķējumu. Pārredzamā nākotnē tā lietotājiem būs jāsamierinās, ka tie bez padziļinātas izpētes nezinās, cik kaloriju ir glāzē vīna vai liķiera.
“Vai jūs zinājāt, ka viena vīna glāze pēc uzņemtajām kalorijām ir līdzvērtīga vienam mazam šokolādes batoniņam? Latvijā ar likumu noteikts, ka uz pārtikas produktiem, tai skaitā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem, jānorāda sastāvdaļas un informācija par enerģētisko vērtību un uzturvērtību. Tomēr šāda prasība nav noteikta alkoholiskajiem dzērieniem, kaut kaloriju daudzums tajos ir ievērojams. Kā ārsts uzskatu, ka lietotājam ir tiesības to zināt, lai izdarītu informētu izvēli par savu veselību,” rosinot uz katra alkoholiskā dzēriena iepakojuma norādīt gan tā sastāvdaļas, gan uzturvērtību, saka viens no likumprojekta autoriem, “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Andris Skride.
Viņš norāda, ka alkohola patēriņš bieži vien iet roku rokā ar veselības problēmām, kuras saistītas ne vien ar alkohola kaitīgo ietekmi, bet arī ar augsto cukura līmeni, kas veicina aptaukošanos.
Tomēr šie argumenti uz aktuālākās, epidemioloģiskās situācijas problēmu fona “Attīstībai/Par!” partneriem koalīcijā šķita nepārliecinoši un pat liekulīgi. “Man, protams, prieks, ka mums ir viena partija, kura šobrīd dzīvo tik labi, ka viņu lielākā problēma ir satraukties vakarā par vīnu, kuru viņi tur izdzers, cik tajā glāzē viņi uzņems kalorijas [..]
Mēs visi zinām teicienu par suni, kurš kaut ko dara, kad viņam nav ko darīt, - nu šis ir no tās sērijas,”
saka Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Sandis Riekstiņš.
Deputāts atgādināja, ka valdības un Saeimas prioritāšu sarakstā pirmajā vietā ir cīņa ar pandēmiju un tās radīto seku neitralizācija. Viņš arī apšaubīja, ka uzturvērtības uzrādīšana uz alkohola iepakojuma spētu kādu atturēt no šīs substances patērēšanas.
Savukārt nomināli koalīcijai piederošās KPV LV Saeimas frakcijas pārstāvis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro atgādināja, ka pie līdzīga regulējuma jau strādā Eiropas Komisija, tādēļ nebūtu lietderīgi rīkoties, apsteidzot visām Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošu noteikumu pieņemšanu.
Bez “Attīstībai/Par!”, arī “Jaunajai Vienotībai” šķita, ka šis likumprojekts ir nepieciešams. Organizāciju de facto pārstāvošā Anda Čakša pauž viedokli, ka “informācija uz etiķetes ļauj cilvēkam būt apzinātam, nevis vienkārši domāt, ka tas, ko jūs dzerat, ir līdzīgs ūdenim, kas satur nulle kalorijas”.
Koalīcijas pārstāvju diskusijā iesaistījās arī pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, kas, šķiet, pirmo reizi uzslavēja iepriekš nežēlīgi un reizēm uz Saeimas deputāta ētikas normu robežas kritizēto S. Riekstiņu. “Gribu pateikt paldies Sandim Riekstiņam, kuru es ļoti daudz esmu kritizējis un tamlīdzīgi, par šo nostāju,” saka A. Gobzems.
Matu skaldīšana par kaloriju uzrādīšanu uz alkoholisko dzērienu etiķetēm, kas, visticamāk, neietekmētu to lietotāju paradumus, aizņēma teju 50 minūtes Saeimas ārkārtas sēdes. Rezultātā “Attīstībai/Par!” iniciatīva, par spīti Saeimas lielākās frakcijas - “Saskaņas” atbalstam, parlamenta vairākuma atbalstu neguva, un likumprojekts tika noraidīts.
